2017. gada Vestminsteras terorakts Londonā — notikumi, upuri, motīvi
2017. gada Vestminsteras terorakts Londonā — detalizēts pārskats par notikumiem, upuriem un motīviem; hronoloģija, izmeklēšana un sabiedrības ietekme.
2017. gada Vestminsteras uzbrukums bija teroristu uzbrukums, kas notika 22. martā Londonā, Anglijā. Uzbrukums notika uz Vestminsteras tilta, Parlamenta laukumā un Vestminsteras pils teritorijā.
Netālu no pils vārtiem cilvēku pūlī ietriecās automašīna Hyundai, un uzbrucējs sadūra ar nazi policistu, kurš vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira. Tika apstiprināts, ka pieci cilvēki - tostarp gājēji uz tilta, sadurtais policists un uzbrucējs - ir miruši.
Tas bija pirmais un lielākais uzbrukums Londonā kopš 2005. gada 7. jūlija sprādzieniem Londonā. Pastāvēja aizdomas, ka motīvs bija saistīts ar islāma terorismu.
Notikumu hronoloģija
Uzbrukums sākās 2017. gada 22. martā ap pusdienlaiku. Pirmkārt, uzbrucējs ar automašīnu brauca pāri Vestminsteras tiltam, aizskarot un ievainojot gājējus. Pēc tam transportlīdzeklis turpināja braucienu un ietriecās pret drošības barjeru netālu no Vestminsteras pils. Uzbrucējs izkāpa no automašīnas, iesaistījās cīņā ar apsardzi un sadūra ar nazi policistu pie ieejas kompleksā. Uzbrukumu pārtrauca bruņoti policijas darbinieki, kas uzbrucēju sašāva; vēlāk viņš tika pasludināts par mirušu.
Upuri
- Mirušie: kopā pieci cilvēki (tai skaitā uzbrucējs). Starp nogalinātajiem bija policists, PC Keith Palmer, kurš dežurēja pie parlamenta ieejas, un trīs civiliedzīvotāji — starp tiem Aysha Frade, Kurt Cochran un Leslie Rhodes.
- Savainotie: apmēram 40–50 cilvēku guva ievainojumus, dažiem no tiem bija smagas traumas. Vairāki cietušie tika nogādāti slimnīcās un saņēma neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Uzbrucējs un motīvi
Oficiālajos izmeklēšanas dokumentos uzbrucējs tika identificēts kā Khalid Masood (dzimis kā Adrian Russell Ajao). Viņam bija iepriekšējas kriminālas sodāmības par vardarbības un publiskās kārtības pārkāpumiem. Pēc neilgas izmeklēšanas amatpersonas secināja, ka uzbrukums, visticamāk, bija iedvesmots radikālas islāmistu ideoloģijas. Teroristiskais grupējums ISIS vēlāk paziņoja, ka uzbrukums ir viņu darbība, taču Lielbritānijas varas iestādes norādīja, ka nav pierādījumu par tiešu saistību vai pavēļu saņemšanu no ārpuses — uzbrucējs, šķiet, darbojies galvenokārt kā viens pats īstenots uzbrukums, iedvesmojies no ekstrēmas ideoloģijas.
Izmeklēšana un policijas darbība
- Uzbrukuma brīdī un pēc tā notika plašas policijas operācijas un kratīšanas, tika veikti meklēšanas pasākumi un aresti saistībā ar iespējamu palīdzību vai saistību ar uzbrukumu; daudzi aizturētie vēlāk atbrīvoti bez apsūdzībām.
- Valsts un vietējās iestādes pastiprināja drošības pasākumus ap publiskām ēkām, transporta objektiem un pasākumiem. Parlamenta darbs uz laiku tika apturēts, līdz drošība bija pārbaudīta.
Sekas un atceres
Uzbrukums izraisīja plašu sabiedrības nosodījumu un solidaritātes izrādīšanu ar upuriem. Notika atmiņas pasākumi un piemiņas ceremonijas, kā arī aicinājumi uz cīņu pret radikalizāciju un vardarbības iemeslu izpēti. Ilgtermiņā šis incidents pastiprināja diskusijas par drošības pasākumiem pie būtiskām valsts institūcijām un par to, kā novērst vienpersoniskas, ideoloģiski motivētas vardarbības aktus.
Konstatējumi
- Notikums ir kvalificējams kā terorakts, kurā tika izmantotas gan transporta līdzekļa trieciena, gan ieroča (nazis) metodes.
- Uzbrucējs nomira notikuma vietā pēc policijas uzbrukuma, un izmeklēšana vēlāk atklāja saiknes ar ekstrēmu ideoloģiju, nevis ar starptautisku pavēlniecību.
Šis uzbrukums paliek viens no nozīmīgākajiem Lielbritānijā pēdējo gadu laikā, atgādinot par drošības izaicinājumiem un nepieciešamību sabiedrības, drošības dienestu un vietējo kopienu sadarbībai, lai mazinātu tādas vardarbības riskus.
Uzbrucējs
Metropolitēna policija uzbrucēju identificēja kā 52 gadus veco britu Khalidu Masoodu. Dzimis Adrians Rasels Elmss (Adrian Russell Elms), vēlāk, iespējams, mainīja uz Adrianu Raselu Adžāo (Adrian Russell Ajao).
Vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka 2009. gadā, atrodoties cietumā, viņš pieņēma islāmu un pēc tam mainīja vārdu uz Khalid Masood. Policija paziņoja, ka viņš izmantoja arī vairākus citus segvārdus, tostarp Khalid Choudry. Masuds ir dzimis Kentā, un detektīvi uzskata, ka pēdējā laikā viņš dzīvojis Vestmidlendā. Tiek ziņots, ka Masuds strādājis par angļu valodas skolotāju vai pasniedzēju Saūda Arābijā laikā no 2005. līdz 2009. gadam. Pēc tam viņš atgriezās Apvienotajā Karalistē un strādāja par angļu valodas kā otrās valodas skolotāju Lutonā.
Masuds jau iepriekš ir bijis MI5 izmeklētājs, taču Skotlendjards paziņoja, ka pašlaik pret viņu netiek veiktas nekādas izmeklēšanas. Nebija iepriekšēju izlūkdatu par viņa nodomu veikt teroristu uzbrukumu. Viņam bija virkne iepriekšēju sodāmību par uzbrukumiem, tostarp par smagiem miesas bojājumiem, aizskarošu ieroču glabāšanu un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem 1983. gadā. Viņš nebija notiesāts par teroristiskiem nodarījumiem. Dažas ziņu aģentūras parādīja attēlus, kuros redzams, kā Masudam sniedz medicīnisko palīdzību.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad notika uzbrukums Vestminsterā?
A: Vestminsteras uzbrukums notika 2017. gada 22. martā.
J: Kur notika uzbrukums?
A: Uzbrukums notika uz Vestminsteras tilta, Parlamenta laukumā un Vestminsteras pils teritorijā.
J: Kas notika uzbrukuma laikā?
A: Pie pils vārtiem uzbrucējs ar Hyundai automašīnu ietriecās cilvēku pūlī, un uzbrucējs ar nazi iešāva policistu, kurš vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira.
Jautājums: Cik cilvēku tika apstiprināts par mirušajiem uzbrukuma rezultātā?
A: Apstiprināts, ka uzbrukuma rezultātā bojā gājuši pieci cilvēki.
J: Vai šis bija pirmais lielais uzbrukums Londonā?
Atbildes: Nē, tas nebija pirmais lielais uzbrukums Londonā, taču tas bija lielākais kopš 2005. gada 7. jūlija sprādzieniem.
J: Ar ko, domājams, bija saistīts uzbrukuma motīvs?
A.: Uzbrukuma motīvs, domājams, bija saistīts ar islāma terorismu.
J: Vai uzbrucējs izdzīvoja?
A: No teksta nav skaidrs, vai uzbrucējs izdzīvoja vai nē.
Meklēt