Fransuā Žakobs (François Jacob, 1920. gada 17. jūnijs — 2013. gada 19. aprīlis) bija franču biologs. Viņš 1965. gadā kopā ar Žaku Mono un Andrē Lvofu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Žakobs — kopā ar Monodu un Lvofu — bija viens no molekulārās bioloģijas pamatlicējiem. Džeikobs un Monods atklāja fundamentālu kontroles sistēmu šūnās un izstrādāja slaveno operona modeli, kas skaidro, kā baktērijās tiek regulēta gēnu aktivitāte un fermentu ražošana. Viņu pētījumi ļāva postulēt starpnieka molekulas — mRNS — pastāvēšanu kā informācijas līdzekli no DNS uz proteīniem, kā arī aprakstīja repressorproteīdu, operatora elementu un inducēšanas mehānismus.

Praktiskā nozīmē Žakoba un Monoda atklājumi izskaidro, kā fermentu līmenis šūnās tiek regulēts ar transkripcijas kontroli un ar metabolītu izraisītu atgriezenisko saiti, kas ietekmē transkripciju. Šīs idejas ir pamats daudzām mūsdienu izpratnēm par gēnu regulāciju, attīstības bioloģiju un molekulāro signālu tīklu.

Žakobs lielāko daļu karjeras pavadīja Parīzes Institut Pasteur, kur sadarbojās ar citiem izcilajiem pētniekiem un vadīja pētījumus par gēnu regulāciju, šūnu diferenciāciju un attīstības procesiem. Viņš bija arī autors vairākām grāmatām un populārzinātniskiem rakstiem, kuros skaidroja molekulārās bioloģijas principus plašākai publikai — starp tiem plaši pazīstama ir viņa grāmata La logique du vivant (tulkojumi un izdotas versijas citās valodās).

Tāpat kā viņa kolēģis Mono, arī Žakobs gandrīz visu mūžu bija ateists. Viņš nāca no ebreju izcelsmes ģimenes.

Galvenais ieguldījums un mantojums:

  • Operona modeļa un gēnu regulācijas mehānismu formulēšana, kas pavēra ceļu molekulārās ģenētikas attīstībai.
  • mRNS kā starpnieka molekulas lomas postulēšana un molekulāro mehānismu izskaidrošana transkripcijas līmenī.
  • Ietekme uz attīstības bioloģijas un evolūcijas pētījumiem, pateicoties idejām par regulāciju, diferenciāciju un ģenētiskās informācijas modulāciju.
  • Sabiedrisks ieguldījums zinātnes popularizēšanā — grāmatas un esejas, kas skaidro bioloģijas principus plašai auditorijai.

Žakoba darbs ir atstājis dziļu ietekmi uz molekulārās bioloģijas un medicīnas attīstību; viņa koncepcijas par gēnu regulāciju joprojām kalpo par teorētisku pamatu gan akadēmiskajiem pētījumiem, gan biotehnoloģiju lietojumiem.