2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2020. gada 3. novembrī. Vēlētāji izvēlēsies prezidenta vēlētājus, kuri 2020. gada 14. decembrī balsos, lai ievēlētu jaunu prezidentu un viceprezidentu vai pārvēlētu pašreizējos prezidentus. 2020. gada vēlēšanu uzvarētāji tiks inaugurēti 2021. gada 20. janvārī.

Donalds Tramps, 45. un pašreizējais prezidents, uzsāka pārvēlēšanu kampaņu republikāņu priekšvēlēšanās; vairākas štatu Republikāņu partijas organizācijas ir atcēlušas priekšvēlēšanas, tādējādi izrādot atbalstu viņa kandidatūrai. Viņš kļuva par prezumpcionālo kandidātu 2020. gada martā.

27 galvenie kandidāti uzsāka kampaņas par Demokrātu partijas nomināciju, kas kļuva par lielāko kandidātu loku jebkurā politiskajā partijā mūsdienu Amerikas politikā. 2020. gada aprīlī bijušais viceprezidents Džo Baidens kļuva par prezumpcionālo kandidātu, pārspējot senatoru Bērniju Sandersu. 2020. gada augustā Baidens par savu kandidāta biedri izvēlējās ASV senatori un bijušo 2020. gada kandidāti Kamalu Harisu.

Kopsavilkums un galvenie notikumi

2020. gada vēlēšanas notika īpašos apstākļos — pandēmijas COVID-19 ēnā, kas ievērojami ietekmēja vēlēšanu norisi, balsošanas formu izvēli un kampaņu pasākumus. Pandēmijas dēļ daudzi štati paplašināja pastkastu un pasta balsošanas iespējas, kas izraisīja strīdus par balsojumu drošību un aizkavētu balsu skaitīšanu dažos svarīgākajos šūpotājštatos.

Svarīgākie datumi

  • Vēlēšanu diena: 2020. gada 3. novembris.
  • Elektoru kolēģijas balsojums: 2020. gada 14. decembris.
  • Kongresa balsu apstiprināšana (sertifikācija): 2021. gada 6.–7. janvāris (sertifikācija tika traucēta ar Kapitolija uzbrukumu, bet beigās pabeigta).
  • Inaugurācija: 2021. gada 20. janvāris.

Kandidātu situācija

Galvenie kandidāti bija sērijveida demokrātu priekšvēlēšanu dalībnieks, kas izcīnīja nomināciju, kā arī reizi republikāņu partijas atbalstītais pārvēlēšanas kandidāts. Priekšvēlēšanu procesā Demokrātu partijā sacentās plašs kandidātu loks, no kuriem par galveno kandidātu kļuva Džo Baidens, bet viņa kandidāta biedre bija Kamala Harisa. Republikāņu pusē partijas institūcijas lielākoties konsolidēja atbalstu pie esošā prezidenta.

Galvenie politiskie jautājumi

  • COVID-19 krīze — veselības aizsardzība, vakcinācija, ekonomikas atveseļošanās un rīcība pandēmijas laikā.
  • Ekonomika un nodarbinātība — recesijas, darba vietu zaudēšana un stimulus paketes.
  • Sociālā taisnīgums un rasisms — protesti 2020. gada vasarā un debates par policijas reformu.
  • Tiesu sistēma un Augstākā tiesa — 2020. gada rudenī Augstākās tiesas tiesneša vietas aizpildīšana radīja politiskas debatēs par tiesu sastāvu.
  • Vēlētāju tiesības un pastkastu balsojuma sistēma — drošība, pieejamība un tiesiskie strīdi.

Rezultāti un sekojošie procesi

Oficiālajos rezultātos Džo Baidens saņēma vairāk elektoru balsu un populārā balsojuma vairākumu; Elektoru kolēģijas gala balsojumā Baidens ieguva 306 elektoru balsis, Tramps — 232.

Populārā balsojumā Baidens ieguva aptuveni 81,3 miljonus balsu (~51,3%), bet Tramps — aptuveni 74,2 miljonus balsu (~46,8%). Vēlēšanu dalība bija ievērojami augsta, daļēji pateicoties plašai pasta un iepriekšējas balsošanas izmantošanai.

Strīdi, tiesas lietas un Kapitolija incidenti

Pēc vēlēšanām notika plašas tiesvedības un izaicinājumi rezultātiem dažās štatos, kurus iniciēja Trampa kampaņa un atbalstītāji; lielākā daļa no šiem prasījumiem tika noraidīti tiesās vai atsaukti. Dažas neveiksmīgas prasības nonāca arī Augstākajā tiesā. 2021. gada 6. janvārī, kamēr Kongress tikās, lai sertificētu elektoru balsis, protesti pie Kapitolija pārauga vardarbīgā uzbrukumā, kas apturēja sēdi uz laiku; incidents izraisīja cilvēku upurus, plašu kritiku un izmeklēšanu. Pēc traucējumiem Kongress turpināja un 7. janvārī oficiāli apstiprināja Baidena un Harisas uzvaru.

Inaugurācija un politiskās sekas

Džo Baidens un Kamala Harisa stājās amatā 2021. gada 20. janvārī. Pēc vēlēšanām un Kapitolija notikumiem sekoja papildu politiskas un tiesiskas sekas — ASV politiskā ainava nostiprināja diskusijas par vēlēšanu procesu drošību, dezinformācijas ietekmi un demokrātijas institūciju noturību. Tāpat šie notikumi noveda pie otrās Trampa impīčmenta procedūras Pārstāvju palātā par saistību ar Kapitolija vardarbību.

Ietekme un nozīme

2020. gada vēlēšanas tiek vērtētas kā nozīmīgs atskaites punkts mūsdienu ASV politikā — tās notika krīzes apstākļos, radīja ilgstošas debates par balsošanas formām un institūciju stiprību, kā arī sekmēja diskusijas par valsts iekšējo vienotību un informācijas vidi. Rezultāts — Džo Baidena uzvara — iezīmēja pārmaiņu kursu attiecībā uz iekšējo politiku, klimata politiku un starptautiskajām attiecībām.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētu štatu rezultātu tabulu, skaidrojumu par Elektoru kolēģijas sistēmu vai hronoloģiju par tiesvedībām un sertifikācijas procesu.