Count Basie — amerikāņu džeza pianists, komponists un orķestra vadītājs
Viljams "Count" Basie (1904. gada 21. augusts – 1984. gada 26. aprīlis) bija amerikāņu džeza pianists, ērģelnieks, grupas vadītājs un komponists. Viņš bija viens no sava laika nozīmīgākajiem džeza grupu vadītājiem un simbols swing un Kansas City stilam. Gandrīz 50 gadus viņš vadīja savu populāro Count Basie Orchestra, un ar viņa palīdzību daudzi nozīmīgi mūziķi ieguva plašu atpazīstamību, tostarp tenorsaksofonisti Lesters Jangs un Heršels Evanss, trompetisti Baks Kleitons un Harijs "Sweets" Edisons, kā arī dziedātāji Džimijs Rašings un Džo Viljamss. Bēzija atpazīstamākās kompozīcijas un ieraksti ir "One O'Clock Jump" un "April In Paris".
Karjeras sākums
Basie dzimis Redbankā, Ņūdžersijā. Savu mūzikas ceļu viņš sāka spēlējot pamatā blūza, gospel un klubu mūziku, vēlāk strādāja vaudevillā un dažādās ansambļu sastāvēs. 1920. un 1930. gados viņš pārcēlās uz Kansas City, kur ieguva ievērojamu pieredzi, spēlējot ar vietējām grupām un vēlāk pievienojoties Bennie Moten orķestrim. Pēc Moten grupas izjukšanas Basie 1935. gadā izveidoja savu ansambli, kas ātri kļuva par vienu no svarīgākajiem swing laikmeta kolektīviem.
Stils un ansambļa īpašības
Count Basie bija pazīstams ar ekonomisku, ritmiski precīzu piana spēli — viņa akcentētā, vienkāršā akordika un ritma nedominējošā pavadījuma pieeja radīja telpu tēlaini sauktajam All-American Rhythm Section un pūšamo instrumentu atklātībai. Viņa grupa slavenā bija ar viegli iegaumējamiem riffiem, plašām improvizācijām un spēcīgu saplūšanu starp ritma grupu un pūšamo balsi. Basiem un viņa orķestrim bija nozīmīga loma swing laikmeta popularizēšanā un džeza attīstībā kopumā.
Svarīgākie līdzgaitnieki un ieraksti
Basie orķestrī spēlēja un veidojās daudzi ievērojami mūziķi — Lesters Jangs, Heršels Evanss, Baks Kleitons, Harijs "Sweets" Edisons un citi. Starp vokālistiem īpašu atzinību guva Džimijs Rašings un Džo Viljamss. No Basie lielajiem hitiem visvairāk atpazīstami ir "One O'Clock Jump" — šis tēmas riff-bāzētais gabals kļuva par orķestra tematu — un "April In Paris", kura aranžējums vēl vairāk nostiprināja orķestra slavu.
Sadarbības, vēlākie gadi un mantojums
Basie turpināja aktīvi ierakstīt un koncertēt arī pēc swing zelta laikmeta, sadarbojoties ar dažādiem solistiem un aranžētājiem, kas palīdzēja orķestrim atjaunot skanējumu un sasniegt jaunas auditorijas. Viņa orchestera darbība ir saglabājusies arī pēc viņa nāves, un Count Basie Orchestra joprojām tiek uzskatīta par viena no autoraitatīvākajām lielajām džeza grupām. Bēzija muzikālais stils ietekmēja daudzus pianistus, grupu vadītājus un aranžētājus, un viņa ieraksti palikuši par obligātu daļu no džeza vēstures kolekcijām.
Personīgais un atzinības
Basie savu skatu uz mūziku raksturoja kā vairākus elementus — ritmu, vienkāršību un spēju atstāt telpu improvizācijai. Viņš bija cieņā piekritējiem un kolēģiem gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan ārpus tām. Lai gan viņš vairākus gadus dzīvoja un strādāja lielpilsētu mūzikas centros, Basie vienmēr palika saistīts ar Kansas City džeza tradīciju un tās blūzveidīgo, riff-orientēto pieeju.
Viljams "Count" Basie tiek uzskatīts par vienu no džeza leģendām — viņa darbība, skanējums un ansambļa izjūta turpina iedvesmot mūziķus un klausītājus visā pasaulē.
Agrīnā dzīve
Viljams Džeimss Basijs dzimis 1904. gadā Ņūdžersijā. Viņa vecāki bija Hārvijs Lī Basijs (Harvey Lee Basie) un Liliana Anna Čildsa (Lillian Ann Childs), kuri dzīvoja Mehānikas ielā Red Bankā, Ņūdžersijā. Viņa tēvs strādāja par bagāta tiesneša šoferi un aprūpētāju. Pēc tam, kad automašīnas (vieglās automašīnas) kļuva populārākas nekā zirgu izmantošana pārvietošanās, viņa tēvs kļuva par zemes uzraugu un apkopēju dažām ģimenēm šajā rajonā. Viņa māte spēlēja klavieres, un viņa Basijam sniedza pirmās klavierspēles stundas. Lai nopelnītu naudu, viņa ņēma veļu mazgāšanai un cepa kūkas pārdošanai.
Basiju skola ne īpaši interesēja. Viņš sapņoja par ceļošanu, iedvesmojoties no karnevāliem, kas ieradās pilsētā. Viņš pabeidza tikai vidusskolu. Viņš palīdzēja teātrī Palace teātrī Sarkanajā Bankā, lai bez maksas iekļūtu izrādēs. Viņš arī iemācījās izmantot prožektorus vodevillu šovos. Kādu dienu, kad pianists nebija ieradies laikā uz izrādi, tā vietā spēlēja Basijs. Drīz viņš iemācījās improvizēt mūziku mēmajām filmām.
Basijs ļoti labi spēlēja klavieres, taču viņam labāk patika bungas. Red Bankā bija vēl viens bundzinieks, kurš bija labāks - Sonijs Grīrs, tāpēc Basijs pārtrauca spēlēt bungas un spēlēja tikai klavieres. Viņi spēlēja kopā, līdz Greers sāka profesionālo karjeru. Basijs spēlēja kopā ar dažādām grupām dejās, kūrortos un amatieru šovos, piemēram, ar Harija Ričardsona grupu "Kings of Syncopation". Kad viņš neuzstājās koncertos, viņš pavadīja laiku vietējā biljarda zālē kopā ar citiem mūziķiem. Viņš ieguva dažas darbavietas Asberijparkā, spēlējot viesnīcā "Hong Kong Inn", līdz viņa vietu ieņēma kāds labāks spēlētājs.
Karjeras sākums
Ap 1924. gadu Basijs devās uz Harlemu Ņujorkā. Tur tika spēlēts daudz džeza. Viņš mitinājās kvartālā no Alhambras teātra. Drīz pēc došanās uz Harlemu viņš atkal satikās ar Soniju Grīru, kurš tagad bija Djūka Ellingtona agrīnās grupas The Washingtonians bundzinieks. Drīz Basijs iepazinās ar daudziem Harlemas mūziķiem, piemēram, ar Villiju "Lauvu" Smitu un Džeimsu P. Džonsonu.
No 1925. līdz 1927. gadam Basijs koncertēja dažos koncertos kā solists un blūza dziedātāju Keitijas Kripenas un Gonzelas Vaitas pavadonis. Viņš devās uz Kanzassitiju, Sentluisu, Ņūorleānu un Čikāgu. Viņš iepazinās ar daudziem izciliem džeza mūziķiem, piemēram, Luisu Ārmstrongu.
1925. gadā, atgriežoties Hārlemā, Basijs ieguva savu pirmo pastāvīgo darbu Leroy's restorānā, kas bija pazīstams ar saviem pianistiem un kur gāja daudzas slavenības. Grupa parasti spēlēja bez notīm. Viņš iepazinās ar Fatu Valeru (Fats Waller), kurš spēlēja ērģeles Linkolna teātrī (Lincoln Theater), pavadot neredzētas filmas, un Valers iemācīja viņam spēlēt ērģeles. Villijs "Lauva" Smits palīdzēja Basijam, kad nebija daudz darba, organizējot uzstāšanās mājas īres ballītēs, kur viņš iepazinās ar citiem nozīmīgiem mūziķiem.
1928. gadā Basijs bija Tulsā un dzirdēja Walter Page and his Famous Blue Devils, vienu no pirmajiem bigbendiem, kurā dziedāja Jimmy Rushing. Dažus mēnešus vēlāk Basiju uzaicināja pievienoties grupai, kas galvenokārt spēlēja Teksasā un Oklahomā. Viņu sāka dēvēt par "Count" Basie.
Kanzassitijas gadi
1929. gadā Basijs sāka spēlēt kopā ar Bennija Motena grupu Kanzassitijā. Motena grupa bija klasiskāka un cienījamāka nekā Blue Devils. Viņi spēlēja stilā, ko sauca par Kanzassitijas stomp. Basijs ne tikai spēlēja klavieres, bet arī aranžēja mūziku kopā ar Ediju Dērhemu. Kad viņi uzturējās Čikāgā, Basijs kopā ar šo grupu ierakstīja dziesmas. Dažreiz viņš ar Motenu spēlēja četru roku klavieres un dubultklavieres. Grupa kļuva labāka, kad tai pievienojās saksofonists Bens Vebsters.
Grupa izslēdza Motenu, un par līderi kļuva Basijs. Grupas nosaukums tagad bija "Count Basie and his Cherry Blossoms". Vēlāk viņš devās pievienoties Motena jaunajai grupai. Motens nomira 1935. gadā, un grupa nepalika kopā. Beisijs izveidoja jaunu grupu, kurā spēlēja daudzi Motena grupas mūziķi. Pievienojās arī saksofonists Lesters Jangs. Viņi spēlēja Reno klubā un reizēm vietējā radio. Kādu vakaru grupa sāka improvizēt skaņdarbu, ko Basijs nosauca par "One O'Clock Jump". Tā kļuva par viņa raksturīgo melodiju.
