Žanna d'Albret (1528. gada 7. janvāris - 1572. gada 9. jūnijs), pazīstama arī kā Žanna III d'Albret vai Žanna III, bija Navarras karalistes karaliene no 1555. līdz 1572. gadam. Viņa bija Arbedes namu pēctece un spēlēja nozīmīgu lomu gan savas nelielās karalistes iekšpolitikā, gan plašākā franču un eiropiešu reformācijas kontekstā.

Agrīnā dzīve un izcelsme

Žanna bija karaļa Henrija II no Navarras un viņa sievas, ievērojamās renesanses dāmas Marguerite d'Angoulême (Margaretas of Angoulême) meita. Jau jaunībā viņa saņēma izglītību, kas ietvēra reliģiskus un literārus elementus — pie mātes, kas bija intelektuāla un kultūras patronese, Žanna ieguva garīgo un politisko bāzi, kas vēlāk ietekmēja viņas valdīšanu un lēmumus.

Laulības un pēcnācēji

Viņas otrajā laulībā ar Antuānu de Burbonu, Vendomas hercogu, dzima dēls Henrijs Burbons. Henrijs kļuva par Navarras karali Henriku III un Francijas karali Henriku IV, pirmo Francijas Burbonu karali. Šajā laulībā viņa kļuva par Vendomas hercogieni.

Žannas ģimenes savienība ar Burboniem nodrošināja svarīgu politisku saikni ar Francijas augstāko muižu, un viņas dēla Henrika turpmākā mantojuma un tronis bija cieši saistīts ar viņas audzināšanu un politisko ietekmi.

Politiskā darbība un loma hugenotu kustībā

Žanna bija atzīta franču hugenotu kustības garīgā un politiskā līdere un viena no galvenajām figūrām Francijas reliģiskajos karos. 16. gadsimta vidū, pieaugot kalvinisma ietekmei, Žanna publiski pieņēma reformējošo ticību un aktīvi rūpējās par tās izplatīšanos Navarrā. Viņa izmantoja savas suverenitātes tiesības, lai atbalstītu protestantu baznīcu organizāciju, aicinātu mācītājus un nodrošinātu materiālu atbalstu hugenotiem.

Politiskajos konfliktos starp katoļiem un protestantiem Francijā viņa bieži sadarbojās ar citiem protestantu vadītājiem, aizstāvot savas zemes autonomiju un tikpat kā drošības intereses. Par savu stingro nostāju reliģijas jautājumos Žanna kļuva par simbolu tiem, kas cīnījās par kalvinistu tiesībām un brīvībām 16. gadsimtā.

Svarīgākie rīkojumi un reforms

  • Reliģiskā reforma: Žanna pārgāja uz kalvinismu un valdīšanas gaitā atbalstīja reformātu draudžu izveidi Navarrā, padarot valsti par vienu no protestantisma atbalsta punktiem reģionā.
  • Administratīvā nostiprināšana: Viņa centās stiprināt karaļnama varu, uzlabot nodokļu iekasēšanas un valsts pārvaldes sistēmas elementus, lai nodrošinātu karalistes neatkarību un drošību.
  • Kultūras un izglītības atbalsts: Žanna atbalstīja izglītību un drukātā vārda izplatīšanu, kas veicināja reformācijas ideju izplatību.

Mantojums

Žanna d'Albret tiek atcerēta kā spēcīga un neatkarīga seno valstu valdniece, kura savā valdīšanā nebaidījās uzņemties risku, lai aizstāvētu savas pārliecības un savas zemes intereses. Viņas loma hugenotu kustībā un audzināšana dēlam, kurš kļuva par Francijas karali Henriku IV, padara viņu par vienu no svarīgākajām personībām 16. gadsimta reliģiskajos un politiskajos notikumos.

Žannas nāve 1572. gada 9. jūnijā notika dažus mēnešus pirms plaši atcerētā Svētā Bartolomaja nakts asinspirts, un viņas mantojums turpināja ietekmēt gan Navarras, gan Francijas vēsturi — īpaši attiecībā uz Burbonu dinastijas nostiprināšanos Francijas tronī un protestantisma atrašanās vietu Eiropas politiskajā ainā.