Leonards Koens — biogrāfija: dziedātājs, dzejnieks, 'Hallelujah' autors

Leonards Koens — dzīve un daiļrade: slavenā "Hallelujah" autors, dziedātājs un dzejnieks. Iepazīsties ar viņa biogrāfiju, panākumiem un mantojumu.

Leonards Normans Koens (Leonard Norman Cohen, 1934. gada 21. septembris – 2016. gada 7. novembris) bija kanādiešu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis, dzejnieks, prozaiķis un gleznotājs. Viņa daiļrade aptvēra reliģijas, politikas, seksualitātes, mīlestības un personīgo attiecību tēmas, kas visspilgtāk redzams viņa pasaulē pazīstamākajā dziesmā "Hallelujah", kura kļuvusi par vienu no visplašāk izpildītajām un pārklātajām dziesmām mūsdienu mūzikā.

Agrā dzīve un izglītība

Koens piedzima Monreālā, Kvebekā, žīdu ģimenē. Jaunībā viņš studēja literatūru un filozofiju un ieguva izglītību McGill Universitātē. Jau agrā jaunībā viņš sāka rakstīt dzeju un prozu, publicējot pirmos dzejoļu krājumus un romānus, pirms pievērsās mūzikai.

Literārā karjera

Pirms mūzikas Koens bija atpazīstams kā dzejnieks un prozaiķis. Viņa agrīnie dzejoļu krājumi un romāni guva uzmanību par emocionālo dziļumu, ironiju un mitoloģisko simboliku. Rakstnieka talants lirikā un stāstniecībā vēlāk kļuva par pamatu viņa dziesmu tekstiem, kas nereti tiek uzskatīti par poētisku literatūru muzikālā formā.

Mūzikas karjera

Koens savā mūzikas karjerā izdeva virkni albumu, kas ietekmēja vairākas paaudzes. Pirmie albumi, tostarp "Songs of Leonard Cohen" (1967), iepazīstināja pasauli ar tādām kompozīcijām kā "Suzanne" un "So Long, Marianne". 1984. gada albums Various Positions satur dziesmu "Hallelujah", kas sākotnēji guva ierobežotu uzmanību, bet vēlāk tika atklāta no jauna un kļuva par ikonisku kompozīciju ar daudziem populāriem pārlikumiem (piemēram, Jeff Buckley, Rufus Wainwright u. c.).

Vēlāki albumi, kas nostiprināja viņa autoritāti mūzikā, ir I'm Your Man (1988), The Future (1992), Ten New Songs (2001), Dear Heather (2004), Old Ideas (2012), Popular Problems (2014) un pēdējais albums You Want It Darker (2016), kas tika izdots neilgi pirms viņa nāves.

Stils un ietekme

Koena stils apvienoja zemā baritona vokālu, poētisku tekstu un vienkāršu, bet iespaidīgu aranžējumu. Viņa darbos bieži parādās reliģiskie un filozofiskie motīvi, melanholija, ironija un cieši personiskas piezīmes. Daudzi mūziķi un dziedātāji ir atzinuši viņu par iedvesmas avotu, un daudzas viņa dziesmas ir tikušas pārliktas vai izmantotas filmās, seriālos un teātrī.

Personīgā dzīve un garīgā prakse

Koens bija pazīstams arī ar savu dziļo interesi par garīgumu; viņš ilgstoši praktizēja zenbudismu un vairākus gadus pavadīja mācībās Mount Baldy zen centrā Kalifornijā, kas ietekmēja viņa skatījumu uz dzīvi un daiļradi. Viņa personīgās attiecības, tostarp saikne ar dzejnieci un viņa mūzu, ietekmēja daudzus viņa darbus. Viņa dēls Adam Cohen ir arī mūziķis.

Apbalvojumi un atzinība

Koens saņēmis daudz nozīmīgu apbalvojumu un iekļauts vairākās slavas zālēs: gan Kanādas Mūzikas slavas zālē, gan Kanādas Dziesmu autoru slavas zālē, gan arī Rokenrola slavas zālē. Viņš ir arī Kanādas ordeņa biedrs, kas ir valsts augstākais civilais apbalvojums. 2011. gadā viņam piešķīra vienu no Astūrijas prinča balvām literatūrā un Glena Gulda balvu — atzinību par mūža ieguldījumu kultūrā. Viņa daiļrade guvusi plašu starptautisku atzinību un iedvesmojusi vairākas dokumentālas filmas un izrādes.

Nāve un mantojums

Leonards Koens miris 2016. gada 7. novembrī Losandželosā, 82 gadu vecumā. Pēc nāves viņa darbi turpina dzīvot: viņa dziesmas un dzeja tiek pētītas, izpildītas un tulkotas visā pasaulē. Dokumentālfilmas, biogrāfijas un plašs jauno mākslinieku loks turpina izcelt Koena kā vienu no nozīmīgākajām balsīm mūsdienu poēzijā un mūzikā.

Par Koenu ir tapuši vairāki dokumentālie un biogrāfiskie darbi, un viņa ietekme jūtama gan literatūras, gan mūzikas laukā — viņš paliek par autoru, kura radošais mantojums turpina iedvesmot klausītājus un lasītājus visā pasaulē.

Meklēt pēc burta