Džons Henrijs Bonzo Bonhems (John Henry "Bonzo" Bonham, 1948. gada 31. maijs - 1980. gada 25. septembris) bija angļu rokmūziķis. Viņš bija vislabāk pazīstams kā Londonas hārdroka grupas Led Zeppelin dalībnieks. Bonhemu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem rokmūzikas bundziniekiem.
Džona Bonhema karjera sākās 1967. gadā, kad viņš pievienojās grupai Band of Joy kopā ar dziedātāju Robertu Plantu. Pēc nelieliem panākumiem grupa izjuka. Aptuveni tajā pašā laikā izjuka arī cita grupa The Yardbirds. Drīz pēc tam grupas Yardbirds ģitārists Džimijs Peidžs nolēma dibināt jaunu grupu. Šajā jaunajā grupā ar nosaukumu Led Zeppelin vokālists bija Plānts, basģitārists un taustiņinstrumentālists Džons Pols Džonss, bundzinieks Bonhems un ģitārists Peidžs.
Agrīnā dzīve un muzikālā attīstība
Džons Bonhems piedzima 1948. gadā un jau jaunībā ieinteresējās par mūziku. Sava melodiskā un ritmiskā talanta dēļ viņš ātri kļuva par pieprasītu bundzinieku vietējās grupās 1960. gadu sākumā. Bonhems bija pazīstams ar spēcīgu sitienu, lielu dinamiku un ritmisku precizitāti, kas viņu izcēla starp citiem mūziķiem un noveda pie sadarbības ar Robertu Plantu un vēlāk — pie pievienošanās Led Zeppelin.
Lomas Led Zeppelin un muzikālie sasniegumi
Kā Led Zeppelin bundzinieks Bonhems bija ritma un enerģijas avots grupas skaņā. Viņa spēle bija gan tehniski pārliecinoša, gan emocionāli uzlādēta — to var dzirdēt skaņdarbos kā "Moby Dick", kur viņa bungsolo bieži ilga vairākas minūtes koncertos, un "When the Levee Breaks", kur tika iegūts īpaši monumentāls bungas skanējums. Kopā ar Peidžu, Plantu un Džonu Polu Džonss viņš ierakstīja vairākus ikoniskus albumus, kas ietekmēja hārdroka un smagā roka attīstību.
Spēles stils, tehnika un aprīkojums
Bonhema spēles stils raksturojās ar:
- spēcīgu, zemu frekvenču sitienu un lielu dinamisko amplitūdu;
- kompleksām ritmiskajām figūrām, tostarp tā dēvētajiem tripletiem, ko viņš bieži izmantoja fills un rīfu pildījumos;
- radošu solo izmantošanu koncerteros, kas parādīja gan tehniku, gan spēku;
- eksperimentēšanu ar ieraksta tehnikām — dažos ierakstos bungas tika fiksētas telpā vai ar specifisku mikrofona novietojumu, lai panāktu dubultzemu, rezonējošu skaņu.
Bonhems izmantoja spēcīgu, labi kalibrētu bungkomplektu, kas kopā ar viņa sitiena tehniku radīja atpazīstamu, iespaidīgu skaņu, kas iedvesmoja daudzus nākamos bundziniekus.
Nāve un tās ietekme
1980. gada 25. septembrī Džons Bonhems mira pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Viņa nāve bija milzīgs trieciens grupai — Led Zeppelin nolēma pārtraukt pastāvīgās darbības, jo viņu skatījumā Bonhema vietu nebija iespējams aizstāt. Šī traģēdija uz ilgu laiku atstāja neizdzēšamu ietekmi uz grupas locekļiem un faniem visā pasaulē.
Mantojums un atzinība
Bonhema ieguldījumu mūzikā plaši atzinusi gan kritika, gan kolēģi. Viņu bieži min kā vienu no visu laiku ietekmīgākajiem roka bundziniekiem — viņa stils turpina iedvesmot jaunas paaudzes. Bonhema mantojumu turpināja arī viņa dēls, kurš profesionāli spēlē bungas un paspēja piedalīties dažos pasākumos, kas piemin tēva darbu. Led Zeppelin tika uzņemti Rock and Roll Hall of Fame, kā arī Bonhems tiek minēts daudzos "labāko bundzinieku" sarakstos.
Gadus pēc viņa nāves Led Zeppelin mūzika bieži tiek atjaunota un pārvērtēta, un Bonhema spēle joprojām ir mācību un apbrīnas objekts mūziķu vidū. Viņa spēcīgais, ritmiski precīzais un emocionāli piesātinātais stils nodrošināja viņam nemirstīgu vietu rokmūzikas vēsturē.