Aleksandrs Arutiunians: armēņu komponists un pianists (1920–2012)

Aleksandrs Arutiunians (dzimis 1920. gada 23. septembrī Erevānā, miris 2012. gada 28. martā) bija armēņu komponists un pianists, īpaši pazīstams ar savu Trompetes koncertu. Apbalvots ar PSRS (1949) un Armēnijas (1970) valsts prēmijām, PSRS (1970) un Armēnijas PSR (1964) Tautas mākslinieka goda nosaukumiem, Armēnijas medaļām "Svētā Mešropa Maštoca" un "Khorenatsi", "Aleksandrova" zelta medaļu (1976), Svētā Ečmiadzina "Svētā Sahaka un Svētā Mešropa" ordeni (2004).

Absolvējis Erevānas Mūzikas konservatoriju, pēc tam studējis kompozīciju pie Genriha Litinska. Pēc studiju beigšanas viņš atgriezās Erevānā, lai pasniegtu vietējā konservatorijā, bet vēlāk kļuva par Armēnijas Filharmoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju.

1948. gadā viņš saņēma PSRS Valsts prēmiju par kantāti "Dzimtene" - diplomdarbu, ko viņš sarakstīja, būdams Maskavas konservatorijas students. Par saviem skaņdarbiem, no kuriem daudzos izmantoti armēņu tautas mūzikas tradīcijās balstīti skaņdarbi, viņš turpināja gūt atzinību gan mājās, gan ārzemēs.

Daži Arutiuniana skaņdarbi pūšaminstrumentiem, īpaši 1950. gadā komponētais koncerts trompetei, koncerts tubai un pūtēju kvintets "Armēņu ainas", ir ieguvuši vietu starptautiskajā repertuārā, un tos atskaņojuši tādi diriģenti kā Valērijs Gergijevs, kurš 1957. gadā komponēto Simfoniju lielam orķestrim ierakstījis kopā ar Krievijas Vissavienības Radio simfonisko orķestri. 1988. gadā viņš komponēja Vijolkoncertu "Armēnija-88".

Biogrāfija – īss pārskats

Aleksandrs Arutiunians dzimis Erevānā 1920. gadā. Pēc pamatizglītības mūzikā viņš mācījās Erevānas konservatorijā, tad turpināja izglītību Maskavas konservatorijā, kur radīja nozīmīgus darbus un ieguva PSRS Valsts prēmiju. Atgriezies Armēnijā, viņš darbojās gan kā pedagogs konservatorijā, gan kā aktīvs orķestru un mūzikas institūciju vadītājs, veicinot armēņu klasiskās mūzikas attīstību un popularizējot to ārpus valsts robežām.

Radošais mantojums

Arutiuniana daiļrade aptver plašu žanru loku: simfoniskie darbi, koncerti solo instrumentiem un orķestrim, kamermūzika, vokālie un kori darbi, kā arī darbi pūšaminstrumentiem. Viņa slavenākais darbs — Trompetes koncerts (1950) — ir kļuvis par kanonisku skaņdarbu trompetistu repertuārā. Līdzās tam bieži atskaņo arī viņa koncertu tubai un pūtēju kvintetu "Armēņu ainas".

Stils un ietekme

Arutiunians savos darbos plaši izmantoja armēņu tautas melodikas, ornamentiku un ritmikas elementus, apvienojot tos ar klasiskās un romantiskās kompozīcijas tradīcijām. Viņa mūzika raksturojas ar spēcīgu melodiskumu, krāsainu instrumentāciju un emocionālu tiešumu. Šī kombinācija padarīja viņa skaņdarbus pieejamus gan plašai publikai, gan profesionāliem mūziķiem, kas sekmēja viņa darbu iekļaušanos starptautiskajā repertuārā.

Apbalvojumi un atzinība

• PSRS Valsts prēmija (1949) par kantāti "Dzimtene";
• Armēnijas valsts prēmija (1970);
• Tautas mākslinieka goda nosaukumi: Armēnijas PSR (1964) un PSRS (1970);
• Dažādas godalgas un ordeņi, tostarp Armēnijas medaļas "Svētā Mešropa Maštoca" un "Khorenatsi", "Aleksandrova" zelta medaļa (1976) un Svētā Ečmiadzina "Svētā Sahaka un Svētā Mešropa" ordenis (2004).

Ieraksti, atskaņojumi un mantojums

Arutiuniana darbi ir ierakstīti gan Padomju Savienības laikā, gan vēlāk, un viņa mūzika tiek iekļauta mūziķu un orķestru repertuāros visā pasaulē. Viņa Trompetes koncerts īpaši ieguvis starptautisku atzinību un ir bieži atskaņots koncertos un konkursos. Diriģentu un izpildītāju interese par viņa skaņdarbiem turpina nodrošināt, ka Arutiuniana mūzika tiek pazīstama jauniem klausītāju un mūziķu paaudzēm.

Pedagoģiskā darbība un ietekme uz nākamajām paaudzēm

Kā pedagogs konservatorijā Arutiunians audzināja vairākas mūzikas paaudzes, iedvesmojot studentus pievērsties gan tradicionālajām armēņu tematikām, gan mūsdienīgākām kompozīcijas tehnikām. Viņa loma Armēnijas mūzikas dzīvē pārsniedza autoru statusu — viņš bija arī kultūras organizators un mentors jaunajiem mūziķiem.

Miršanas diena un piemiņa

Aleksandrs Arutiunians mira 2012. gada 28. martā. Viņa plašais un daudzveidīgais mantojums turpina iedvesmot gan izpildītājus, gan klausītājus: regulāri rīkoti koncerti, ieraksti un pētījumi apliecina viņa nozīmi armēņu un pasaules mūzikas kultūrā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Aleksandrs Arutiunians?

J: Kur viņš studēja kompozīciju?

J: Kādus apbalvojumus viņš ir saņēmis?

Kāds ir viņa slavenākais darbs?

J: Kā viņa mūzika ir uzņemta starptautiski?

J: Kad viņš komponēja Vijoļkoncertu "Armēnija-88"?

Meklēt pēc burta