Dons Maklīns (dzimis 1945. gada 2. oktobrī Ņūrošelā, Ņūjorkā) ir amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš visplašāk pazīstams kā dziesmu "American Pie" un "Vincent" autors — abu dziesmu pazīstamība padarīja viņu par vienu no nozīmīgākajiem popfolka māksliniekiem 1970. gados.
Savas karjeras sākumā Maklīns galvenokārt spēlēja tautas mūziku. Viņš dziedāja tautasdziesmas un akompanēja sev ar akustisko ģitāru un harmoniku, izmantojot vienkāršus akordus, kas raksturīgi folkmūzikai. 1969. gadā viņš pievienojās folkmūzikas ikonai Pītam Sīgeram vides aizsardzības kampaņās un labdarības pasākumos, sniedzot koncertus un lekcijas, lai pievērstu uzmanību vides jautājumiem. 1970. gadā Maklīns izdeva savu pirmo albumu Tapestry. Lai gan tas nekļuva par lielu komerciālu hitu, viņš turpināja uzstāties daudzās mazākās koncertvietās un festivālos, veidojot stabilu klausītāju loku.
1971. gadā Maklīns publicēja aptuveni 8 minūšu garo dziesmu "American Pie" — monumentālu vēsturisku un lirisku stāstu, kurā notikumi un simboli saplūst ar nostalģiju par 1950. gadu mūziku. Dziesma atsaucas uz 1959. gada lidmašīnas traģēdiju, kas izraisīja mūziķu Buddy Holly, Ričija Valensa un Dž. P. Ričardsona ("The Big Bopper") nāvi, un turpina reflektēt par ASV kultūras un politiskajiem pārmaiņu laikiem — tā kļuva par populāru simbolu un plaši atzītu radio hitu. "American Pie" ātri vien sasniedza augstas vietas ASV un citu valstu topu sarakstos un padarīja Maklīnu par starptautisku zvaigzni. Dziesma vēlāk bieži iekļauta dažādos sarakstos par izcilākajām vai ietekmīgākajām 20. gadsimta dziesmām.
Arī otra no viņa lielajām dziesmām — "Vincent" — radīta 1971. gadā un iedvesmojusies no Vinsenta van Goga glezniecības, īpaši no slavenās "Zvaigžņotās nakts". Šī balāde kļuva par starptautisku hitu: tā sasniedza pirmās vietas pozīcijas dažos reģionos, tostarp Apvienotajā Karalistē, un mērogu ziņā bija viena no veiksmīgākajām viņa dziesmām. "Vincent" joprojām tiek bieži atskaņota izstādēs un pasākumos, kas veltīti Van Goga mantojumam, tostarp Amsterdamā, un to atzīst par vienu no jūtīgākajām mūzikas interpretācijām par glezniecību.
1970. gadu beigās Maklīns eksperimentēja ar dažādiem mūzikas stiliem, bet ne visas šīs pieejas guva plašu komerciālu atbalstu. Samazinoties albumu pārdošanai, viņam reizēm nācās mainīt ierakstu kompānijas un meklēt jaunas skatuves. Tomēr 1980. gadā viņš atgriezās komerciālajā panorāmā ar savu versiju dziesmai "Crying", kuru sākotnēji izpildīja Rojs Orbisons. Maklīna izpildījums kļuva par hitu un sasniedza pirmo vietu Apvienotās Karalistes topā.
Maklīna ietekme uz mūziku ir plaša: slavenais ģitārists Ēriks Kleptons (Eric Clapton) atzinīgi izteicies par Maklīna ģitāras spēles meistarību, un Maklīna skatuves uzstāšanās iedvesmoja citu mākslinieku radošumu. Piemēram, dziesmas "Killing Me Softly with His Song" tapšana saistīta ar mākslinieces Lorijas Lībermanas (Lori Lieberman) pieredzi, noklausoties Maklīna priekšnesumu; vēlāk šo dziesmu padarīja pasaulslavenu Roberta Fleka (Roberta Flack), kuras ieraksts ieguva vairākas Grammy balvas.
Šodien Dons Maklīns nav tik dominējoša figūra popkultūrā kā 1970. gadu sākumā, tomēr viņš joprojām raksta, ieraksta un regulāri koncertē. Viņa darbs — īpaši dziesmas "American Pie" un "Vincent" — turpina iedvesmot jaunus mūziķus un tiek atzīts par nozīmīgu mantojumu amerikāņu mūzikas vēsturē.
Ietekme un mantojums
Maklīna darbs bieži tiek minēts kā tilts starp tradicionālo folku un plašāku populārmūziku: viņa stāstījuma stila dziesmas, ilgās, sižetiskās kompozīcijas un jūtīgā balāžu pieeja ir ietekmējusi daudzus dziesmu autorus pēc viņa. Viņa melodijas un teksti tiek regulāri citēti, adaptēti un izpildīti dažādos žanros, un daudzas no viņa dziesmām saglabā savu vietu radio repertuārā un publiskajā atmiņā.