2006. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona bija viesuļvētru sezona, kas pārsniedza parasto, ar 19 nosauktām vētrām, no kurām 11 bija viesuļvētras un 6 bija lielas viesuļvētras, tā bija aktīvākā sezona kopš 2000. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona Tā oficiāli sākās 2006. gada 15. maijā Klusā okeāna austrumu daļā, kas apzīmēta kā teritorija uz austrumiem no 140° rietumu garuma, un 2006. gada 1. jūnijā sākās Klusā okeāna centrālajā daļā, kas atrodas starp starptautisko datuma līniju un 140° rietumu garuma. Abas sezonas oficiāli beidzās 2006. gada 30. novembrī. Šie datumi tradicionāli iezīmē gada periodu, kad Klusā okeāna austrumu baseinā veidojas visvairāk tropisko ciklonu.



Sezona bija ne tikai kvantitatīvi aktīva, bet arī kvalitatīvi nozīmīga. No 19 nosauktajām vētrām 11 sasniedza viesuļvētras (hurricane) spēku, savukārt 6 no tām kļuva par lielajām viesuļvētrām — tas ir, sasniedza vismaz 3. kategoriju pēc Saffira–Simpsona mēroga (vētras ar ļoti spēcīgām vēja vēsmām un lielu potenciālu radīt postījumus).

Tropisko ciklonu novērošanu šajā reģionā parasti nodrošina Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) un Klusā okeāna centrālais viesuļvētru centrs (CPHC), kas darbojas kā daļa no Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes (NOAA). Austrumu baseins (austrumi no 140°W) un centrālais baseins (starp starptautisko datuma līniju un 140°W) oficiāli pārrauga šīs iestādes, un to atbilstošie sākuma datumi (15. maijs un 1. jūnijs) norāda periodu, kad apstākļi okeānā parasti ir vispieskaņotākais tropisko ciklonu veidošanai.

Lielākā daļa 2006. gada vētru attīstījās un pastiprinājās virs atklāta okeāna, tādēļ tieši liels skaits spēcīgu, bet attālu nokrītošu ciklonu bija sezonas raksturīgā iezīme. Tās galvenokārt veicināja labvēlīgi apstākļi — relatīvi siltas jūras virsmas un samazināts vēja šķērsgriezums (shear), kas ļāva vētrām ilgstoši pastiprināties.

Starp sezonas ievērojamākajām sistēmām bija centrālā Klusā okeāna vētra Ioke, kas sasniedza 5. kategoriju un ilgstoši saglabāja ļoti lielu intensitāti. Ioke pārvietojās pāri centrālajam baseinam un šķērsoja starptautisko datuma līniju, tādējādi kādu laiku klasificēta arī kā taifūns pēc citu meteoroloģisko aģentūru uzskatiem; šī sistēma bija viens no spilgtākajiem piemēriem, cik ilgstoši spēcīgs ciklons var pastāvēt Klusajā okeānā.

Par spīti augstajam aktivitātes līmenim, sezonas kopējais ietekmes uz apdzīvotām teritorijām līmenis bija ierobežotāks nekā dažās citās, jo daudzas vētras palika okeāna plašumos. Tāpat 2006. gada sezona ir nozīmīga klimatiskā kontekstā — tā atgādināja, cik mainīgs var būt Klusā okeāna tropisko ciklonu uzvedums un kā mazas izmaiņas jūras temperatūrā vai atmosfēras cirkulācijā var ietekmēt ciklonu attīstību.

Ja nepieciešams, varu papildināt ar detalizētāku statistiku par katru nosaukto vētru, kartēm, sezonas salīdzinājumu ar citiem gadiem vai informāciju par ietekmi uz konkrētām piekrastes teritorijām.