34. G8 valstu augstākā līmeņa sanāksme 2008. gadā sapulcēja Kanādas, Eiropas Komisijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Krievijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu vadītājus, lai pārrunātu globālas nozīmes jautājumus un pieņemtu kopīgus paziņojumus. G8 — grupas formāts — ir politisks, konsultatīvs forums, kas nav starptautiska organizācija, bet kalpo kā līderu platforma koordinētai rīcībai un sadarbībai.
Sanāksme notika Japānā, Tōyako (洞爺湖, Tōya-ko) ziemeļu salā Hokkaidō. Starptautiskā vadītāju grupa tikās no 2008. gada 7. līdz 9. jūlijam, un to vadīja Japānas premjerministrs Yasuo Fukuda.
Dalībnieki
Sanāksmē piedalījās G8 dalībvalstu un Eiropas Komisijas vadītāji. Galvenie līderi bija:
- Kanāda — premjerministrs Stephen Harper
- Eiropas Komisija — priekšsēdētājs José Manuel Barroso
- Francija — priekšsēdētājs Nicolas Sarkozy
- Vācija — kanclere Angela Merkel
- Itālija — premjerministrs Silvio Berlusconi
- Japāna — premjerministrs Yasuo Fukuda (gūstot sanāksmes vadību)
- Krievija — prezidents Dmitry Medvedev
- Apvienotā Karaliste — premjerministrs Gordon Brown
- Amerikas Savienotās Valstis — prezidents George W. Bush
Darba kārtība un galvenās tēmas
Toyako samits risinājās laikā, kad pasaule saskārās ar pieaugošu finanšu tirgu svārstīgumu, strauji mainīgām enerģijas cenām un pieaugošām pārtikas cenām. Galvenie darba virzieni un apspriestās tēmas bija:
- globālā ekonomika un finanšu tirgu stabilitāte;
- klimata pārmaiņas un enerģētiskā drošība — nepieciešamība meklēt starptautiski saskaņotus risinājumus emisiju samazināšanai un tehnoloģiju attīstībai;
- pārtikas drošība — reaģēšana uz pārtikas cenu kāpumu un to ietekmi uz attīstības valstīm;
- attīstība, īpaši palīdzība Āfrikai un ilgtspējīgas plānošanas atbalsts;
- starptautiskā drošība un neizplatīšanas jautājumi, tostarp Irānas kodolproblēmas;
- sadarbība krīžu pārvaldībā un starptautisko institūciju reformā.
Rezultāti un nozīme
Sanāksme noslēdzās ar līderu paziņojumu (communiqué), kurā tika apstiprināta vēlme koordinēt rīcību finanšu tirgus stabilizācijai, paplašināt sadarbību klimata pārmaiņu jautājumos un risināt pārtikas drošības problēmas. Lai gan daļa jautājumu palika bez konkrētām starptautiski saistošām saistībām, Toyako samits nostiprināja dialogu par nepieciešamību straujāk virzīties uz ilgtspējīgu enerģētiku un atbalstīt visneaizsargātākās valstis krīzes apstākļos.
Drošība, protesti un vietējā ietekme
Kā ierasts G8 samitu laikā, tika pastiprinātas drošības mērvienības, un Hokkaidō reģionā notika gan oficiālās drošības operācijas, gan dažādas demonstrācijas un protesta akcijas, kuras rīkoja grupas ar pretēju viedokli par globālajiem ekonomikas un klimata jautājumiem. Vietējā kopiena un tūrisma nozare uz laiku izjuta gan ieguvumus no augstā līmeņa uzmanības, gan ierobežojumus saistībā ar satiksmes un piekļuves režīmiem.
Konsekvence un starptautiskais konteksts
Toyako sanāksme turpināja G8 debatēs iesākto darbu par klimata politiku un globālo ekonomiku, kas bija aktuālas arī nākamajos samitos. Tā norisinājās starptautiskā situācijā, kas vēlāk 2008. gada rudenī pārauga dziļākā finanšu krīzē — šīs diskusijas palīdzēja veidot valdību un starptautisku organizāciju reakcijas stratēģijas.
Toyako samits ir būtisks posms G8 vēsturē, jo tas apvienoja tradicionālos drošības, ekonomikas un attīstības tematus ar pieaugošo spiedienu risināt globālās vides un pārtikas krīzes jautājumus.


