Zilais liass — Jūras perioda kaļķakmens ar bagātīgām fosilijām

Zinātniski bagāts raksts par Zilo liasu — Jūras perioda kaļķakmeni ar bagātīgām fosilijām (amonīti, dinozauru atliekas, Dimorphodon) un nogulumu veidošanās procesiem.

Autors: Leandro Alegsa

Zilais liass ir iežu veidojums, kas galvenokārt atrodas Anglijas dienvidrietumu daļā un daļēji Velsas dienvidos. Tā ir daļa no Jurasas piekrastes pasaules mantojuma vietas.

Tā ir daļa no Lias grupas. Zilais liass sastāv no kaļķakmens un slānekļa slāņiem. Tas veidojās triasa beigās un juras sākumā, pirms 195 līdz 200 miljoniem gadu. Zilais liass ir slavens ar fosilijām, īpaši amonītiem. Atrastas arī vairāku dinozauru atliekas un pterozauru Dimorphodon.

Zilajā liasā mijas kaļķakmens (ar mālu) un dubļu akmens. Šīs maiņas izraisa īslaicīgas klimatiskās svārstības, ko, domājams, izraisa Milankoviča cikli. Zilu/pelēku krāsu piešķir dzelzs pirīts.

Nedaudz augstāk šīs kaļķakmens un dubļu pārmaiņus nomaina mālainais elements. Ar māliem bagāta dūļakmens nogulsnēšanās liecina, ka tas veidojies dziļākā jūras vidē.

Ģeoloģiskais konteksts un datējums

Zilais liass pieder Lias (apakšējās Jūras) nogulumu grupai un aptver pāreju no triasas uz agrīno juras periodu. Precīzs vecums vietām atšķiras, taču liela daļa Zilā liasa nogulumos veidojās ap 201–190 miljoniem gadu, ietverot Hettangianu un Sinemūrienu (dažos reģionos arī Pliensbahienu/Toarcu). Šie slāņi ir svarīgi, jo tie saglabā pāreju pēc masveida izmiršanas notikuma pie triasa–juras robežas.

Raksturīgā litoloģija un nogulumu uzbūve

Tipiska Zilā liasa struktūra ir ritmiska — plāni, maiņošies kaļķakmens un mālaināku slāņu pāri (couplets). Kaļķakmens slāņi parasti ir blīvāki un bagātāki ar fosilijām, bet mālainākie slāņi (dūļakmeņi, slānekļi) satur smalkākas nogulsnes un organiskās vielas. Šāda ritmika bieži tiek sasaistīta ar īslaicīgām klimata vai jūras līmeņa svārstībām, piemēram, ar Milankoviča cikliem, kas ietekmē sedimentācijas apstākļus.

Fosilijas un paleontoloģiskā nozīme

Zilais liass ir vieni no bagātīgākajiem fosiliju avotiem Eiropā. Visizplatītākās ir amonīti un belemnīti, kas kalpo kā svarīgi indikatori (index fosilijas) ģeoloģiskajā datēšanā. Tāpat atrastas:

  • jūras rāpuļi — ichthyosaur un plesiosaur atliekas (piemēram, slavenie atradumi pie Lyme Regis);
  • pterosauri un reti sauszemes dzīvnieku fragmenti, tostarp pterozaura Dimorphodon atklājumi;
  • zivju, gliemju, krevetu un citu jūras organismu atliekas;
  • oglekļaini slāņi ar labi saglabātām smalkām fosilijām un mikrofaunu.

Vēsturiskos kontekstos Zilajā liasā veiksmīgi darbojās tādi paleontologi kā Mary Anning, kura atklāja vairākas nozīmīgas jūras rāpuļu fosilijas. Šie atradumi būtiski paplašināja izpratni par agrīno juras faunu un jūras ekosistēmām.

Krāsu un minerālu īpašības

Zilu un pelēku tonāciju piešķir cietvielās esošais sērs, dzelzs un īpaši pirīts, kā arī organiskā viela mālainajās nogulsnēs. Pirīta oksidācija virsmas apstākļos var radīt rūsas plankumus un vietām mainīt krāsu uz brūnganu.

Praktiskais pielietojums un aizsardzība

Zilais liass ir izmantots vietējos būvmateriālos (tuvu esošajos ciemos un pilsētās) un kaļķa ražošanā. Tāpat nogulumi ir nozīmīgi izglītībai un tūrismam — daudzās vietās (piem., Dienvidrietumu Anglijā) piekrastes nogāzes, klintis un pludmales atklāj bagātīgas fosiliju atradnes, kas piesaista gan amatieru, gan profesionālo ģeologu uzmanību.

Ņemt vērā: krastu klintis no Zilā liasa mēdz būt nestabilas — bieži notiek zemes nogruvumi un akmeņu krišana. Apmeklētājiem ieteicams ievērot drošības norādes, savākt tikai jau atsegotās fosilijas (neizcelt fosilijas no stāvām atsegumiem) un ziņot nozīmīgus atradumus vietējām muzeju iestādēm vai paleontoloģiem.

Kopsavilkums

Zilais liass ir ģeoloģiski un paleontoloģiski nozīmīgs iežu komplekss, kas sniedz ieskatu agrīnajā jurā un jūras ekosistēmās pēc triasa–juras pārejas. Tā ritmiskā kaļķakmens un mālaināku slāņu maiņa, bagātīgās fosilijas un kultūrvēsturiskie atklājumi padara šo formāciju par vērtīgu mācību un aizsargājamu dabas resursu.

Tas ir ritmīts: acīmredzams atkārtojuma raksts ar kaļķakmens blokiem, starp kuriem ir slānekļi. Zilā liasa klintis Lyme Regis, DorsetaZoom
Tas ir ritmīts: acīmredzams atkārtojuma raksts ar kaļķakmens blokiem, starp kuriem ir slānekļi. Zilā liasa klintis Lyme Regis, Dorseta

Apakšējais liass pie Neša Pointa, Glāmorganā, VelsāZoom
Apakšējais liass pie Neša Pointa, Glāmorganā, Velsā

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zilais liass?


A: Zilais liass ir iežu veidojums, kas galvenokārt sastopams Anglijas dienvidrietumu daļā un daļā Velsas dienvidu daļas. Tā ir daļa no Juras perioda piekrastes pasaules mantojuma, un tā ir daļa no Lias grupas.

J: Kad izveidojās zilais liass?


A: Zilais liass izveidojās pirms 195 līdz 200 miljoniem gadu, triasa beigās un juras sākumā.

J: Kādi ieži veido zilo liasu?


A: Zilais liass sastāv no kaļķakmens un slānekļa slāņu virknes.

J: Ar ko ir slavens zilais liass?


A: Zilais liass ir slavens ar fosilijām, īpaši amonītiem. Atrastas arī vairāku dinozauru un pterozauru Dimorphodon atliekas.

J: Kas izraisa kaļķakmens un mālaino akmeņu maiņu zilajos liānos?


A: Īslaicīgas klimatiskās svārstības, ko, domājams, izraisa Milankoviča cikli, izraisa kaļķakmens un mālainā slānekļa maiņu zilajā liā.

J: Kas Zilajam liasam piešķir zili pelēku/silu krāsu?


A: Dzelzs pirīts piešķir Zilajam liasam zilu/pelēku krāsu.

J: Uz ko norāda ar māliem bagātā dubļu akmens daļa Zilajā liā?


A: Ar māliem bagāta dubļu slāņa nogulsnēšanās liecina, ka tas veidojies dziļākā jūras vidē.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3