Melnspuru haizivs (Carcharhinus acronotus): pazīmes un izplatība
Uzzini par melnspuru haizivs (Carcharhinus acronotus) pazīmēm, izplatību Amerikas austrumu piekrastēs, izmēriem, biotopiem un atpazīšanas pazīmēm.
Melnspuru haizivs (Carcharhinus acronotus) ir Carcharhinus ģints rekviēma haizivs suga. Šī suga ir sastopama Amerikas austrumu piekrastē, galvenokārt piekrastes ūdeņos virs jūraszāļu, smilšainu līdzenumu un gliemežvāku vai koraļļu drupu klājumiem. Melnspuru haizivs ir diezgan maza haizivs suga, pieaugušo īpatņu maksimālais garums sasniedz 4,6 pēdas (1,4 metrus). Šīs haizivs nosaukums cēlies no melnā plankuma uz purna gala.
Izskats un atšķirības pazīmes
Melnspuru haizivai ir kompakta, slaida miesa ar pelēcīgu vai brūnganu mugurpusi un gaišu vēdera pusi. Visvairāk raksturīgā pazīme ir mazs, tumšs plankums vai tumšā krāsa purna galā (no tā arī latviskais nosaukums). Spuras ir proporcijas ziņā nelielas, bet pirmā muguras spura ir stāva un trīsstūrveida. Acis ir salīdzinoši lielas, žaunu ieejas – parastas, pectorālās spuras – šauras un asariņveida.
Izplatība un biotopi
Šī suga dzīvo Rietumatlantijā — to sastop no ASV austrumkrasta (retāk ziemeļos) uz dienvidiem, caur Meksikas līci un Karību jūru līdz Dienvidamerikas ziemeļdaļai. Visbiežāk to atradīs seklos piekrastes ūdeņos, lagūnās un estuāros, virs jūraszāļu pļavām, smilšu līdzenumiem, kā arī ap gliemežvāku un koraļļu drupām. Bieži tā uzturas līdzīgu vairošanās un barošanās vietu tuvumā un jaunie īpatņi izmanto seklas līčus kā mazuļu audzētavas.
Uzturs un uzvedība
Melnspuru haizivs barojas galvenokārt ar maziem kaulažvejniekiem — zivīm, kā arī ar gliemjiem, vēžveidīgajiem un reizēm nelieliem astoņkājiem. To medības var notikt gan pie grunts, gan vidējos ūdens slāņos. Dažkārt šo sugu var novērot pulkos, īpaši pieaugušos īpatņus, kas pulcējas barošanās vai migrācijas laikā.
Reprodukcija
Melnspuru haizivs ir vivipāra suga (dzīvdzīvnīce) ar placenta tipa attīstību. Grūtniecības periods ilgst aptuveni apmēram vienu gadu, un metienā parasti dzimst vairāki mazuļi. Pieaugušie izmanto piekrastes seklumus kā mazuļu audzētavas, kas ir svarīgi sugas izdzīvošanai.
Attiecības ar cilvēku un aizsardzība
Šī suga parasti nav agresīva pret cilvēku un uzbrukumi ir reti dokumentēti. Tomēr melnspuru haizivis tiek nozvejotas gan industriālajās, gan sporta zvejās — tie var būt gan mērķzvejniecības objekts, gan blakus noķeršana. Papildus draudiem rada piekrastes biotopu degradācija, kas ietekmē arī mazuļu audzētavas.
Konservācija: pēc IUCN novērtējumiem melnspuru haizivs statuss var atšķirties reģionāli, taču populācijas spēj būt pakļautas spiedienam no zvejas un biotopu izmaiņām. Lai mazinātu apdraudējumu, nepieciešama zvejas regulēšana, blakus noķeršanas samazināšana un piekrastes aizsardzība — īpaši seklu līču un estuāru saglabāšana kā mazuļu audzētavu teritorijām.
Kā palīdzēt sugas saglabāšanā
- Atbalstīt zinātniskus monitoringa projektus un reģistrēt novērojumus, ja esat drošs par identifikāciju.
- Veicināt un pieņemt ilgtspējīgas zvejas prakses, kas samazina blakusnoķeršanu.
- Sargāt piekrastes biotopus — jūraszāļu pļavas, lagūnas un estuārus, kas ir svarīgi mazuļu izdzīvotībai.
Ja interesē papildu informācija par sugas izplatību vai bioloģiju, ieteicams meklēt specializētus resursus vai publikācijas par Carcharhinus acronotus un reģionālajiem jūras biotopiem.
Apraksts
Melnspuru haizivis ir diezgan mazas un slaidas, ar garu, noapaļotu purnu un lielām acīm. Šīs haizivs nosaukums cēlies no melnā plankuma zem purna gala. Melnspuru haizivij ir divas muguras spuras. Pirmā muguras spuras spuras atrodas virs krūšu spuras brīvajām malām, bet otrā muguras spura atrodas virs anālās spuras vai nedaudz pirms tās. Anālās spuras mala ir dziļi iegriezta. Šai sugai nav interdorsālā grēda (grēda starp muguras spuras spurām), un astes spuras kātam nav ķīļa. Melnspuru haizivs ir pelēka līdz zaļganpelēka ar melniem galiem uz otrā muguras spuras un astes astes spuras. Melnais plankums zem purna gala ļauj šo haizivi viegli atšķirt no citām haizivju sugām, kas sastopamas tajā pašā reģionā. Melnspuru haizivs augšžokļa abās pusēs ir 12-13 zobu rindas, bet apakšžoklī - 11-12 zobu rindas. Augšžokļa zobi ir diezgan šauri un trīsstūrveida, ar slīpiem ilkņiem un raupjiem zobiņiem gar pamatnēm, nevis galiem. Arī apakšžoklim ir zobaini zobaini zobi ar platiem pamatiem. Augšžoklī ir viens simfīzes zobs, bet apakšžoklī - viens vai divi. Pieaugušas melnspuru haizivs vidējais garums ir aptuveni 4,1 pēdas (1,2 metri), bet maksimālais garums sasniedz 4,6 pēdas (1,4 metrus). Šī haizivs brieduma vecumā parasti sver aptuveni 22 mārciņas (10 kg). Melnspuru haizivs ir diezgan strauji augoša suga - gan tēviņi, gan mātītes sasniedz briedumu aptuveni 1 metra garumā.
Melnais plankums uz melnspuru haizivs purna gala ir iemesls, kāpēc šī haizivs ieguvusi savu nosaukumu.
Dzīvotvieta
Melnspuru haizivs ir sastopama kontinentālajos un salu šelfos Amerikas austrumu piekrastē līdz pat Ziemeļkarolīnai un uz dienvidiem līdz pat Brazīlijas dienvidiem, tostarp Bahamu salās, Meksikas līcī un Karību jūrā. Tās galvenokārt sastopamas piekrastes ūdeņos virs jūras zālaugu, smilšainu līdzenumu un gliemeņu vai koraļļu laukakmeņu klājumiem. Šī suga ir sastopama dažādos apgabalos atkarībā no lieluma un dzimuma. Parasti seklūdenī sastopami tikai jaunie haizivju mazuļi, jo pieaugušajām haizivīm patīk dziļums, kas lielāks par 9 metriem, un visbiežāk tās sastopamas 18-64 metru dziļumā (59-210 pēdu). Amerikas Savienoto Valstu dienvidu piekrastes Atlantijas okeāna piekrastē melnspuru haizivis vasarā migrē uz ziemeļiem, bet ziemā - uz dienvidiem; līdzīga migrācija notiek arī Meksikas līča melnspuru haizivīm.
Reprodukcija
Melnspuru haizivis ir dzīvdzimušas, tās pārojas maija beigās un jūnija sākumā, un to grūtniecības periods ilgst 10-11 mēnešus. Pašlaik Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā un Meksikas līcī melnspuru haizivīm ir divi atšķirīgi vairošanās cikli. Pētījumi liecina, ka Meksikas līcī melnspuru haizivju mātītes vairojas katru gadu, bet Atlantijas okeānā mātītes vairojas reizi divos gados. Vienā melnspuru haizivju metienā var būt 3-6 mazuļi, bet parasti to skaits ir 4. Pēc piedzimšanas mazuļi ir 43-51 cm gari. Abi dzimumi sasniedz briedumu aptuveni 2 gadu vecumā. Bulls Bay, Dienvidkarolīnā, ASV, ir viena no zināmajām šīs sugas audzētavām.
Barošana
Melnspuru haizivs ir ātrs peldētājs, kas barojas ar mazām zivīm, tostarp jūras asariem, jūrasgrunduļiem, sardīnēm, anšoviem, dzeloņzirgiem un dzegužzivīm. Ir zināms, ka tā barojas arī ar astoņkājiņiem.
Cilvēku mijiedarbība
Melnspuru haizivis ir mazsvarīgas komerciālajā zvejā, tomēr tās tiek zvejotas kā medījamas zivis, jo, ķerot ar vieglu makšķerēšanas rīku, tās spēj cīnīties. Pēc nozvejas šo haizivi bieži vien žāvē, pirms to pārdod patēriņam pārtikā. Šī haizivs cilvēkus apdraud maz, un nekad nav ziņots par uzbrukumiem haizivīm. Tomēr ir ziņots, ka, saskaroties ar nirējiem, melnspuru haizivs izrāda draudus, izliekoties uz muguras ar paceltu galvu un nolaistu astes daļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida haizivs ir melnspuru haizivs?
A: Melnspuru haizivs ir rekviēma haizivs suga.
J: Kur sastopama melnspuru haizivs?
A: Melnspuru haizivs ir sastopama Amerikas austrumu piekrastē.
J: Kāda ir melnspuru haizivs dzīves vide?
A: Melnspuru haizivs galvenokārt sastopama piekrastes ūdeņos virs jūras zālaugu, smilšainu līdzenumu un čaulu vai koraļļu drupām.
J: Cik lielas var kļūt pieaugušas melnspuru haizivis?
A: Pieaugušas melnspuru haizivis var sasniegt maksimālo garumu līdz 4,6 pēdām (1,4 metriem).
J: Ar ko melnspuru haizivs atšķiras no citām haizivju sugām?
A: Melnspuru haizivs nosaukumu ieguva no melnā plankuma uz purna gala.
J: Kāda ir melnspuru haizivs ģints?
A: Melnspuru haizivs pieder pie Carcharhinus ģints.
J: Vai melnspuru haizivs ir liela vai maza haizivs suga?
A: Melnspuru haizivs ir diezgan maza haizivs suga.
Meklēt