Anastasio Somoza Debayle — Nikaragvas prezidents (1967–1979) un biogrāfija
Anastasio Somoza Debayle — Nikaragvas prezidents (1967–1979). Biogrāfija: vara, sandinistu cīņa, ASV atbalsta pārtraukšana, bēgšana un nogalināšana 1980.
Anastasio "Tahito" Somoza DeBaile (dzimis 1925. gada 5. decembrī, miris 1980. gada 17. septembrī) oficiāli bija 73. un 76. Nikaragvas prezidents. Faktiski viņš bija valsts reālais vadītājs no 1967. līdz 1979. gadam, pārstāvot ilgstošu Somoza ģimenes autoritāru režīmu.
Agrīnā dzīve un nākšana pie varas
Somoza DeBailes ģimene bija ietekmīga un bagāta; viņa tēvs Anastasio Somoza García bija Nikaragvas prezidents un režīma pamatlicējs. Pēc tēva slepkavības 1956. gadā un vēlāk brāļa Luisa Somozas prezidentūras, Anastasio Somoza DeBaile pakāpeniski konsolidēja varu, kļūstot par Nacionālās gvardes līderi un galu galā — par valsts galvu. Oficiāli viņš pildīja prezidenta pienākumus 1967–1972 un 1974–1979, taču reālā vara bieži vien tika turēta ar militārās kontroles un klientelisma palīdzību.
Vadība, kritika un iebilstības
Somoza režīmu raksturoja plaša korupcija, ekonomiskā nevienlīdzība un represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Viņa valdīšanas laikā Nacionālā gvarde bija spēcīgs varas instruments, kas nomāca opozīciju un kontroli pār sabiedrību. 1972. gada Managvas zemestrīce un tās seku pārvaldība izraisīja plašu kritiku par valsts amatpersonu un Somoza ģimenes rīcību — tika apsūdzēti līdzekļu piesavināšanās un neefektīva atbalsta sniegšana upuriem.
Sandinistu sacelšanās un ārvalstu iesaiste
Pretdarbība pret Somoza režīmu saglabājās un pakāpeniski pieauga. Pret viņa varu cīnījās Sandinistu Nacionālās Atbrīvošanas fronte (FSLN), kurai starptautiski sniedza atbalstu, tostarp Padomju Savienība un Kuba. Sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko spiedienu, 1979. gadā mainījās arī starptautiskā attieksme — Amerikas Savienotās Valstis pārtrauca aktīvu politisko atbalstu Somozas režīmam, kas būtiski vājināja viņa pozīcijas.
Noņemšana no varas, bēgšana un nāve
Pieaugošā spiediena un militārā neveiksmes rezultātā Somoza 1979. gada 17. jūlijā atkāpās no prezidenta amata. Viņš bēga no valsts un sākotnēji devās uz Maiami, taču ASV prezidents Džimijs Kārters viņam atteica iebraukšanu. Pēc tam Somoza atrada patvērumu Paragvajā, kur viņš dzīvoja trimdā. 1980. gada 17. septembrī sandinisti nogalināja Somosu DeBaili Paragvajā, kur viņš meklēja patvērumu.
Mantojums
Somoza DeBaile atstāja pretrunīgu mantojumu: daudzi viņu uzskata par diktatoru, kura režīms izraisīja ciešanas, ierobežoja brīvības un sakņoja plašu korupciju; citi atzīst, ka Somoza ļāva noteiktiem ekonomikas segmentiem attīstīties. Viņa gāšana lika pamatus sandinistu varas nākšanai Nikaragvā un vēlāk — plašākām reģionālām konflikta ainām, tostarp 1980. gadu opozīcijai un starptautiskajām intrigu sekām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Anastasio Somoza DeBayle?
A: Anastasio Somoza DeBayle bija Nikaragvas 73. un 76. prezidents un valsts vadītājs no 1967. līdz 1979. gadam.
J: Kāpēc daudziem cilvēkiem nepatika Somoza kā līderis?
A: Daudzi cilvēki Somozu kā vadītāju nepatika viņa autoritārā režīma un korupcijas dēļ.
J: Kas bija Sandinistu Nacionālās atbrīvošanas fronte?
A: Sandinistu Nacionālās atbrīvošanas fronte bija grupa, kuras mērķis bija padarīt Nikaragvu par labāku valsti, un tai bija atbalsts gan valstī, gan ārpus tās.
J: Ko Somoza centās darīt, lai apturētu sandinistus un ikvienu, kas viņus atbalstīja?
A: 1975. gadā Somoza Debails mēģināja apturēt sandinistus un visus Nikaragvas iedzīvotājus, kas viņus atbalstīja.
J: Kuras valstis deva naudu sandinistiem, lai tie turpinātu cīnīties pret Somoza ģimeni?
A: Padomju Savienība un Kuba deva sandinistiem naudu, lai tie turpinātu cīnīties pret Somoza ģimeni.
Jautājums: Kad Somoza pameta prezidenta amatu un kur viņš devās?
A.: Somoza atkāpās no prezidenta amata 1979. gada 17. jūlijā un aizbēga uz Maiami, bet ASV prezidents Džimijs Kārters neļāva viņam iebraukt valstī. Pēc tam Somoza devās uz Paragvaju.
J: Kā Somoza nomira un kas viņu nogalināja?
A: Somozu DeBaili 1980. gada 17. septembrī nogalināja sandinisti.
Meklēt