Melnā mamba (Dendroaspis polylepis) — bīstama Āfrikas indīgā čūska
Uzzini par Melnās mambas (Dendroaspis polylepis) bīstamo indi, ātrumu, garumu un izplatību Āfrikā — noslēpumi un drošības padomi.
Melnā mamba (Dendroaspis polylepis) pieder pie Elapidae dzimtas čūsku dzimtas. Tā ir otrā lielākā indīgā čūska pasaulē. Pieaugusi melnā mamba var sasniegt līdz 14 pēdu (4,3 m) garumu. Melnās mambas āda patiesībā nav melna, tās nosaukums cēlies no mutes jumta krāsas.
Izskats un pazīmes
Melnā mamba parasti ir brūngraza līdz olīvzaļa, retāk gandrīz melna. Ja čūska jūtas apdraudēta, tā pacels priekšējo ķermeņa daļu, izstieps kaklu un atvērs muti — iekšpuse ir tumši melna, no kuras nāk arī nosaukums. Pieaugušas mambas parasti ir 2–3 m garas, bet atsevišķi indivīdi var sasniegt līdz apmēram 4,3 m.
Izplatība un dzīvotne
Melnā mamba dzīvo Āfrikas dienvidos un austrumos — tās sastopamas līdz pat Eritrejai un Namībijai, kā arī visā Dienvidāfrikā. To galvenās biotopi ir saudzīgi pļavu laukumi, akmeņaini krūmāji, zemu mežu malas un savanna. Tās var atrast gan zemā augstumā uz zemes, gan kokos — ir spējīgas labi kāpt.
Uzvedība un ātrums
Melnā mamba parasti izvairās no cilvēkiem un cenšas bēgt. Tomēr, ja tai nav iespējas atkāpties, tā var kļūt agresīva: pacelties, attēlot brīdinājumus un vairākkārt iekost. Tā ir viena no ātrākajām čūskām — plaši minētais maksimālais ātrums ir aptuveni 12 jūdzes stundā (~19 km/h), taču reālajā vidē tā reti notur šādu ātrumu garu laiku.
Barība
Melnā mamba medī galvenokārt mazos zīdītājus (grauzējus, pelēkastes u. c.), putnus un reizēm arī jaunas čūskas vai gliemežus. Tās medī gan no zemes, gan izmantojot kāpšanu kokos vai krūmos.
Indīgums un ietekme uz cilvēku
Melnās mambas indi raksturo spēcīga neurotoksiska iedarbība — tā traucē nervu impulsu pārvadi, kas var izraisīt muskuļu paralīzi un elpošanas mazspēju. Bez savlaicīgas medicīniskas palīdzības melnas mambas kodums var būt nāvējošs. Par laimi, ir pieejama specifiska antivenīna terapija, kura ievērojami palielina izdzīvošanas iespējas, ja to ievada ātri.
Pirmā palīdzība pie koduma
- Palieciet mierīgi un ierobežojiet cietušā kustības, lai palēlinātu inde izplatīšanos.
- Ja iespējams, imobilizējiet ievainoto ekstremitāti un turiet to zem sirds līmeņa.
- Meklējiet tūlītēju medicīnisku palīdzību — antivenīns ir efektīvs, ja tiek dots savlaicīgi.
- Neizgrieziet brūci, nesūkājiet indes, nelietojiet garus tūringus vai citus tradicionālus paņēmienus, kas var pasliktināt stāvokli.
Vai melnā mamba ir bīstama cilvēkiem?
Jā — tās kodumi var būt nāvējoši, tomēr lielākoties čūskas tiecas izvairīties no saskarsmes ar cilvēkiem. Visbiežāk negadījumi notiek, ja cilvēks nejauši tuvojies ligzdai, bedrītei vai izmēģinājis savaldīt čūsku. Izglītība un piesardzība reģionos, kur šī suga dzīvo, būtiski samazina negadījumu risku.
Reprodukcija un dzīves ilgums
Melnā mamba ir olu dējēja (ovipāra). Mātītes dēj apmēram 6–17 olas (skaits var svārstīties) un inkubācijas periods ilgst apmēram 2–3 mēnešus. Savvaļā šī suga parasti dzīvo ap 10–11 gadiem, bet aiz labiem apstākļiem (piem., aizvedēšanas apstākļos) dažreiz var nodzīvot ilgāk.
Saglabāšanas statuss
Pēc IUCN novērtējuma melnā mamba parasti ir klasificēta kā Least Concern (mazāk satraucoša) — suga ir salīdzinoši plaši izplatīta un tai nav tūlītēju globālu draudu. Tomēr vietējā līmenī dažas populācijas var tikt ietekmētas ar dzīvesvietu iznīcināšanu vai cilvēku vajāšanu.
Noslēgumā: melnā mamba ir viens no pazīstamākajiem Āfrikas plēsīgajiem reptiļiem — iespaidīga pēc izmēra un ātruma, ar potentsu indi. Tas padara to bīstamu, taču pareiza rīcība, izglītošana un pieejama medicīniskā palīdzība būtiski samazina cilvēku upuru skaitu.
Dzīvotvieta
Melnajām mambām patīk ar akmeņiem klāti pauguri, mežainas savannas un meži ar akmeņiem un kritušiem kokiem, kas tiem sniedz patvērumu. Tās var sastapt arī dobumainos kokos un termītu pilskalnos. Ja melno mambu netraucē, tā atgriezīsies noteiktā mājvietā visu mūžu. Tās parasti sastopamas Subsahāras valstīs Āfrikas dienvidu un austrumu daļā. Tās sastopamas tālu uz ziemeļiem līdz pat Eritrejai un uz rietumiem līdz Namībijai, kā arī Dienvidāfrikā.
Prey
Melnās mammas ēd mazus zīdītājus, piemēram, grauzējus un vāveres. Dažreiz tās ēd putnus. Tās iekož vienu vai divas reizes un tad gaida, kamēr upuris kļūst paralizēts un nomirst. Tad tās tos apēd.
Plēsēji
Nav daudz informācijas par melnās mambas plēsējiem, taču čūskām ir daudz plēsēju. Daži plēsēji ir plēsīgie putni, krokodili, lielās vardes, mangustes, monitorķirzakas, lapsas, šakāļi un pat cilvēki. Mēs tos nogalinām, jo baidāmies no to bīstamās indes. Arī čūsku olas dažkārt apēd maitēdāji. tās ir laikietilpīgas un neuzbrūk, ja vien nav apdraudētas. Viņi ēd arī krūmu mazuļus.
Uzvedība
Melnā mamba ir kautrīgs dzīvnieks. Viņām patīk izvairīties no citiem dzīvniekiem, bet, ja cits dzīvnieks tām stājas pretī, tās kļūst agresīvas. Kad melnā mamba ir apdraudēta, tā pacels galvu, atvērs muti, izpleš kapuci un izpleš mēli. Tā arī sūkstās. Tās kodieni ir ātri un daudzkārtīgi. Tās inde var būt nāvējoša. Melnajai mambai patīk gozēties saulē, un tā atceras vietu, kur tā gozējas. Tās ir ātras un spēj ātri kāpt pa kokiem. Tās sazinās tāpat kā lielākā daļa čūsku. Tās izmanto acis, lai noteiktu kustību, un, ja tā ir pēkšņa, tās uzbrūk. Tās "redz" ar mēli, savācot gaisa daļiņas un pēc tam uzliekot tās uz orgāna mutē. Šis orgāns ar gaisa daļiņām uztver, kas atrodas apkārt. Viņiem nav ausu ķermeņa ārpusē, taču tie spēj sajust vibrācijas zemē. Tāpat kā daudzas citas čūskas, ja tās tiek apdraudētas, tās izrāda agresiju un signālus, kas brīdina uzbrucēju.
Venom
Ar melnās mambas kodienu ir pietiekami, lai nogalinātu daudzus pieaugušus vīriešus. Vairumā gadījumu nāvējošā inde nogalina no 30 minūtēm līdz 3 stundām. Atšķirībā no vairuma čūsku tai ir pietiekami daudz indes, lai kodinātu daudzas reizes īsā laika posmā. Melnā mamba parasti, ja iespējams, uzbrūk upurim uz galvas, tādējādi tā var viegli nogalināt upuri. Šā iemesla dēļ melnā mamba var pacelties gandrīz četru pēdu augstumā.
Reprodukcija
Kad tēviņi un mātītes beidz pārošanos, viņi atgriežas savās mājās. Divu līdz trīs mēnešu laikā mātītes izdēj 6-17 olu, kas izšķiļas 2-3 mēnešu laikā. Melnās mambas, izņemot pārošanos, savā starpā nesadarbojas. Tās nemēģina audzināt savus mazuļus. Kad mātīte izdēj olas, viņa tās novieto drošā vietā un atstāj. Mazuļiem jau no dzimšanas ir jāaizstāv sevi pašiem. Jaunie melnie mambas mazuļi paliek olā 2-3 mēnešus, un tad viņi izlauž čaumalu ar "olas zobu". Izšķīlušies tie ir gandrīz pilnībā attīstījušies, un tiem jau ir indes dziedzeri, un viņi var sevi aizstāvēt tikai dažas minūtes pēc piedzimšanas. Melnās mambas pārojas agrā pavasarī. Čūsku tēviņi atrod mātītes, sekojot to smaržai. Kad melnās mambas tēviņš atrod mātīti, viņš to pārbauda ar mēli. Pārošanās laikā čūsku tēviņi daudz cīnās. Viņi savij savus ķermeņus un paceļ galvu līdz pat vienam metram virs zemes. Tas izskatās kā deja.
Saistītās sugas
Melnā mamba ir radniecīga visiem elapidae dzimtas pārstāvjiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir melnās mambas zinātniskais nosaukums?
A: Melnās mambas zinātniskais nosaukums ir Dendroaspis polylepis.
J: Kurai čūsku dzimtai pieder melnā mamba?
A: Melnā mamba pieder pie Elapidae dzimtas čūsku dzimtas.
J: Cik gara var izaugt pieaugusi melnā mamba?
A: Pieaugusi melnā mamba var izaugt līdz 14 pēdu (4,3 m) garumā.
J: Kāpēc melno mambu sauc par "melno"?
A: Melnā mamba tiek saukta par "melnu", jo tās mutes jumta krāsa ir melna, nevis ādas krāsa.
J: Kurā Āfrikas daļā ir sastopama melnā mamba?
A: Melnā mamba dzīvo Āfrikas dienvidos un austrumos, līdz pat Eritrejai un Namībijai, kā arī visā Dienvidāfrikā.
J: Kāds ir melnās mambas dzīves ilgums?
A: Melnā mamba dzīvo 10-11 gadus.
J: Kāda ir melnās mambas reputācija pasaulē?
A: Melnā mamba visā pasaulē ir pazīstama ar savu bīstamo indi, un to uzskata par vienu no nāvējošākajām čūskām pasaulē.
Meklēt