Melnā mamba
Melnā mamba (Dendroaspis polylepis) pieder pie Elapidae dzimtas čūsku dzimtas. Tā ir otrā lielākā indīgā čūska pasaulē. Pieaugusi melnā mamba var sasniegt līdz 14 pēdu (4,3 m) garumu. Melnās mambas āda patiesībā nav melna, tās nosaukums cēlies no mutes jumta krāsas.
Melnā mamba dzīvo Āfrikas dienvidos un austrumos. Tās sastopamas līdz pat Eritrejai un Namībijai, kā arī visā Dienvidāfrikā. Tā ir pazīstama visā pasaulē ar savu bīstamo indi. Tā ir ļoti ātra (tās ātrums sasniedz 12 jūdzes stundā) un spēj arī ļoti ātri kāpt. Melnā mamba dzīvo 10-11 gadus.
Dzīvotvieta
Melnajām mambām patīk ar akmeņiem klāti pauguri, mežainas savannas un meži ar akmeņiem un kritušiem kokiem, kas tiem sniedz patvērumu. Tās var sastapt arī dobumainos kokos un termītu pilskalnos. Ja melno mambu netraucē, tā atgriezīsies noteiktā mājvietā visu mūžu. Tās parasti sastopamas Subsahāras valstīs Āfrikas dienvidu un austrumu daļā. Tās sastopamas tālu uz ziemeļiem līdz pat Eritrejai un uz rietumiem līdz Namībijai, kā arī Dienvidāfrikā.
Prey
Melnās mammas ēd mazus zīdītājus, piemēram, grauzējus un vāveres. Dažreiz tās ēd putnus. Tās iekož vienu vai divas reizes un tad gaida, kamēr upuris kļūst paralizēts un nomirst. Tad tās tos apēd.
Plēsēji
Nav daudz informācijas par melnās mambas plēsējiem, taču čūskām ir daudz plēsēju. Daži plēsēji ir plēsīgie putni, krokodili, lielās vardes, mangustes, monitorķirzakas, lapsas, šakāļi un pat cilvēki. Mēs tos nogalinām, jo baidāmies no to bīstamās indes. Arī čūsku olas dažkārt apēd maitēdāji. tās ir laikietilpīgas un neuzbrūk, ja vien nav apdraudētas. Viņi ēd arī krūmu mazuļus.
Uzvedība
Melnā mamba ir kautrīgs dzīvnieks. Viņām patīk izvairīties no citiem dzīvniekiem, bet, ja cits dzīvnieks tām stājas pretī, tās kļūst agresīvas. Kad melnā mamba ir apdraudēta, tā pacels galvu, atvērs muti, izpleš kapuci un izpleš mēli. Tā arī sūkstās. Tās kodieni ir ātri un daudzkārtīgi. Tās inde var būt nāvējoša. Melnajai mambai patīk gozēties saulē, un tā atceras vietu, kur tā gozējas. Tās ir ātras un spēj ātri kāpt pa kokiem. Tās sazinās tāpat kā lielākā daļa čūsku. Tās izmanto acis, lai noteiktu kustību, un, ja tā ir pēkšņa, tās uzbrūk. Tās "redz" ar mēli, savācot gaisa daļiņas un pēc tam uzliekot tās uz orgāna mutē. Šis orgāns ar gaisa daļiņām uztver, kas atrodas apkārt. Viņiem nav ausu ķermeņa ārpusē, taču tie spēj sajust vibrācijas zemē. Tāpat kā daudzas citas čūskas, ja tās tiek apdraudētas, tās izrāda agresiju un signālus, kas brīdina uzbrucēju.
Venom
Ar melnās mambas kodienu ir pietiekami, lai nogalinātu daudzus pieaugušus vīriešus. Vairumā gadījumu nāvējošā inde nogalina no 30 minūtēm līdz 3 stundām. Atšķirībā no vairuma čūsku tai ir pietiekami daudz indes, lai kodinātu daudzas reizes īsā laika posmā. Melnā mamba parasti, ja iespējams, uzbrūk upurim uz galvas, tādējādi tā var viegli nogalināt upuri. Šā iemesla dēļ melnā mamba var pacelties gandrīz četru pēdu augstumā.
Reprodukcija
Kad tēviņi un mātītes beidz pārošanos, viņi atgriežas savās mājās. Divu līdz trīs mēnešu laikā mātītes izdēj 6-17 olu, kas izšķiļas 2-3 mēnešu laikā. Melnās mambas, izņemot pārošanos, savā starpā nesadarbojas. Tās nemēģina audzināt savus mazuļus. Kad mātīte izdēj olas, viņa tās novieto drošā vietā un atstāj. Mazuļiem jau no dzimšanas ir jāaizstāv sevi pašiem. Jaunie melnie mambas mazuļi paliek olā 2-3 mēnešus, un tad viņi izlauž čaumalu ar "olas zobu". Izšķīlušies tie ir gandrīz pilnībā attīstījušies, un tiem jau ir indes dziedzeri, un viņi var sevi aizstāvēt tikai dažas minūtes pēc piedzimšanas. Melnās mambas pārojas agrā pavasarī. Čūsku tēviņi atrod mātītes, sekojot to smaržai. Kad melnās mambas tēviņš atrod mātīti, viņš to pārbauda ar mēli. Pārošanās laikā čūsku tēviņi daudz cīnās. Viņi savij savus ķermeņus un paceļ galvu līdz pat vienam metram virs zemes. Tas izskatās kā deja.
Saistītās sugas
Melnā mamba ir radniecīga visiem elapidae dzimtas pārstāvjiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir melnās mambas zinātniskais nosaukums?
A: Melnās mambas zinātniskais nosaukums ir Dendroaspis polylepis.
J: Kurai čūsku dzimtai pieder melnā mamba?
A: Melnā mamba pieder pie Elapidae dzimtas čūsku dzimtas.
J: Cik gara var izaugt pieaugusi melnā mamba?
A: Pieaugusi melnā mamba var izaugt līdz 14 pēdu (4,3 m) garumā.
J: Kāpēc melno mambu sauc par "melno"?
A: Melnā mamba tiek saukta par "melnu", jo tās mutes jumta krāsa ir melna, nevis ādas krāsa.
J: Kurā Āfrikas daļā ir sastopama melnā mamba?
A: Melnā mamba dzīvo Āfrikas dienvidos un austrumos, līdz pat Eritrejai un Namībijai, kā arī visā Dienvidāfrikā.
J: Kāds ir melnās mambas dzīves ilgums?
A: Melnā mamba dzīvo 10-11 gadus.
J: Kāda ir melnās mambas reputācija pasaulē?
A: Melnā mamba visā pasaulē ir pazīstama ar savu bīstamo indi, un to uzskata par vienu no nāvējošākajām čūskām pasaulē.
