Black Lives Matter — kustība, izcelsme, protesti un cīņa pret rasismu
Black Lives Matter (saīsinājumā BLM) ir starptautiska aktīvistu kustība un tīkls, kas fokusējas uz vardarbību, politikas un sistēmisko nevienlīdzību, kas ietekmē afroamerikāņu un citas melnādainās kopienas. Kustība iestājas pret vardarbību un sistēmisko rasismu pret melnādainajiem, pievēršot uzmanību gan policijas pārkāpumiem, gan plašākām sociālajām, ekonomiskajām un juridiskajām nevienlīdzībām.
Izcelsme un dibinātāji
Kustība aizsākās 2013. gadā ar hashtag #BlackLivesMatter sociālajos tīklos pēc Džordža Cimmermena attaisnošanas Traivona Mārtina nāvē. To iniciēja aktīviste un autori Alicia Garza, Patrisse Cullors un Opal Tometi. Hashtags un tiešsaistes mobilizācija pārauga organizētās darbībās un lokālās grupās, kas pievērsa plašāku uzmanību policijas vardarbībai un rasismam.
Protesti un galvenie notikumi
Kustība ieguva plašu uzmanību un plašu publisku atbalstu, īpaši pēc ielu demonstrācijām pēc Maikla Brauna un Ērika Gārnera nāves. Iepriekš tās izraisīja nekārtības un nemierus Fergusonā, Misūri štatā, kas savukārt izraisīja protestus visā ASV. Kopš Fergusonas protestiem "Black Lives Matter" dalībnieki ir piedalījušies demonstrācijās arī pēc citu afroamerikāņu nāves, piemēram, Fredija Greja, Sandras Blandas, Lakana Makdonalda, Filando Kastīla un Altona Stērlinga.
2020. gada pavasarī Floyda nāve izraisīja milzīgus protestus visā pasaulē, padarot BLM par globālu kustību. Protesti bija plaši, lielākoties miermīlīgi, taču dažviet notika sadursmes ar policiju un arī vandālisms — tas izraisīja plašas sabiedrības un politiskas diskusijas par protestu formām un to sekām.
Mērķi, prasības un taktika
BLM nav vienota, hierarhiski organizēta institūcija — tas ir decentralizēts tīkls ar neskaitāmām vietējām grupām un atbalstītājiem, kas strādā dažādos līmeņos. Galvenie mērķi ietver:
- Policijas reformu un atbildību — izmeklēšanas neatkarību, videoierakstus, ķermeņa kameras, prakses kā žņaugšana un «chokeholds» aizliegumu;
- Tiesību sistēmas pārmaiņas — cīņa pret profilēšanu, massīvo ieslodzījumu, kvalificētās imunitātes pārskatīšana;
- Resursu pārdale — daļēji izpausta kā prasība «defund the police», kas nozīmē daļēju līdzekļu pārvietošanu no policijas budžeta uz izglītību, veselības aprūpi, atbalsta pakalpojumiem un kopienas drošības programmām;
- Sociālās un ekonomiskās taisnības — piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājoklim bez diskriminācijas.
Taktikas ietver ielu demonstrācijas, boikotus, tiesvedības, politisko lobēšanu, sabiedrības informēšanas kampaņas un tiešsaistes mobilizāciju ar #BlackLivesMatter.
Ietekme un rezultāti
BLM ir mainījis publisko diskursu par rasismu un policijas vardarbību, piesaistot uzmanību reformas jautājumiem un veicinot likumu izmaiņas dažos štatos un pašvaldībās (piem., ierobežojumi attiecībā uz žņaugšanas izmantošanu, policijas uzraudzības paplašināšana, iekšējās prakses pārskatīšana). Kustība ietekmēja arī drošības un izglītības politiku, uzņēmumu rīcību un kultūras dialogu par rasi un nevienlīdzību.
Kritika un diskusijas
BLM un tās taktikas ir saņēmušas gan plašu atbalstu, gan kritiku. Kritiķi norāda uz protestu laikā notikušajām nekārtībām vai vardarbību dažos gadījumos, diskreditē finansējuma un organizatoriskās pārredzamības jautājumus saistībā ar konkrētām organizācijām, kā arī iebilst pret dažu prasību formulējumu (piem., interpretācijām par «defund the police»). Atbalstītāji uzsver, ka kritika nedrīkst novērst uzmanību no strukturālām problēmām un nepieciešamības pēc reālas atbildības.
Kā atbalstīt vai iesaistīties
- Izglītojieties par rasismu, vēsturi un mūsdienu problēmām — lasiet pētījumus un pieredzes stāstus;
- Atbalstiet vietējās organizācijas un kopienu projektus, kas strādā pie taisnīguma un atbalsta pakalpojumiem;
- Balsojiet un iesaistieties vietējā politikā — policijas padomēs, pilsētas padomēs, likumdošanas iniciatīvās;
- Ja piedalāties protestos, rīkojieties miermīlīgi, ievērojiet drošību un vietējos likumus;
- Veiciniet dialogu savā vidē un reaģējiet uz rasismu, kad to redzat.
Black Lives Matter ir plaša, daudzšķautņaina kustība, kas turpina attīstīties. Tā ir radījusi vērtīgu sarunu par rasu, atbildību un taisnīgumu, un tās ietekme sajūtama gan politiski, gan kultūras līmenī.
Protests pie metro zaļās līnijas "Black Lives Matter" pret apsūdzībām policijas brutalitātē Sentpolā, Minesotas štatā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Black Lives Matter?
A: Black Lives Matter ir starptautiska aktīvistu grupa, kas radusies afroamerikāņu kopienā.
J: Kādi ir BLM mērķi?
A: BLM mērķi ir cīnīties pret balto policistu vardarbību un sistemātisko rasismu pret melnādainajiem cilvēkiem.
J: No kurienes radās BLM?
A.: BLM radās afroamerikāņu kopienā.
J: Kurš uzsāka "Black Lives Matter"?
A: Nav zināms, kas aizsāka Black Lives Matter, tomēr kopš tās izveides 2013. gadā tā ir kļuvusi par globālu kustību.
J: Cik ilgi BLM ir darbojusies?
A: BLM darbojas kopš 2013. gada.
J: Ar kāda veida aktivitātēm nodarbojas BLM?
A: BLM piedalās miermīlīgos protestos un demonstrācijās, lai veicinātu izpratni par rasu netaisnību un nevienlīdzību.
