2005. gada 7. jūlija sprādzieni Londonā (7/7) — pārskats

2005. gada 7. jūlija sprādzieni Londonā (7/7) — detalizēts pārskats par uzbrukumu, upuriem, izmeklēšanu, piemiņas pasākumiem un ietekmi uz valsts drošību.

2005. gada 7. jūlija sprādzieni Londonā (bieži dēvēti arī par 7/7) bija koordinēti pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumi Londonas sabiedriskā transporta sistēmai rīta maksimumstundas laikā. Tos veica radikalizēti teroristi — britu pilsoņi, kurus plašāk apraksta kā islāmistu ekstrēmistus; iemesli un motivācija vēlāk izmeklēšanā tika saistīta ar islāma fundamentālistisku ideoloģiju un ārpolitiskām motivācijām.

Sprādzienu gaita

Pulksten 08:50 trīs Londonas metro vilcienos — vienas pēc otras aptuveni piecdesmit sekunžu laikā — eksplodēja trīs paštaisītas bumbas, iepakotas mugursomās un aktivizētas pašu spridzinātāju. Aptuveni stundu vēlāk, pulksten 09:47, ceturtā bumba eksplodēja autobusā Tavistock Square. Visas bumbas bija pašmāju ierīces, ko uzspridzināja paši uzbrucēji.

Cīņā cietušo un upuru skaits

Uzbrukumos gāja bojā 52 civili (neieskaitot četrus spridzinātājus, kuri arī mira), un vairāk nekā 700 cilvēku tika ievainoti. Kopējais bojāgājušo skaits, ieskaitot uzbrucējus, ir 56. Upuri bija dažādu tautību un vecumu — gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi un darbinieki, kas ceļoja uz darbu.

Uzbrukuma izmeklēšana un vainīgo identifikācija

Izmeklēšanā tika identificēti četri pašnāvnieku spridzinātāji — visi britu pilsoņi. Pēc izmeklēšanas atklājās, ka daži no viņiem bija piedzīvojuši radikalizāciju Lielbritānijā un bija saistīti ar ārvalstu konfliktu izpratni un ekstremistiskām idejām. Pēc uzbrukuma notika plašas tiesvedības, apcietināšanas un drošības operācijas, lai novērstu turpmākus draudus.

Sekas drošībai un sabiedrībai

Uzbrukums izraisīja būtiskas izmaiņas Lielbritānijas drošības politikā un policijas prakses. Palielinājās resursi un koordinācija pretterorisma jomā; tika pastiprinātas kontroles publiskajās vietās un sabiedriskajā transportā. Daudziem Londonas policistiem tika dota iespēja nēsāt ieročus vai tika ievērojami palielināts bruņoto speciālo vienību klātbūtne, kā arī uzlabota izlūkošanas sadarbība starp dienestiem. Policijas darbu un izmeklēšanu atbalstīja arī citu struktūru un aģentūru iesaistīšanās — Metropolitēna policijas pretterorisma vienības, Noziedzības apkarošanas pārvalde, MI5 un citas institūcijas; MI6 (saites norāde) tradicionāli nodarbojas galvenokārt ar ārējo izlūkošanu.

Atgūšanās, piemiņa un ilgtspējīgas sekas

Uzbrukumi atstāja dziļas emocionālas un sociālas pēdas — daudzi cietušie nav pilnībā atveseļojušies, sevišķi tie, kam bija smagi fiziski vai psiholoģiski ievainojumi. Kopš 2005. gada ikgadējie piemiņas pasākumi notiek 7. jūlijā, lai atcerētos upurus un atbalstītu izdzīvotājus un ģimenes.

2009. gada 7. jūlijā Haidparkā, Londonā, tika atklāts piemiņas memoriāls — 52 nerūsējošā tērauda stabi (pa vienam katram slepkavības upurim), izvietoti četrās grupās, kas simbolizē katru sprādzienu vietu. Memoriāls ir kļuvusi par vietu, kur godināt bojāgājušos un pārdomāt traģēdijas sekas.

Saistīti notikumi un ilgtermiņa ietekme

• Uzbrukums aktivizēja plašu sabiedrisku diskusiju par drošību, pilsoniskajām brīvībām un integrāciju.
• Tika pastiprinātas izlūkošanas kapacitātes un starpinstanču sadarbība terorisma novēršanai.
• Notika vairākas tiesvedības un apcietināšanas saistībā ar uzbrukuma atbilstību un sagatavošanu.

7/7 joprojām tiek atzīmēts kā viens no smagākajiem teroraktiem Apvienotās Karalistes vēsturē; tas atgādina par nepieciešamību līdzsvarot drošību, brīvības un sabiedrības vienotību, kā arī par to, cik būtiska ir izlūkošanas un policijas sadarbība, lai novērstu līdzīgus noziegumus nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija 2005. gada 7. jūlija sprādzieni Londonā?

Q: Kad notika sprādzieni?

J: Kā tika izgatavotas bumbas?

Vai bija piemiņas vietas, lai pieminētu uzbrukumā bojāgājušos vai cietušos?

Jautājums: Cik cilvēku gāja bojā uzbrukumu rezultātā?

J: Kas bija atbildīgs par šo uzbrukumu veikšanu?

Meklēt pēc burta