Ali Akbars Hašemi Rafsandžani (1934–2017) — Irānas prezidents, ietekmīgs līderis

Ali Akbars Hašemi Rafsandžani — Irānas prezidents (1989–1997), ietekmīgs līderis un bagātnieks; varas, privātīpašuma un politisko intrigu stāsts, kas mainīja Irānas vēsturi.

Ali Akbars Hašemi Rafsandžani (persiešu: اکبر هاشمی رفسنجانی Akbar Hāshemī Rafanjānī), Hašemi Bahramani (هاشمی بهرمانی) (1934. gada 25. augusts - 2017. gada 8. janvāris) bija ietekmīgs irāņu politiķis. Viņš ilgstoši pildīja vairākas augstas valsts amatpersonas funkcijas un no 1989. gada līdz savai nāvei 2017. gadā bija Irānas Ekspedienčupadomes priekšsēdētājs. Rafsandžani bija viens no revolūcijas līderiem, kurš pēc 1979. gada apvērsuma kļuva par centrālu figūru valsts politiskajā dzīvē.

Agrīnās dzīves un politiskā veidošanās

Rafsandžani bija dzimis Rafsanjānā, ģimenē ar tirgotāju saknēm. Viņš saņēma reliģisko izglītību un kļuva par studentu un vēlāk tuvāku atbalstītāju ajatollas Ruhollas Homeini, piedaloties opozīcijā šāha režīmam. Pēc 1979. gada revolūcijas viņš ātri iekļuva jaunajā politiskajā aparātā un guva ietekmi, pateicoties gan savām saknēm reliģiskajās aprindās, gan praktiskajām administratīvajām spējām.

Galvenie amati un nozīmīga loma

1980. — 1989. gados Rafsandžani bija Irānas parlamenta (Majles) spīkers, kurā laikā viņš nostiprināja savu pozīciju valsts iekšlietu un ekonomikas jautājumos. 1989. gadā, pēc ajatollas Homeini nāves un valsts pārstrukturēšanas, viņš tika ievēlēts par valsts prezidentu.

Prezidentūra (1989–1997)

Kā Irānas prezidents no 1989. līdz 1997. gadam Rafsandžani pievērsās valsts atgūšanai pēc garā Irānas-Irākas kara (1980–1988) un izvirzīja ekonomiskās atjaunošanas un modernizācijas programmas. Viņš atbalstīja privatizācijas un tirgus reformas, kā arī centās attīstīt attiecības ar kaimiņvalstīm un Eiropu, vienlaikus saglabājot režīma reliģisko pamatu. Šajā laikā viņa administrācija cīnījās ar iekšpolitiskām strīdām starp kompromisa meklētājiem un konservatīvajiem spārniem.

Politiskā nostāja, partijas un vēlākas vēlēšanas

Rafsandžani bieži tiek raksturots kā pragmatisks un centrisks konservatīvs līderis, kas vēlējās ātrāku ekonomikas liberalizāciju un efektīvāku valsts pārvaldību. Viņš bija arī viena no personībām, kas veicināja tehnokrātu un ekonomiski orientētu politisko grupu attīstību — vēlāk šo virzienu atbalstīja tā dēvētā "Executives of Construction" kustība.

2005. gada prezidenta vēlēšanās Rafsandžani kandidēja cerībā atgriezties pie izpildvaras, taču otrajā kārtā zaudēja Mahmudam Ahmadinedžadam. Pēc šī zaudējuma viņš izmantoja savu autoritāti Ekspedienčupadomē, īstenojot politisku spiedienu un kritizējot Ahmadinejad administrācijas politiku. Rafsandžani vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc privatizācijas un ārpolitikas maiņas, uzsverot, ka valsts ilgtermiņa intereses prasa pragmatiskāku pieeju.

Kontroverses, bagātība un ģimenes lietas

Žurnāls "Forbes" ir iekļāvis Rafsandžani pasaules bagātāko cilvēku sarakstā, un medijos viņa īpašumi un ekonomiskā ietekme radīja plašas diskusijas. Viņu kritizēja par iespējamām interešu konflikta situācijām, un viņa bagātība Irānā ir izpelnījusies bēdīgi slaveno Akbar Shah iesauku. Rafsandžani ģimenei tika izvirzītas vairākas apsūdzības korupcijā un kukuļa pieņemšanā; viens no viņa dēliem tika apsūdzēts kukuļa pieņemšanā, tomēr analītiķi izteica šaubas par iespēju, ka viņš patiesi tiks pilnvērtīgi tiesāts, ņemot vērā ģimenes politisko ietekmi.

Attiecības ar Ahmadinedžadu un sankcijas

Pēc 2005. gada vēlēšanām starp Rafsandžani un prezidentu Ahmadinedžadu izcēlās asas ideoloģiskas un politiskas pretrunas. Ahmadinedžads kritizēja Rafsandžani par to, ka viņš nav pietiekami piesardzīgs privatizācijas procesā, un apsūdzēja viņa ārpolitiku par vainu sankciju noteikšanā. Pret Irānu 1995. un 1996. gadā tika noteiktas sankcijas, ko Ahmadinedžads izmantoja kā kritikas argumentu pret Rafsandžani politiku.

Vēlā dzīve, nāve un mantojums

Rafsandžani turpināja aktīvi iesaistīties politiskajā dzīvē arī pēc prezidentūras, uzrunājot gan konservatīvos, gan pragmatiskos spēkus. Viņa vadītā Ekspedienčupadome bieži darbojās kā starpnieks starp dažādām valsts varas struktūrām.

Rafsandžani nomira 2017. gada 8. janvārī Teherānā no sirdslēkmes 82 gadu vecumā. Viņa nāve izraisīja plašu sabiedrības un politisku reakciju — valstī notika masveida bēres, kuru laikā izcēlās arī dažas politiskas spriedzes un ziņojumi par arestiem un sadursmēm. Rafsandžani tiek atcerēts kā sarežģīta un pretrunīga figūra: viņš bija gan valsts atjaunotājs un ekonomikas reformas piekritējs, gan arī personīgi un politiski saistīts ar ietekmīgu ekonomisku interešu loku.

Secinājums. Ali Akbars Hašemi Rafsandžani bija centrāla personā Irānas politiskajā dzīvē vairāk nekā trīs gadu desmitus. Viņa loma valsts iegrožošanā pēc kara, centieni veicināt ekonomiskās reformas un ilgstošā ietekme caur amatiem kā prezidentam un Ekspedienčupadomes priekšsēdētājam padara viņu par vienu no nozīmīgākajiem Irānas modernās vēstures politiķiem, kura mantojums joprojām tiek plaši apspriests un interpretēts.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ali Akbars Hašemi Rafsandžani?

J: Kāda iesauka viņam bija?

J: Kas notika, kad viņš kandidēja uz trešo pilnvaru termiņu?

J: Kā prezidents Ahmadinedžads komentēja Rafsandžani politiku?

Jautājums: Kas tika pārmests vienam no viņa dēliem?

Vai viņa dēls tiks tiesāts?

Jautājums: Kad nomira Ali Akbar Hashemi Rafsanjani?

Meklēt pēc burta