Murejs Bučins (Murray Bookchin) — sociālās ekoloģijas dibinātājs un filozofs
Murejs Bučins (1921. gada 14. janvāris – 2006. gada 30. jūlijs) bija amerikāņu libertārs sociālists, politiskais un sociālais filozofs, runasvīrs un rakstnieks. Dzimis imigrantu ģimenē Ņujorkā, Bučins aktīvi iesaistījās kreisajā politiskajā domā un literatūrā, un lielāko daļu savas dzīves sevi dēvēja par anarhistu, kaut 1995. gadā privāti atteicās no identifikācijas ar anarhistu kustību. Viņš bija agrīns ekoloģijas kustības pionieris un sociālās ekoloģijas kustības izveidotājs — domāšanas skola, kas saista vides problēmas ar sociālajām struktūrām, hierarhijas un dominances praksi.
Galvenās idejas
Bučina teorijā centrālais bija uzskats, ka cilvēku savstarpējā dominēšana un dabas izsaimniekošana ir savstarpēji saistītas. Viņš kritizēja gan kapitālismu, gan centralizētas birokrātiskas valsts formas, piedāvājot rīcības modeli, ko bieži dēvē par libertāro komunālismu vai libertāro municipalismu. Šīs idejas pamatā ir:
- tieša demokrātija un pašpārvalde vietējās kopienās (saskarsmes sanāksmes, padomes),
- decentralizācija un kopienu konfedēšana reģionālā līmenī,
- ekoloģiskais aprēķins, kas ņem vērā vides robežas un ilgtspēju,
- radikāla kritika hierarhijai un sociālai varaizkarošanai kā galvenajiem ekoloģijas postošiem elementiem.
Darbi un ietekme
Bučins ir autors aptuveni divām desmitām grāmatu un daudzām eseju rindām par politiku, filozofiju, vēsturi, pilsētu attīstību un ekoloģiju. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir eseju krājumi un grāmatas, kas popularizēja domu par post-ražošanas sabiedrību un sociālo ekoloģiju. Viņa raksti par libertāro komunālismu — demokrātijas teoriju, kas balstīta uz tiešu saziņu ar iedzīvotājiem — ietekmēja dažādas vides un antikapitālistiskas kustības, tostarp Zaļo kustību un tiešās rīcības grupas, piemēram, Reclaim the Streets.
Attiecības ar citām kustībām un kritika
Bučins bija stingri radikāls antikapitālists, taču viņš neizslēdza dialogu ar ideoloģiski atšķirīgām grupām. Viņš reizēm tikās ar liberālisma domātāju Mureju Rotbārdu un apmeklēja Libertāriešu partijas (ASV) konventus, 1976. gadā pat publiski atbalstot tās prezidenta amata kandidātu Rodžeru Makbraidu. Viņa radikālā kritika pret "jaunā laikmeta" zaļajiem, piemēram, Šarlīnai Spretnakai (kritikas objekts), veicināja šķelšanos Amerikas zaļo kustībā 1990. gados.
Ietekme ārpus Rietumiem
Bučins ir ietekmējis arī ārpus Rietumu konteksta: viņa idejas par pašpārvaldi, konfedēšanos un nevardarbīgu vietējo pašnoteikšanos spēlē nozīmīgu lomu mūsdienu diskusijās par alternatīvu politisko organizāciju veidiem. Viņa darbs ir ietekmējis sagūstītā kurdu kaujinieka Abdullah Öcalana domāšanu; Öcalans vēlāk atmeta vardarbīgas stratēģijas un ierosināja rīcības modeļus, kas akcentē vietējo autonomiju un demokrātisku pašvaldību sadarbību.
Mantojums un nozīme
Bučina mantojums ir daudzslāņains: no teorētiskām inovācijām sociālās ekoloģijas laukā līdz praktiskām idejām par tiešu demokrātiju un vietējo kopienu pašpārvaldi. Viņa darbi joprojām tiek lasīti un pārrunāti gan akadēmiskajā telpā, gan aktīvistu lokos. Kritiķi uzsver ierobežojumus — piemēram, jautājumus par mērogu, īstenošanas praktiskumu un konfliktu risināšanu lielākā sabiedrībā —, taču daudzi atzīst Bučina ieguldījumu ekoloģiskās domas politiskajā teorijā.
Īsa kopsavilkuma piezīme: Murejs Bučins savā dzīvē un darbā centās sasaistīt sociālo taisnīgumu ar vides ilgtspēju, ierosinot pārorganizēt sabiedrību tā, lai vara, ekonomika un lēmumu pieņemšana būtu tuvināta iedzīvotājiem un atbildīga pret dabu.
Libertāriešu komunālisms
Bukčins bija pirmais, kurš lietoja terminu "liberitārais komunālisms", lai aprakstītu sistēmu, kurā liberitāro tieši demokrātisko asambleju institūcijas pretstatītu un aizstātu valsti ar brīvu pašvaldību konfederāciju. Libertāriskā komunālisma mērķis ir radīt situāciju, kurā abas varas - pašvaldību konfederācijas un nacionālā valsts - nevar līdzāspastāvēt.
Saistītās lapas
- Anarhistu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija M. Bukčins?
A: Murrejs Bukčins bija amerikāņu libertārietis sociālists, politiskais un sociālais filozofs, runātājs un rakstnieks. Lielu daļu savas dzīves viņš uzskatīja sevi par anarhistu, bet vēlāk privāti no tā atteicās. Viņš bija ekoloģijas kustības pionieris un libertārsociālistiskās un ekoloģiskās domas ietvaros izveidoja sociālās ekoloģijas kustību.
J: Kāda veida sabiedrībai viņš deva priekšroku?
A: Bučins atbalstīja decentralizētu sabiedrību un iebilda pret kapitālismu.
J: Kāda bija viņa ietekme uz Zaļo kustību?
A.: Viņa raksti par liberārisma komunālismu ietekmēja Zaļo kustību un pretkapitālistiskās tiešās rīcības grupas, piemēram, Reclaim the Streets.
J: Kā viņš veicināja šķelšanos Amerikas zaļo kustībā 90. gados?
A: Viņa kritika par "jaunā laikmeta" zaļajiem, piemēram, Šarlēnu Spretnaku, veicināja šķelšanos Amerikas zaļo kustībā 90. gados.
J: Vai viņš kādreiz apmeklēja Libertāriešu partijas kongresus?
A: Jā, viņš dažkārt apmeklēja Libertāriešu partijas kongresus, 1976. gadā atbalstot tās prezidenta amata kandidātu Rodžeru Makbraidu (Roger MacBride).
J: Kā viņa domas ietekmēja kurdu kaujinieku Abdullah Öcalan?
A.: Viņa domāšana ir ietekmējusi sagūstīto kurdu kaujinieku Abdullah Öcalan, kurš ir atteicies no vardarbības un tagad vēlas miermīlīgu risinājumu kurdu autonomijas jautājumā.
J: Cik grāmatu sarakstījis M. Bukčins?
A.: Viņš sarakstīja divus desmitus grāmatu par politiku, filozofiju, vēsturi, pilsētvides lietām, kā arī ekoloģiju.
