Auguste Rodin (1840–1917): franču tēlnieks un modernās tēlniecības pamatlicējs

Auguste Rodin — franču tēlnieks, modernās tēlniecības pamatlicējs; radīja "Domātāju" un "Skūpstu", revolucionālas, reālistiskas skulptūras un mantojums, kas mainīja mākslu.

Ogasts Rodēns (dzimis Fransuā Ogusts Renē Rodēns; 1840. gada 12. novembris – 1917. gada 17. novembris) bija franču tēlnieks, kura darbi radikāli pārveidoja tēlniecības izpratni un ietekmēja modernās mākslas attīstību. Rodēns dzimis Parīzē un agrā jaunībā ieguva meistara prasmju zināšanas dekoratīvajos amatniecības darbos; tomēr oficiālā akadēmiskā karjera viņam neizdevās — trīs reizes viņu noraidīja uz Parīzes ievērojamākajām mākslas skolām. Tā vietā Rodēns mācījās praksē, strādājot pie arhitektūras detaļām, dekoratīvām celtņu skulptūrām un realizējot pasūtījumus kā assistents pieredzējušiem meistariem.

Biogrāfija un radošā karjera

Rodēna agrā karjerā svarīga bija rūdīšanās praktiskajā darbā un ilgstošā tieksme eksperimentēt ar materiāliem un virsmu apstrādi. Viņš izmantoja mālu kā darba materiālu, modelējot ar lielu brīvību un enerģiju, pēc tam pārejot uz ģipsi un bronzu. Viņš spēja no māla radīt dzīvīgus, emocionāli spēcīgus tēlus, un šī prasme bija viņa radošā atšķirība.

Mākslinieciskā pieeja un tehnika

Rodēna darbi izceļas ar individuālu, reālistisku cilvēka ķermeņa attēlojumu un izteiksmīgu virsmas apstrādi. Viņam bija unikāla spēja mālā modelēt sarežģītu, vētrainu un dziļi iegremdētu virsmu, atstājot redzamas pirkstu nospiedumu un instrumentu iezīmes, kas piešķīra skulptūrām dzīvīgumu un kustības sajūtu. Pretēji akadēmiskajai tradīcijai, kur darbi bieži bija dekoratīvi vai šabloniski, Rodēns meklēja raksturu, emocionalitāti un fizisko klātbūtni.

Daudzas viņa ievērojamākās skulptūras viņa dzīves laikā tika asi kritizētas un atzītas par skarbiem vai neatbilstošiem tradicionālām gaumēm. Tomēr tieši šīs īpašības padarīja viņa darbus par modernās tēlniecības paraugiem — tie atkāpās no klasiskām mitoloģijas un alegorijas naratīvām, pievēršoties cilvēka psiholoģijai, raksturam un fiziskumam.

Galvenie darbi un publiskie pasūtījumi

Starplaikos starp strīdīgajiem pasūtījumiem Rodēns radīja vairākus darbus, kas vēlāk kļuva par ikonām. Viņa slavenākie darbi ir "Domātājs" un "Skūpsts" (Domātājs un "Skūpsts" ir plaši reproducēti un izstādīti dažādās versijās). Liels projekts viņa karjerā bija monumentālā kompozīcija "Elles vārtiem", kas ietvēra virkni figūru, no kurām daudzas kļuva par atsevišķiem atpazīstamiem darbiem.

Tieši pasūtījumi reiz radīja arī Rodēna konflikta epizodi: viņa veidotā rakstnieka Honorē de Balzaka statuja, kas tika pasūtīta un domāta kā piemineklis Société des Gens des Lettres, saņēma asi negatīvas atsauksmes. Rodēns, necenšoties pārliecināt skeptiķus, atmaksāja Société pasūtījumu un pārveda figūru uz savu dārzu. Pēc šīs pieredzes Rodēns neturpināja pieņemt publiskos pasūtījumus tādā apjomā kā agrāk; viņš saglabāja modeļus un pārstrādāja tos brīvākā, personiskākā formā. Pirmā bronzas atliešana Balzaka piemineklim notika tikai 1939. gadā, un mūsdienās to uzskata par viena no viņa šedevriem.

Atzinība, kolekcionāri un muzeji

Rodēna reputācija pakāpeniski auga, un līdz 1900. gadam viņš bija pasaulslavens. Viņa izstāde Pasaules izstādē 1900. gadā (sk. Pasaules izstādē.) ievērojami palielināja viņa atpazīstamību, un bagāti privātie klienti sāka pasūtīt un iegādāties viņa darbus. Piemēram, japāņu mecenāts Matsukata Kojiro samaksāja par dažiem no Rodēna lējumiem, tostarp par fragmentiem no Domātājs un Elles vārtiem.

Rodēna lielā personīgā kolekcija un studijas materiāli pēc viņa nāves kļuva par pamatu Musée Rodin izveidei. Muzejs, kas izvietots Hôtel Biron Parīzē un tajā skaitā arī Rodēna darbi no viņa Meudonas rezidences, atklājās 1919. gadā pēc mākslinieka testamentu ziedojuma, un tas joprojām ir centrālais Rodēna darbu krājums pasaulē.

Personīgā dzīve un attiecības

Rodēna privātā dzīve bija sarežģīta: viņam bija mūža partneriene Roze Beirē (Rose Beuret), ar kuru viņš kopā pavadīja daudzas desmitgades un tikai apprecējās abu mūža pēdējā gadā. Pāris kopā audzināja dēlu, kas dzimis 1866. gadā. Paralēli Rodēns uzturēja intelektuālas un mākslinieciskas attiecības ar citiem laikabiedriem — viena no nozīmīgākajām un pretrunīgākajām bija saikne ar skulptori Camille Claudel, kura bija gan viņa audzēkne, gan līdzstrādniece un kura ietekme un traģēdija ir cieši saistīta ar Rodēna mantojumu.

Mantojums un pēcnāves vērtējums

Pēc mākslinieka nāves 1917. gadā viņa skulptūru popularitāte īslaicīgi samazinājās, jo mainījās mākslas gaume un jaunas avangarda tendences aizēnoja viņa radošumu. Tomēr 20. gadsimta vidū un vēlāk Rodēna darbi tika pārskatīti un atkārtoti novērtēti — kritiķi un muzeji sāka atzīt viņa unikālo ieguldījumu tēlniecības attīstībā, viņa tehnikas ietekmi uz materiāla brīvību un emocionālo izteiksmi. Šodien Rodēns tiek uzskatīts par vienu no modernās tēlniecības pamatlicējiem: viņa darbi atrodas vadošajās muzeju kolekcijās visā pasaulē un turpina iedvesmot skulptorus un kuratorus.

• Galvenie darbi: "Domātājs", "Skūpsts", "Elles vārtiem" (kompozīcija, no kuras radās daudzi atsevišķi tēli).
• Studijas un muzeji: Musée Rodin (Hôtel Biron, Parīze) un Rodēna darbi daudzos starptautiskos muzejos.
• Ietekme: Rodēns ietekmēja 20. gadsimta tēlniekus ar savu brīvo, ekspresīvo pieeju materiālam un formai.

Rodēna darba nozīme slēpjas ne tikai atsevišķu monumentu slavenībā, bet arī viņa spējā mainīt skatījumu uz to, kas tēlniecībā ir pieļaujams — virsmas raupjums, nepabeigtība un emocionālā patiesība kļuva par jaunām estētiskajām iespējām, kuras turpina iedvesmot vēlākas paaudzes.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Ogasts Rodēns?

J: Kādi ir daži no viņa slavenākajiem darbiem?

J: Kā Rodēns strādāja pie saviem darbiem?

J: Kā Rodēna skulptūras tika uztvertas viņa dzīves laikā?

J: Kas notika pēc tam, kad tika kritizēta viena no viņa skulptūrām?

J: Kad cilvēki sāka viņu atzīt par mākslinieku?

J: Ar ko viņš apprecējās savas dzīves beigās?

Meklēt pēc burta