Endrjū Hakslijs — Nobela laureāts par nervu darbības potenciālu atklājumiem

Endrjū Hakslijs — Nobela laureāts par nervu darbības potenciālu atklājumiem. Uzzini par viņa pētījumiem, jonu kanāliem un nozīmīgo zinātnes mantojumu.

Sers Endrjū Hakslijs OM FRS (Andrew Fielding Huxley, 1917. gada 22. novembrī - 2012. gada 30. maijā) bija angļu fiziologs un biofiziķis, kurš ievērojami veicināja mūsu izpratni par nervu darbības potenciālu fizioloģiju un to matemātisko aprakstu.

Agrīnā dzīve un izglītība

Hakslijs dzimis Hampstedā, Londonā. Viņš bija rakstnieka un redaktora Leonarda Hakslija jaunākais dēls no viņa otrās sievas Rozalindas Brūsas. Viņš bija rakstnieka Aldosa Hakslija (Aldous Huxley) un biologa Džuliana Hakslija (Julian Huxley) pusbrālis un biologa T. H. Hakslija mazdēls Hakslijs studēja dabaszinātnes Trīsvienības koledžā Kembridžā, kur ieguva stingru pamatu fizikas, ķīmijas un biologijas jomā, kas vēlāk noderēja viņa eksperimentālajam un teorētiskajam darbam.

Pētījumi un atklājumi

1963. gadā Hakslijs kopā ar Alanu Hodžkinu un Džonu Eklsu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par eksperimentālo un matemātisko darbu, ko viņi veica, pētot nervu darbības potenciālus. Hodžkins un Hakslijs veica klīniskus un teorētiskus pētījumus, izmantojot lielo gliemju (squid) nervu šķiedru kā vienkāršotu modelisistēmu, piemērojot tā saukto voltage-clamp metodi, lai atsevišķi mērītu jonu plūsmas caur nervu membrānu.

Viņu darbs parādīja, kā nātrija (Na+) un kālija (K+) jonu pārvietošanās caur membrānu rada un beidz nerva impulsu — tas ir elektriskais signāls, kas nodrošina nervu šķiedru darbību un līdz ar to arī visas centrālās nervu sistēmas darbību. Eksperimentu rezultāti tika apvienoti matemātiskā modelī — tā sauktajos Hodžkina–Hakslija vienādojumos —, kas precīzi raksturoja darbības potenciāla attīstību un ir pamatā mūsdienu neirofizioloģijas un neirodatorzinātnes modeļiem.

Hodžkina un Hakslija atklājumi lika izteikt pieņēmumu par jonu kanālu pastāvēšanu—struktūrām, kas regulē jonu plūsmu caur šūnu membrānām—kuru eksistence tika apstiprināta un detalizēti izpētīta tikai pēc vairākiem gadu desmitiem ar molekulāro bioloģiju saistītām metodēm. Tajā pašā Nobela gadā Hodžkins un Hakslijs dalīja balvu ar seru Džonu Eklsu, kurš tika godināts par nervu sinapses pētījumiem; šie trīs darbi kopā aizsāka plašāku izpratni par nervu sistēmas elektrisko un ķīmisko sakaru mehānismiem.

Amati, godalgotājumi un vēlākā karjera

Haksliju 1955. gada 17. martā ievēlēja par Karaliskās biedrības biedru. No 1980. līdz 1985. gadam viņš bija Karaliskās biedrības prezidents, bet no 1984. līdz 1990. gadam — Trīsvienības (Trinity) koledžas maģistrs. Karaliene Elizabete II 1974. gada 12. novembrī viņu pasniedza bruņinieka ordeni, bet 1983. gada 11. novembrī viņš tika iecelts Nopelnu ordeņa kavaliera kārtā. Bez šīm atzīmēm Hakslijs saņēma daudzus citus akadēmiskus apbalvojumus un goda grādus par savu ieguldījumu fizioloģijā un biofizikā.

Personīgā dzīve un mantojums

Hakslija zinātniskais mantojums ir plašs: viņa un Hodžkina matemātiskais apraksts par nerva impulsa veidošanos joprojām tiek lietots kā pamats gan teorētiskai, gan eksperimentālai neirozinātnei. Hodžkina–Hakslija modelis ir svarīgs arī medicīnas un inženierijas pielietojumos, piemēram, sirds un muskuļu elektrofizioloģijā un neirodatoru izstrādē. Viņa darbs iedvesmoja nākamo paaudzi pētnieku, attīstot metodes un pieejas, kas sasaista eksperimentu un matemātiku bioloģijā.

Endrjū Hakslijs nomira 2012. gada 30. maijā, atstājot bagātu zinātnisko mantojumu un būtisku ieguldījumu mūsu izpratnē par to, kā nervu sistēma rada un kontrolē elektriskos signālus.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija sera Endrjū Hakslija profesija?

J: Kur viņš dzimis?

J: Kas bija viņa brāļi un māsas?

J: Kādu universitāti viņš apmeklēja?

J: Par ko viņš 1963. gadā saņēma Nobela prēmiju?

Meklēt pēc burta