2017. gada Vestminsteras uzbrukums bija teroristu uzbrukums, kas notika 22. martā Londonā, Anglijā. Uzbrukums notika uz Vestminsteras tilta, Parlamenta laukumā un Vestminsteras pils teritorijā.

Netālu no pils vārtiem cilvēku pūlī ietriecās automašīna Hyundai, un uzbrucējs sadūra ar nazi policistu, kurš vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira. Tika apstiprināts, ka pieci cilvēki - tostarp gājēji uz tilta, sadurtais policists un uzbrucējs - ir miruši.

Tas bija pirmais un lielākais uzbrukums Londonā kopš 2005. gada 7. jūlija sprādzieniem Londonā. Pastāvēja aizdomas, ka motīvs bija saistīts ar islāma terorismu.

Notikumu hronoloģija

Uzbrukums sākās 2017. gada 22. martā ap pusdienlaiku. Pirmkārt, uzbrucējs ar automašīnu brauca pāri Vestminsteras tiltam, aizskarot un ievainojot gājējus. Pēc tam transportlīdzeklis turpināja braucienu un ietriecās pret drošības barjeru netālu no Vestminsteras pils. Uzbrucējs izkāpa no automašīnas, iesaistījās cīņā ar apsardzi un sadūra ar nazi policistu pie ieejas kompleksā. Uzbrukumu pārtrauca bruņoti policijas darbinieki, kas uzbrucēju sašāva; vēlāk viņš tika pasludināts par mirušu.

Upuri

  • Mirušie: kopā pieci cilvēki (tai skaitā uzbrucējs). Starp nogalinātajiem bija policists, PC Keith Palmer, kurš dežurēja pie parlamenta ieejas, un trīs civiliedzīvotāji — starp tiem Aysha Frade, Kurt Cochran un Leslie Rhodes.
  • Savainotie: apmēram 40–50 cilvēku guva ievainojumus, dažiem no tiem bija smagas traumas. Vairāki cietušie tika nogādāti slimnīcās un saņēma neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Uzbrucējs un motīvi

Oficiālajos izmeklēšanas dokumentos uzbrucējs tika identificēts kā Khalid Masood (dzimis kā Adrian Russell Ajao). Viņam bija iepriekšējas kriminālas sodāmības par vardarbības un publiskās kārtības pārkāpumiem. Pēc neilgas izmeklēšanas amatpersonas secināja, ka uzbrukums, visticamāk, bija iedvesmots radikālas islāmistu ideoloģijas. Teroristiskais grupējums ISIS vēlāk paziņoja, ka uzbrukums ir viņu darbība, taču Lielbritānijas varas iestādes norādīja, ka nav pierādījumu par tiešu saistību vai pavēļu saņemšanu no ārpuses — uzbrucējs, šķiet, darbojies galvenokārt kā viens pats īstenots uzbrukums, iedvesmojies no ekstrēmas ideoloģijas.

Izmeklēšana un policijas darbība

  • Uzbrukuma brīdī un pēc tā notika plašas policijas operācijas un kratīšanas, tika veikti meklēšanas pasākumi un aresti saistībā ar iespējamu palīdzību vai saistību ar uzbrukumu; daudzi aizturētie vēlāk atbrīvoti bez apsūdzībām.
  • Valsts un vietējās iestādes pastiprināja drošības pasākumus ap publiskām ēkām, transporta objektiem un pasākumiem. Parlamenta darbs uz laiku tika apturēts, līdz drošība bija pārbaudīta.

Sekas un atceres

Uzbrukums izraisīja plašu sabiedrības nosodījumu un solidaritātes izrādīšanu ar upuriem. Notika atmiņas pasākumi un piemiņas ceremonijas, kā arī aicinājumi uz cīņu pret radikalizāciju un vardarbības iemeslu izpēti. Ilgtermiņā šis incidents pastiprināja diskusijas par drošības pasākumiem pie būtiskām valsts institūcijām un par to, kā novērst vienpersoniskas, ideoloģiski motivētas vardarbības aktus.

Konstatējumi

  • Notikums ir kvalificējams kā terorakts, kurā tika izmantotas gan transporta līdzekļa trieciena, gan ieroča (nazis) metodes.
  • Uzbrucējs nomira notikuma vietā pēc policijas uzbrukuma, un izmeklēšana vēlāk atklāja saiknes ar ekstrēmu ideoloģiju, nevis ar starptautisku pavēlniecību.

Šis uzbrukums paliek viens no nozīmīgākajiem Lielbritānijā pēdējo gadu laikā, atgādinot par drošības izaicinājumiem un nepieciešamību sabiedrības, drošības dienestu un vietējo kopienu sadarbībai, lai mazinātu tādas vardarbības riskus.