Cedvalla (Cædwalla) — Veseksas karalis (659–689) un kristietības veicinātājs

Cedvalla (Cædwalla, 659–689) — Veseksas stingrais karalis un karavadonis, kas veicināja kristietības izplatību un nostiprināja Veseksas ietekmi Anglosaksu heptarhijā.

Cedvalla, rakstīts arī Cædwalla (ap 659.-689. g.), bija Veseksas karalis no ap 685. g. līdz savai abdikācijai 688. gadā. Viņa vārds cēlies no britu vārda Cadwallon. Viņš bija spēcīgs karalis un karavadonis. Pateicoties viņa pūliņiem, Veseksa kļuva par trešo karalisti pēc Nortumbrijas un Mersijas septiņās anglosakšu karalistēs, kas vēlāk kļuva par heptarhijas septiņām karalistēm. Cedvalla bija pagānu karalis, kurš cīnījās par kristietību un to veicināja.

Dzīves sākums un izcelsme

Cedvalla dzimis ap 659. gadu; par viņa agrīno dzīvi saglabājušās tikai nedaudzas ziņas, un lielāko daļu informācijas sniedz Venerablā Bēda hronikas. Viņa vārds norāda uz cēloņiem saistību ar britu (keltu) vārdiem, no kuriem tas cēlies, — tas parāda etnisku un kultūras mijiedarbību Britu salās 7. gadsimtā.

Kara kampaņas un varas paplašināšana

Cedvalla ir pazīstams kā enerģisks karavadonis, kurš izcēlās ar virkni militāru uzvaru dienvidu un dienvidaustrumu Anglijā. Saskaņā ar avotiem viņš iekaroja un pakļāva vairākas teritorijas, tostarp salas un apkārtējās valdniecības, kas pastiprināja Veseksas ietekmi heptarhijas reģionā. Šie panākumi nostiprināja viņa pozīcijas kā vienai no ietekmīgākajām varām šajā periodā.

Attiecības ar kristietību

Kaut arī sākotnēji Cedvalla bija pagāns, viņam bija gan politiski, gan personīgi motīvi sadarboties ar kristīgajām baznīcām. Viņš atbalstīja kristīgās misionēšanas centienus un veica dāvinājumus baznīcai, tādējādi palīdzot kristietības izplatībai savā valdījumā. Vēsturnieku galvenais informācijas avots par šo posmu ir Sv. Bēdas darbs, kur minēts, ka pēc vairākiem gadiem kauju un valdīšanas centieniem Cedvalla nolēma kļūt par kristieti.

Abdikācija, ceļš uz Romu un nāve

Ap 688. gadu Cedvalla nolēma abdicēt — daļēji sakarā ar nopietnām brūcēm vai veselības problēmām, kas bija nākušas no kaujām. Viņš devās uz Romu, lai pieņemtu kristīgo ticību un saņemtu kristības no Pāvila galvas — tradīcijā minēts Pāvesta Sergija I laiks. Pēc kristībām arāšana romā viņš nodzīvoja tikai īsu laiku un drīz nomira (ap 689. g.). Pēc avotu ziņām, viņš, iespējams, pieņēma kristīgās vārdu pēcbatēmiņa laikā (tiešā identitāte dažos tekstos minēta kā Pēteris), taču pēc kristībām sekoja ātra nāve.

Pēctecība un mantojums

• Politiskā ietekme: Cedvallas militārā aktivitāte un teritoriju iekarošana nostiprināja Veseksas stāvokli heptarhijā — tā kļuva par trešo spēcīgāko karalisti, blakus Nortumbrijai un Mersijai.
• Kristietības izplatīšana: viņa sadarbība ar kristīgajām autoritātēm un kristības pats par sevi bija nozīmīgs signāls par ticības izplatīšanos Dienvidanglijā. Tas palīdzēja tālāku misionāru darbību un baznīcu nostiprināšanos reģionā.
• Vēsturiskais tēls: Cedvalla vēsturē palicis kā spēcīgs, reizēm cietsirdīgs karavadonis, bet arī kā valdnieks, kurš izvēlējās pieņemt kristietību un atbalstīt baznīcu — šī pretstāve padara viņa personību vēsturiski interesantu un pretrunīgu.
• Pēctecība politiskajā līmenī: pēc Cedvallas valdīšanas posma Veseksā pakāpeniski nostiprinājās jauni valdnieki, kas turpināja paplašināt un konsolidēt karalistes varu.

Avoti un piezīmes

Galvenais sena posma literārais avots par Cedvallu ir Sv. Bēdas (Bede Venerabilis) "Ecclesiastical History of the English People". Daļa detaļu ir fragmentāras un dažkārt pretrunīgas, tāpēc daži notikumi tiek interpretēti atšķirīgi dažādos pētījumos. Tomēr kopējā aina parāda Cedvallu kā ievērojamu 7. gadsimta politiķi, kura darbība atstāja ilgstošu iespaidu uz Dienvidanglijas politisko un reliģisko karti.

Meklēt pēc burta