Džordāno Bruno — itāļu filozofs un kosmologs, pazīstams ar Visuma bezgalību

Džordāno Bruno — itāļu filozofs un kosmologs, aizstāvēja Visuma bezgalību, paplašināja Kopernika idejas, pētīja mnemoniku un kļuva par inkvizīcijas upuri.

Džordāno Bruno (1548. gada janvāris – 1600. gada 17. februāris) bija itāļu dominikāņu ordeņa mūks, kurš vēlāk kļuva par brīvmākslinieku domātāju, filozofu un matemātiķi. Viņš ir vislabāk pazīstams ar pārliecību par Visuma bezgalību un par to, ka viņa kosmoloģiskās idejas paplašināja Kopernika modeli. Bruno uzskatīja, ka Saule ir tikai viens no bezgalīgi daudziem neatkarīgi kustīgiem debesu ķermeņiem, un viņš bija viens no pirmajiem domātājiem, kas apgalvoja, ka naktī redzamās zvaigznes būtībā ir līdzīgas Saulei.

Dzīve un ceļojumi

Džordāno Bruno dzimis Nolas pilsētā (apgabalā Kampānija) 1548. gada janvārī. Jaunībā iesvētīts dominikāņu kārtā, viņš izcēlās ar asu prātu un plašu interesi par filozofiju, teoloģiju un mnemoniskajām tehnikām. Ap 1576. gadu viņš pameta klosteri un devās plašos ceļojumos pa Eiropu — dzīvojis un strādājis Itālijā, Francijā, Anglijā un Vācijā, kur sniedza lekcijas, strādāja par skolotāju un rakstīja savus darbus. Bruno savā laikā tuvojās dažādām intelektuālajām tradīcijām — renesanses humanismam, hermetismam, neoplatonismam un Ramon Lulla ietekmētajām kombinatoriskajām metodēm.

Filozofija un kosmoloģija

Bruno kosmoloģija bija radikāla tās laika kontekstā. Viņš noraidīja ideju par pasaules centru un apgalvoja, ka Visums ir bezgalīgs, bez centrālās robežas, un ka zvaigznes ir tādas pašas kā Saule. Šīs domas paplašināja Kopernika heliocentrisko shēmu — kamēr Koperniks pārvietoja Sauli uz Saules sistēmas centru attiecībā pret planētām, Bruno izteica domu, ka var pastāvēt bezgalīgs daudzums Saules tipa zvaigžņu, katrai varētu būt sava planētu sistēma un iespēja dzīvībai.

Viņa kosmoloģiskās idejas bieži bija saistītas ar metafizisku skatījumu, kas tuvojas panteismam (Dievs kā Visums vai Visuma princips), un tās tika kombinētas ar brīvii izstrādātu ontoloģiju un kosmogoniskām spekulācijām. Bruno nekad nebija vienkārši "eksperiments" vai tikai fizikas teorētiķis — viņa raksti ietver filozofiskas un teoloģiskas argumentācijas, alegorijas un rituālu/magiskas tēmas.

Darbi

• De l'infinito, universo e mondi (Par bezgalību, Visumu un pasaulēm) — viena no viņa slavenākajām pārdomām par bezgalīgu Visumu.
• La cena de le ceneri (Pelnu vakariņas) — satīrisks dialogs, kurā apspriesta Kopernika ideju sezona un reliģiskie jautājumi.
• Spaccio de la bestia trionfante — alegorisks darbs ar morālām un filozofiskām pārdomām.
• De umbris idearum un citi raksti par atmiņas mākslu — plaši traktāti par mnemoniskajiem paņēmieniem, kombinatoriku un iztēles sistēmām.

Bruno rakstīja gan itāļu, gan latīņu valodā. Viņa darbu tematikā apvienojās kosmoloģija, metafizika, retorika, mnemonika un daļēji arī magiskais domāšanas lauks — tas padarīja viņa darbus sarežģītus un dažkārt grūti viennozīmīgi klasificējamus.

Atmiņas māksla (mnemonika)

Bez kosmoloģijas Bruno būtiski devās plašā pētījumā par atmiņas mākslu — viņš sistematizēja un attīstīja mnemoniskus paņēmienus, kas balstījās uz tēlu, asociāciju un strukturētas iztēles izmantošanu, lai organizētu un atcerētos zināšanas. Šīs idejas ir apkopotas traktātos, kuros viņš piedāvāja brīvi organizētu mnemonisko paņēmienu un principu kopumu, savienojot klasisko atmiņas mākslu ar filozofiskām un mistiskām kategorijām.

Tiesas process, sods un mantojums

Bruno idejas un publiski izteiktie uzskati nonāca konfliktā ar Romas katoļu institūcijām. Par viņa mācībām, kuras inkvizīcija uzskatīja par pretrunām ar katoļu dogmām — tostarp jautājumos par trīsvienību, transsubstanciāciju un citiem teoloģiskiem principiem — viņš tika apsūdzēts par ķecerību. Pēc aresta Venēcijā 1592. gadā Bruno tika nodots Romas inkvizīcijai; aizturēšanas un tiesvedības process ilga vairākus gadus.

1600. gada 17. februārī Romā viņš tika sodīts ar nāvi un sadedzināts uz kūlas par ķeceriju. Viņa nāve laika gaitā simbolizē brīvdomības un konflikten ar institucionālo reliģiju tēmas, un vēlāk viņu bieži piemin kā intelektuālu simbolu brīvībai un zinātniskajai neatkarībai — taču mūsdienu vēsturnieki arī uzsver, ka Bruno ir sarežģīts figūrai: viņa uzskati nebija vienīgi "zinātniski", bet ietvēra metafiziskus, mistiskus un dažkārt provokatīvus elementus.

Mūsdienu skatījums un piemiņa

Pēc gadu simtiem Bruno reputācija un interpretācijas ir mainījušās. 19. gadsimtā viņš kļuva par republikas un brīvdomas simbolu; viņam veltīts piemineklis ir uzstādīts tieši to vietā Romas laukumā Campo de' Fiori, kur viņš tika izpildīts. Mūsdienu pētnieki mēģina atšķirt vēsturiskos faktus no romantizētas leģendām un uzsvērt, ka Bruno nozīmīgums slēpjas ne tikai viņa kosmoloģiskajās idejās, bet arī plašākā intelektuālā un kultūras kontekstā — kā domātājs, kas mēģināja apvienot mnemonikas, filozofijas un kosmoloģijas elementus.

Svarīgākie punkti

• Džordāno Bruno bija itāļu dominikāņu mūks, filozofs un matemātiķis, kurš atbalstīja ideju par bezgalīgu Visumu.
• Viņa kosmoloģija paplašināja Kopernika modeļa robežas — zvaigznes viņam bija citas saules, varbūt ar savām pasaulēm.
• Bruno rakstīja par atmiņas mākslu un mnemoniskām tehnikām, savienojot tās ar filozofiskām teorijām.
• Par saviem uzskatiem viņš tika arestēts, tiesāts un 1600. gadā Romā izpildīts kā ķeceris.
• Viņa mantojums ir daudzslāņains — Bruno ir gan intelektuāls pionieris, gan simbols brīvdomībai, gan sarežģīta, reizēm pretrunīga personība vēstures skatījumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džordāno Bruno?

J: Ar ko Džordāno Bruno ir vislabāk pazīstams?

J: Ko Džordāno Bruno uzskatīja par Visumu?

J: Kas ir nozīmīgs Džordāno Bruno uzskatos par zvaigznēm?

J: Kā Džordāno Bruno uzskati noveda pie viņa nāves?

J: Par kādām vēl tēmām rakstīja Džordāno Bruno?

J: Vai Džordāno Bruno bija tikai filozofs?

Meklēt pēc burta