1944. gada vasaras olimpiskās spēles — atceltas Otrā pasaules kara dēļ

1944. gada vasaras olimpiskās spēles — atceltas Otrā pasaules kara dēļ; Londonā plānotās spēles, MOK 50. jubileja un karagūstekņu neoficiālās "olimpiādes" saglabāja olimpisko garu

1944. gada vasaras olimpiskās spēles, oficiāli pazīstamas kā XIII olimpiskās spēles, nenotika — tās tika atceltas Otrā pasaules kara dēļ.

Spēles bija piešķirtas Londonai, Anglijā, pēc tam, kad 1939. gada jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas vēlēšanās Londonai tika dota priekšroka pār citām kandidatūrām: Romu, Detroitu, Lozannu, Atēnām, Budapeštu, Helsinkiem un Monreālu. Plānotās spēles nebija iespējams rīkot kara apstākļos — gan drošības, gan organizatorisku iemeslu dēļ — tāpēc tās oficiāli atcēla.

Iemesli atcelšanai un konteksts

Otrā pasaules kara laikā starptautiskās ceļošanas, drošības un resursu trūkuma dēļ masveida starptautisku sporta sacensību rīkošana nebija iespējama. Tāpat daudzu valstu sportisti bija iesaukti armijā vai citos kara dienestos, stadioni un infrastruktūra tika izmantoti kara vajadzībām vai bija nolietoti. 1944. gada spēļu atcelšana bija viens no vairākiem piemēriem, kad starptautiskās olimpiskās aktivitātes tika pārtrauktas līdz kara beigām — 1940. un 1944. gada olimpiskās spēles abas nenotika.

MOK darbība kara laikā

Neraugoties uz kara grūtībām, MOK centrālā mītne Lozannā, Šveicē, 1944. gadā tomēr sarīkoja pasākumus, lai atzīmētu organizācijas 50. gadskārtu. Šie pasākumi notika no 1944. gada 17. jūnija līdz 19. jūnijam, un tā pazīstamais sporta darbinieks Kārlis Dīms (Carl Diem), kurš bija iesaistīts arī mūsdienīgās olimpiskās lāpas stafetes idejas popularizēšanā, tos nosauca par "MOK jubilejas svinībām". Šīs norises bija simboliska mēģinājuma saglabāt olimpisko ideju un starptautisko sadarbību pat kara laikā.

Karagūstekņu olimpiskās spēles Oflag II‑C

1944. gadā Polijas karagūstekņi Voldenbergas (Dobiegnevas) Oflag II‑C karagūstekņu nometnē saņēma nacistu atļauju rīkot neoficiālas sacensības, kas bieži tiek dēvētas par karagūstekņu olimpiskajām spēlēm. Šīs sacensības, organizētas galvenokārt kā morāles un kopienas noturēšanas pasākums, ietvēra dažādas disciplīnas — vieglatlētiku, spēles komandu sporta veidos, cīņas un arī intelektuālas sacensības kā šahs. Šis piemērs bieži tiek minēts kā apliecinājums tam, ka olimpiskais gars un vēlme sacensties var saglabāties arī ārkārtējos apstākļos.

Pēckara atjaunošanās — 1948. gada spēles

Pēc kara beigām Starptautiskā Olimpiskā komiteja atjaunoja olimpisko sacensību rīkošanu. Nākamās vasaras olimpiskās spēles notika 1948. gadā, un tās notika Londonā — šoreiz bez jaunas izvēles procedūras, jo Londonai tika uzticēta spēļu rīkošana atbilstoši pēckara atjaunošanas un simboliskas atgriešanās starptautiskajām tradīcijām.

Mantojums

1944. gada spēļu atcelšana ir daļa no plašākas vēsturiskās pieredzes, kas liecina par kara ietekmi uz kultūru un sportu. Tomēr gan MOK jubilejas notikumi Lozannā, gan neoficiālās sacensības karagūstekņu nometnēs atgādina par to, ka olimpiskās vērtības — miers, draudzība un godīga sacensība — tika saglabātas un galu galā pēc kara atjaunotas.

Jautājumi un atbildes

J: Kāpēc 1944. gada vasaras olimpiskās spēles tika atceltas?

J: Kur bija paredzēts rīkot 1944. gada vasaras olimpiskās spēles?

J: Kura pilsēta uzvarēja konkursā par 1944. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu?

J: Kuras citas pilsētas sacentās par 1944. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu?

J: Kad notika 1948. gada vasaras olimpiskās spēles?

Jautājums: Kad notika Starptautiskais Olimpiskais Olimpiskās komitejas 50. gadadienas svinību pasākumi?

J: Vai Olimpiskais gars saglabājās Otrā pasaules kara laikā?

Meklēt pēc burta