Anastasio "Tahito" Somoza DeBaile (dzimis 1925. gada 5. decembrī, miris 1980. gada 17. septembrī) oficiāli bija 73. un 76. Nikaragvas prezidents. Faktiski viņš bija valsts reālais vadītājs no 1967. līdz 1979. gadam, pārstāvot ilgstošu Somoza ģimenes autoritāru režīmu.
Agrīnā dzīve un nākšana pie varas
Somoza DeBailes ģimene bija ietekmīga un bagāta; viņa tēvs Anastasio Somoza García bija Nikaragvas prezidents un režīma pamatlicējs. Pēc tēva slepkavības 1956. gadā un vēlāk brāļa Luisa Somozas prezidentūras, Anastasio Somoza DeBaile pakāpeniski konsolidēja varu, kļūstot par Nacionālās gvardes līderi un galu galā — par valsts galvu. Oficiāli viņš pildīja prezidenta pienākumus 1967–1972 un 1974–1979, taču reālā vara bieži vien tika turēta ar militārās kontroles un klientelisma palīdzību.
Vadība, kritika un iebilstības
Somoza režīmu raksturoja plaša korupcija, ekonomiskā nevienlīdzība un represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Viņa valdīšanas laikā Nacionālā gvarde bija spēcīgs varas instruments, kas nomāca opozīciju un kontroli pār sabiedrību. 1972. gada Managvas zemestrīce un tās seku pārvaldība izraisīja plašu kritiku par valsts amatpersonu un Somoza ģimenes rīcību — tika apsūdzēti līdzekļu piesavināšanās un neefektīva atbalsta sniegšana upuriem.
Sandinistu sacelšanās un ārvalstu iesaiste
Pretdarbība pret Somoza režīmu saglabājās un pakāpeniski pieauga. Pret viņa varu cīnījās Sandinistu Nacionālās Atbrīvošanas fronte (FSLN), kurai starptautiski sniedza atbalstu, tostarp Padomju Savienība un Kuba. Sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko spiedienu, 1979. gadā mainījās arī starptautiskā attieksme — Amerikas Savienotās Valstis pārtrauca aktīvu politisko atbalstu Somozas režīmam, kas būtiski vājināja viņa pozīcijas.
Noņemšana no varas, bēgšana un nāve
Pieaugošā spiediena un militārā neveiksmes rezultātā Somoza 1979. gada 17. jūlijā atkāpās no prezidenta amata. Viņš bēga no valsts un sākotnēji devās uz Maiami, taču ASV prezidents Džimijs Kārters viņam atteica iebraukšanu. Pēc tam Somoza atrada patvērumu Paragvajā, kur viņš dzīvoja trimdā. 1980. gada 17. septembrī sandinisti nogalināja Somosu DeBaili Paragvajā, kur viņš meklēja patvērumu.
Mantojums
Somoza DeBaile atstāja pretrunīgu mantojumu: daudzi viņu uzskata par diktatoru, kura režīms izraisīja ciešanas, ierobežoja brīvības un sakņoja plašu korupciju; citi atzīst, ka Somoza ļāva noteiktiem ekonomikas segmentiem attīstīties. Viņa gāšana lika pamatus sandinistu varas nākšanai Nikaragvā un vēlāk — plašākām reģionālām konflikta ainām, tostarp 1980. gadu opozīcijai un starptautiskajām intrigu sekām.