2006. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona bija ikgadējs notikums tropisko ciklonu gada ciklā. Tā oficiāli sākās 2006. gada 1. jūnijā un ilga līdz 2006. gada 30. novembrim. Sezonas laikā izveidojās desmit tropiskās vētras. Piecas no tām kļuva par viesuļvētrām, un vienai tropiskajai vētrai nebija nosaukuma. Tas skāra ASV Floridas štatu

Šī sezona bija neparasta ar to, ka neviena viesuļvētra nesasniedza sauszemes krastu Amerikas Savienotajās Valstīs. Viena tropiskā vētra, tropiskā vētra Zeta no 2005. gada sezonas, turpinājās arī janvārī, un tas bija otrais gadījums, kad divos kalendārajos gados bija izveidojies tropiskais ciklons.

Tā kā 2005. gada sezona bija ļoti aktīva, prognozes un meteorologi uzskatīja, ka arī 2006. gada sezona būs ļoti aktīva, bet ne tik aktīva kā 2005. gadā. Tomēr El Ninjo notikums kopā ar Sahāras gaisa slāņa klātbūtni virs Atlantijas okeāna tropiem veicināja lēnu sezonu un lika visiem tropiskajiem cikloniem izkliedēties pēc 2. oktobra.

Sezonas rezultātus un norisi ietekmēja vairāki meteoroloģiski faktori. El Niño laikā parasti palielinās augstais vēja gradients (siltā un aukstā gaisa horizontālā sastapšanās) tropiskajā Atlantikā, kas rada vertikālu vēja griezumu (wind shear) — tas traucē vētrām intensificēties. Papildus tam Sahāras gaisa slānis (Saharan Air Layer) piegādā sausāku un siltāku gaisu, kas vēl vairāk nomāc konvekciju un ciklonu izaugsmi. Kopā šie faktori skaidro, kāpēc 2006. gada sezona izrādījās krietni mazāk aktīva nekā gaidīts pēc 2005. gada ekstrēmi aktīvās sezonas.

Dažas svarīgākās iezīmes un novērojumi par 2006. gada sezonu:

  • Oficiālais sezonas periods tika ievērots no 1. jūnija līdz 30. novembrim, tomēr tropiski procesi var rasties arī ārpus šiem datumiem (piemēram, tropiskā vētra Zeta, kas turpinājās janvārī).
  • Sezonā izveidojās desmit tropiskās vētras; piecas sasniedza viesuļvētras spēku. Starp tām bija gan salīdzinoši vāji, gan mēreni stipri sistēmas.
  • Vairāki tropiskie cikloni palika atklātā okeānā un nerada būtisku tiešu postījumu ASV kontinentālajām teritorijām — tas daļēji izskaidro apgalvojumu, ka neviena viesuļvētra nesasniedza ASV sauszemes krastu šajā sezonā.
  • Vienai no sezonas sistēmām sākotnēji netika piešķirts nosaukums; līdzīgā situācijā reizēm palīdz pēcsezonas analīze, kad meteorologi pārskatāmi klasificē reģistrētos ciklonus.

Uzraudzību un prognozētus brīdinājumus par tropiskajām sistēmām nodrošina nacionālās meteoroloģiskās institūcijas un uzraudzības centri (piemēram, Nacionālais uragānu centrs). Pēc sezonas beigām notiek arī pēcapstrādes analīzes, lai koriģētu datus un, ja nepieciešams, piešķirtu nosaukumus vai precizētu ciklonu intensitātes rādītājus.

Kopumā 2006. gada sezona tiek raksturota kā relatīvi mierīga salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tomēr tas nenozīmē, ka tā bija bez ietekmes — pat sistēmas, kas nepiekrita ASV krastiem, var radīt pastiprinātus viļņus, plūdus piekrastē, spēcīgus lietusgāzes un ietekmēt kāpjošu jūras līmeni reģionos un kuģošanas maršrutos. Meteorologi uzsver, ka katra sezona ir savdabīga, un laicīga brīdināšana un sagatavošanās joprojām ir būtiska, lai mazinātu tropisko ciklonu izraisītos riskus.