Fiorello Henrijs La Guardia (dažkārt LaGuardia; izrunā /fiəˈrɛloʊ ləˈɡwɑrdiə/; dzimis kā Fiorello Enrico La Guardia, 1882–1947) bija Ņujorkas mērs trīs termiņus — no 1934. līdz 1945. gadam — un viens no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem pilsētvadītājiem Amerikas vēsturē. Viņa uzvārds itāļu valodā saistās ar vārdu "zieds", un, ņemot vērā viņa nelielo augumu, viņu bieži dēvēja par "mazo ziedu" (itāļu: Il piccolo fiore). La Guardia bija liberāls republikānis, kurš spēja radīt plašu politiķu, darba ņēmēju un pilsētas iedzīvotāju koalīciju.
Agrīnā dzīve un karjeras sākums
La Guardia nāca no daudzvalodīgas ģimenes; viņa tēvs strādāja kā orķestra vadītājs ASV armijā un kalpoja pieklājības vietās, tostarp Arizonā pie Fort Whipple. La Guardia apguva vairākas valodas, kas viņam vēlāk palīdzēja sazināties ar pilsētas etniskajām kopienām. Pirms darbības kā mēram viņš vairākos termiņos bija ievēlēts uz Kongresu (parstāvēja Ņujorku), kur izcēlās ar tiešu stilu un kritiku pret korupciju.
La Guardia kā mērs — reformas un rīcība
La Guardia vadība sakrita ar Lielās depresijas laiku un Jaunā kursa programmām — viņš atbalstīja prezidentu demokrātu Franklinu D. Rūzveltu, tā nodrošinot plašāku federālo atbalstu Ņujorkai. Pateicoties šādai sadarbībai pilsēta saņēma nozīmīgu finansējumu, kas ļāva īstenot lielus publiskos darbus un mazināt bezdarbu. Rūzvelta administrācija reizēm izmantoja federālos līdzekļus arī, lai mazinātu patronāžu sistēmas ietekmi pilsētas politikā.
La Guardia īstenoja plašas pārvaldības reformas: viņš uzlaboja finanšu disciplīnu, reorganizēja pilsētas administrāciju, pārkārtoja policijas darbību un ierobežoja korupciju. Viņa vadībā tika īstenota tranzīta sistēmas unificēšana, kas veicināja vienotu pilsētas transporta pārvaldību, uzsākti lieli sabiedrisko mājokļu projekti, izbūvēti publiskie rotaļu laukumi un parki, kā arī uzceltas jaunas lidostas. Viņa politiskā cīņa pret spēcīgo Tammaņila iekārtu un maģistrātu patronāžu palīdzēja atjaunot daļēju sabiedrības uzticību pilsētas domei un uzlabot Ņujorkas dzīves kvalitāti.
Stils, sabiedriskā komunikācija un 1940. gadu laikrakstu streiks
La Guardia bija pazīstams ar tiešu, humora pilnu un praktisku stilu — viņš bieži runāja tieši ar iedzīvotājiem un medijiem. 1945. gada lielā laikrakstu streika laikā, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par informācijas trūkumu, viņš sāka tieši runāt pa radio un pat lasīja un aprakstīja svētdienas komiksus pilsētas bērniem, attēlojot varoņu dialektus un akcentus. Šī aktivitāte — gan komunikācijas veids, gan sirsnīgais tonis — palielināja viņa popularitāti gan Ņujorkā, gan visā valstī.
Mantojums
La Guardia tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Ņujorkas mēriem, jo viņa vadībā pilsēta izturēja ekonomiskas grūtības, saņēma un efektīvi izmantoja federālos līdzekļus un ieviesa ilgtermiņa infrastruktūras un sociālās politikas izmaiņas. Viņa uzvārds paliek saistīts ar pilsētas attīstību — viena no Ņujorkas lidostām nes viņa vārdu (LaGuardia Airport) — un viņu atceras kā reformatoru, kas spēja sadarboties pāri partiju robežām, lai risinātu reālas pilsētas problēmas.
Fiorello La Guardia palika populārs iedzīvotāju vidū visu mūžu; viņa politiskā prakse un sabiedriskā komunikācija bieži tiek minētas kā piemērs pilsētas vadībai, kas apvieno praktisku pārvaldību ar stingru nostāju pret korupciju un patronāžu.