Anrī-Luī Bergsons — franču filozofs, intuīcijas teorijas autors (Nobela 1927)

Anrī-Luī Bergsons — franču filozofs, intuīcijas teorijas autors un 1927. gada Nobela laureāts; dzīve, darbi un ietekme uz modernās filozofijas domāšanu.

Anrī-Luī Bergsons (1859. gada 18. oktobris – 1941. gada 4. janvāris) bija franču filozofs, kurš kļuva par vienu no nozīmīgākajiem intelektuālajiem 19. un 20. gadsimta pārveidotājiem, īpaši runājot par laika, apziņas un dzīves radošuma jautājumiem.

Bergsons pārliecināja daudzus domātājus, ka tiešās pieredzes un intuīcijas procesi realitātes izpratnē ir nozīmīgāki par abstrakto racionālismu un zinātni. Viņa darbs uzsvēra atšķirību starp intelektuālu, konceptuālu analīzi un intuitīvu izpratni, kā arī centās parādīt, ka dzīvo procesi prasa pieeju, kas respektē to laika plūdumu un iekšējo durée (ilgumu).

Viņš dzimis Lamartine ielā Parīzē, Francijā. Viņa māte Katrīna Levīzona bija angļu un īru ebreju izcelsmes, bet tēvs, pianists Mihails Bergsons, bija Polijas ebreju izcelsmes. Pirmos bērnības gadus pēc dzimšanas viņš pavadīja lielākoties Londonā, un angļu valodu iemācījās no mātes.

Deviņu gadu vecumā Bergsons atgriezās Parīzē un vēlāk naturalizējās par Francijas pilsoni. No 1868. līdz 1878. gadam viņš mācījās Parīzes Fontāna licejā, kur 1877. gadā saņēma skolas balvu matemātikā par sarežģītas matemātiskas problēmas atrisināšanu. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš iestājās prestižajā École Normale Supérieure (ENS). ENS laikā un pēc tam Bergsons lasīja plašu filozofisku un zinātnisku literatūru, īpaši ietekmējoties no Herberta Spensera un diskusijām par evolūciju, apziņu un metafiziku.

Filozofiskās idejas un galvenās tēmas

Bergsona domā svarīgākās tēmas bija:

• Durée (ilgums) — pieredzes iekšējā, nepārtrauktā laika plūsma, kas atšķiras no matemātiski un telpā nodalāmiem laika priekšstatiem.
• Intuīcija pret intelektu — Bergsons uzsvēra, ka intelekts labi der, lai analizētu telpisku, statisku un kvantificējamu pasauli, taču intuīcija ļauj saplūst ar dzīves plūsmu un izprast tās kvalitatīvo raksturu.
• Radošā evolūcija un élan vital — viņa uzskats, ka dzīve nav pilnībā reducējama uz mehānismiem; evolūcija ietver radošu, novatorisku spēku, ko Bergsons dažkārt raksturoja kā élan vital (dzīvības uzplaiksnījums).

Galvenie darbi

• Essai sur les données immédiates de la conscience (1889) — laika un apziņas analīze (latviski bieži tulkots kā "Laiks un brīvā griba" vai "Tiešās apziņas dati").
• Matière et mémoire (1896) — par attiecībām starp ķermeni un apziņu (bieži tulkots "Materija un atmiņa").
• L'Évolution créatrice (1907) — Bergsona plašākais traktāts par evolūciju un radošo dzīves principu (latviski "Radošā evolūcija").
• Les deux sources de la morale et de la religion (1932) — par morāles un reliģijas avotiem un to attīstību.

Ietekme, pretrunas un atzinība

Bergsona idejas ievērojami ietekmēja filozofiju, literatūru, psiholoģiju un mākslu. Viņa domas par laiku un subjektīvo pieredzi rezonēja ar fenomenoloģijas un procesuālās filozofijas strāvojumiem un pamudināja diskusijas par diskursu robežām starp dabaszinātnēm un filozofiju. Dažas viņa nostādnes izraisīja arī asus strīdus — piemēram, viņa koncepcija par iekšējo laiku un intuīcijas prioritāti radīja diskusijas ar mūsdienu fizikas teorijām, tostarp attiecībā uz relatīvitāti.

1927. gadā Bergsons saņēma Nobela prēmiju literatūrā, par viņa "bagātīgajām un dzīvinošajām idejām un izcilajām spējām tās izklāstīt" (oficiālā godinājuma būtība). Šī atzinība apliecināja, ka viņa filozofiskie darbi bija ne tikai akademiskas spekulācijas, bet arī literāri spilgtas un plaši lasāmas publikācijas.

Viņa domas raisīja gan apbrīnu, gan kritiku: daļa domātāju saskatīja Bergsonā jaunu garīgu un eksistenciālu impulsu, citi kritizēja viņa vārdu un jēdzienu lietošanu, kā arī grūtības precīzi formulēt empīriskas pārbaudes iespējas.

Mūža beigas un mantojums

1941. gada 4. janvārī Bergsons nomira okupētajā Parīzē no bronhīta. Viņa filozofiskā mantojuma ietekme turpināja izpausties daudzās jomās — no literārajām modernisma tendencēm līdz 20. gadsimta filozofijas virzieniem. Mūsdienās Bergsonu joprojām studē kā domātāju, kurš izaicināja vienkāršas priekšstatus par laiku, dzīvi un izziņu, un kurš centās apvienot filozofisku dziļumu ar lasītājam pieejamu stilu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Anrī-Luī Bergons?

J: Kad dzimis Henrijs-Luī Bergsons?

J: Kad Henrijs-Luī Bergsons nomira?

J: Kāds bija Henrija-Luisa Bergsona galvenais ieguldījums filozofijā?

J: Kam Henrijs-Luī Bergsons piešķīra prioritāti realitātes izpratnē?

J: Vai Henrija-Luisa Bergsona filozofija bija plaši pieņemta?

J: Kādā jomā strādāja Henrijs-Luī Bergsons?

Meklēt pēc burta