Leonards Koens — biogrāfija: dziedātājs, dzejnieks, 'Hallelujah' autors

Leonards Koens — dzīve un daiļrade: slavenā "Hallelujah" autors, dziedātājs un dzejnieks. Iepazīsties ar viņa biogrāfiju, panākumiem un mantojumu.

Autors: Leandro Alegsa

Leonards Normans Koens (Leonard Norman Cohen, 1934. gada 21. septembris – 2016. gada 7. novembris) bija kanādiešu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis, dzejnieks, prozaiķis un gleznotājs. Viņa daiļrade aptvēra reliģijas, politikas, seksualitātes, mīlestības un personīgo attiecību tēmas, kas visspilgtāk redzams viņa pasaulē pazīstamākajā dziesmā "Hallelujah", kura kļuvusi par vienu no visplašāk izpildītajām un pārklātajām dziesmām mūsdienu mūzikā.

Agrā dzīve un izglītība

Koens piedzima Monreālā, Kvebekā, žīdu ģimenē. Jaunībā viņš studēja literatūru un filozofiju un ieguva izglītību McGill Universitātē. Jau agrā jaunībā viņš sāka rakstīt dzeju un prozu, publicējot pirmos dzejoļu krājumus un romānus, pirms pievērsās mūzikai.

Literārā karjera

Pirms mūzikas Koens bija atpazīstams kā dzejnieks un prozaiķis. Viņa agrīnie dzejoļu krājumi un romāni guva uzmanību par emocionālo dziļumu, ironiju un mitoloģisko simboliku. Rakstnieka talants lirikā un stāstniecībā vēlāk kļuva par pamatu viņa dziesmu tekstiem, kas nereti tiek uzskatīti par poētisku literatūru muzikālā formā.

Mūzikas karjera

Koens savā mūzikas karjerā izdeva virkni albumu, kas ietekmēja vairākas paaudzes. Pirmie albumi, tostarp "Songs of Leonard Cohen" (1967), iepazīstināja pasauli ar tādām kompozīcijām kā "Suzanne" un "So Long, Marianne". 1984. gada albums Various Positions satur dziesmu "Hallelujah", kas sākotnēji guva ierobežotu uzmanību, bet vēlāk tika atklāta no jauna un kļuva par ikonisku kompozīciju ar daudziem populāriem pārlikumiem (piemēram, Jeff Buckley, Rufus Wainwright u. c.).

Vēlāki albumi, kas nostiprināja viņa autoritāti mūzikā, ir I'm Your Man (1988), The Future (1992), Ten New Songs (2001), Dear Heather (2004), Old Ideas (2012), Popular Problems (2014) un pēdējais albums You Want It Darker (2016), kas tika izdots neilgi pirms viņa nāves.

Stils un ietekme

Koena stils apvienoja zemā baritona vokālu, poētisku tekstu un vienkāršu, bet iespaidīgu aranžējumu. Viņa darbos bieži parādās reliģiskie un filozofiskie motīvi, melanholija, ironija un cieši personiskas piezīmes. Daudzi mūziķi un dziedātāji ir atzinuši viņu par iedvesmas avotu, un daudzas viņa dziesmas ir tikušas pārliktas vai izmantotas filmās, seriālos un teātrī.

Personīgā dzīve un garīgā prakse

Koens bija pazīstams arī ar savu dziļo interesi par garīgumu; viņš ilgstoši praktizēja zenbudismu un vairākus gadus pavadīja mācībās Mount Baldy zen centrā Kalifornijā, kas ietekmēja viņa skatījumu uz dzīvi un daiļradi. Viņa personīgās attiecības, tostarp saikne ar dzejnieci un viņa mūzu, ietekmēja daudzus viņa darbus. Viņa dēls Adam Cohen ir arī mūziķis.

Apbalvojumi un atzinība

Koens saņēmis daudz nozīmīgu apbalvojumu un iekļauts vairākās slavas zālēs: gan Kanādas Mūzikas slavas zālē, gan Kanādas Dziesmu autoru slavas zālē, gan arī Rokenrola slavas zālē. Viņš ir arī Kanādas ordeņa biedrs, kas ir valsts augstākais civilais apbalvojums. 2011. gadā viņam piešķīra vienu no Astūrijas prinča balvām literatūrā un Glena Gulda balvu — atzinību par mūža ieguldījumu kultūrā. Viņa daiļrade guvusi plašu starptautisku atzinību un iedvesmojusi vairākas dokumentālas filmas un izrādes.

Nāve un mantojums

Leonards Koens miris 2016. gada 7. novembrī Losandželosā, 82 gadu vecumā. Pēc nāves viņa darbi turpina dzīvot: viņa dziesmas un dzeja tiek pētītas, izpildītas un tulkotas visā pasaulē. Dokumentālfilmas, biogrāfijas un plašs jauno mākslinieku loks turpina izcelt Koena kā vienu no nozīmīgākajām balsīm mūsdienu poēzijā un mūzikā.

Par Koenu ir tapuši vairāki dokumentālie un biogrāfiskie darbi, un viņa ietekme jūtama gan literatūras, gan mūzikas laukā — viņš paliek par autoru, kura radošais mantojums turpina iedvesmot klausītājus un lasītājus visā pasaulē.

Agrīnā dzīve

Koens dzimis 1934. gada 21. septembrī Vestmounā, Kvebekā, Kanādas vidusšķiras ebreju ģimenē. Viņa māte bija Marša (Maša) Klonicka, bet tēvs - Natans Koens. Koena tēvs nomira, kad viņam bija deviņi gadi.

Vidusskolas gados Vestmounta vidusskolā Koens daudzkārt mācījās un spēlēja ģitāru, kā arī rakstīja dzejoļus. Viņš studēja Makgila universitātē.

Karjera

20. gadsimta 50. gados un 60. gadu sākumā Koens sāka dzejnieka un prozaiķa karjeru. Mūziķa karjeru Koens sāka tikai 1967. gadā, 33 gadu vecumā. Viņa pirmajam albumam Songs of Leonard Cohen (1967) sekoja vēl trīs folkmūzikas albumi: Songs from a Room (1969), Songs of Love and Hate (1971) un New Skin for the Old Ceremony (1974).

Viņa 1977. gada ieraksta Death of a Ladies' Man līdzautors un producents bija Fils Spektors. 1979. gadā Koens atgriezās ar tradicionālāko Recent Songs, kurā apvienoja savu akustisko stilu ar džeza, austrumu un Vidusjūras ietekmi.

"Hallelujah" pirmo reizi tika izdota Koena studijas albumā Various Positions 1984. gadā. Koens uzrakstīja aptuveni 80 "Hallelujah" dzejoļu melnrakstus, un vienā no rakstīšanas sesijām viesnīcā Royalton Hotel Ņujorkā viņš bija spiests sēdēt uz grīdas apakšveļā un sist galvu pret grīdu. Tas kļuva par Koena pazīstamāko darbu. I'm Your Man 1988. gadā iznāca Koena populārākais albums ar dziesmu "Everybody Knows". Savukārt 1992. gadā Koens izdeva tā turpinājumu The Future, kurā bija tumši dziesmu teksti un atsauces uz politiskiem un sociāliem nemieriem.


Koens atgriezās mūzikā 2001. gadā, izdodot albumu "Ten New Songs", kas Kanādā un Eiropā kļuva par lielu hitu. Viņa vienpadsmitais albums Dear Heather iznāca 2004. gadā. Pēc veiksmīgas koncertturneju sērijas no 2008. līdz 2010. gadam Koens pēdējos četros dzīves gados izdeva trīs albumus: Old Ideas (2012), Popular Problems (2014) un You Want It Darker (2016), no kuriem pēdējais tika izdots trīs nedēļas pirms viņa nāves.

Personīgā dzīve

Lai gan Koens nebija precējies, viņam bija divi bērni: Ar savu draudzeni Suzannu Elrodu dzīvoja kopā ar Ādamu un Lorku. Viņam bija arī romantiskas attiecības ar Mariannu Ilenu, Dženisu Džoplinu un Rebeku de Mornē.

Nāve

Koens nomira 2016. gada 7. novembrī no leikēmijas un komplikācijām, ko izraisīja kritiens miegā viņa mājās Losandželosā, 82 gadu vecumā.

Viņa bēres notika 2016. gada 10. novembrī Monreālā, Mount Royal kapsētā, apstiprināja viņa draudze Shaar Hashomayim. Kā viņš pats vēlējās, Koens tika atdusas ar ebreju rituālu, vienkāršā priedes zārkā, ģimenes zemes gabalā.

Tituli un apbalvojumi

  • 1968. gadā Koens atteicās no ģenerālgubernatora balvas (angļu valodas dzejas vai drāmas kategorijā) par darbu "Selected Poems 1956-1968".
  • 1991. gadā Koens tika uzņemts Kanādas Mūzikas slavas zālē.
  • 1993. gadā Koens ieguva Juno balvu kā gada vokālists.
  • 1994. gadā Koens saņēma vēl vienu Juno balvu, šoreiz par gada dziesmu autoru.
  • 1996. gadā viņš tika iesvētīts Rinzai budistu mūkā.
  • 2001. gadā Koens saņēma SNEP balvu par vairāk nekā 100 000 pārdoto desmit jaunu dziesmu eksemplāru Francijā. Apbalvojuma foto.
  • 2003. gadā viņš tika iecelts par Kanādas ordeņa biedru, kas ir Kanādas augstākais civilais apbalvojums.
  • 2004. gadā "Beautiful Losers" tika izvēlēts iekļaušanai Kanādas lasījumos 2005. gadā. Tā tika izvēlēta un sākotnēji bija paredzēta dziedātājam un dziesmu autoram Rufusam Vainraitam (Rufus Wainwright), taču sakarā ar turnejas saistībām Vainraitu bija jāaizstāj ar dziedātāju Molliju Džonsoni (Molly Johnson).
  • 2006. gadā Koens tika uzņemts Kanādas Dziesmu autoru slavas zālē.
  • 2007. gadā Koens saņēma "Grammy" balvu par gada albumu kā Herbija Henkoka (Herbie Hancock) albuma "River" izpildītājs: The Joni Letters.
  • 2008. gadā Koenu iekļāva Rokenrola slavas zālē.
  • 2008. gada jūnijā viņš tika iecelts par Kvebekas Nacionālā ordeņa virsnieku [1].


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3