Nadežda Krupskaja: Ļeņina sieva, boļševike un padomju pedagoge
Nadežda Konstantinovna Krupskaja (krievu val: Наде́жда Константи́новна Кру́пская, IPA: [nɐˈdʲeʐdə krʊpˈskajə]; 1869. gada 26. februāris – 1939. gada 27. februāris) bija krievu boļševiste, Vladimira Ļeņina sieva. Tāpat kā viņas tēvs, Krupskaja mācījās par skolotāju un visu mūžu bija saistīta ar izglītību, pedagoģiju un bibliotēku attīstību.
Jaunība un politiskā ievirze
Krupskaja dzimusi nabadzīgā muižnieku ģimenē. Bērnībā un jaunībā viņu ietekmēja sociālie apstākļi un pazemotā tautas situācija, kas noveda pie iesaistes revolucionārajās domās. Viņa aktīvi piedalījās marksistiskās diskusiju grupās, kur iepazinās ar Vladimiru Ļeņinu. Pēc šīs iepazīšanās Ļeņins tika izsūtīts uz Sibīriju, un Krupskajai tika atļauts pievienoties viņam ar nosacījumu, ka viņi apprecēsies — laulība, kas bieži tiek raksturota gan kā mīlestības, gan arī kā politiska savienība.
Revolūcija un partijas darbs
Pēc 1917. gada revolūcijas Krupskaja kļuva par redzamu personību padomju politiskajā dzīvē. Viņa strādāja partijas un valsts izglītības institūcijās, piedalījās ideoloģisko un organizatorisko jautājumu risināšanā un bija aktīva boļševiku iekšpolitikā. 1920. gados Krupskaja reizēm sadarbojās kopā ar Staļinu, Zinovjevu un Kameņevu pret Trockis un viņa atbalstītājiem, taču vēlāk viņa arvien vairāk nonāca nesaskaņās ar Staļina politiku un autoritārismu.
Pedagoģiskā darbība, izglītība un bibliotēku attīstība
Krupskaja bija dedzīga pedagogijas un skolu jautājumu aizstāve. Viņa aktīvi strādāja ar Jaunatnes literatūras, skolotāju apmācības un bērnu izglītības programmu izstrādi. No 1929. līdz 1939. gadam viņa pildīja vietnieces amatu tautas izglītības komisārā (Narkompros) un bija iesaistīta vispārīgās izglītības, pedagoģijas politikas un bērnu literatūras veicināšanā.
Viņas darbu būtiska daļa bija bibliotēku sistēmas attīstība un piekļuves lasīšanas iespēju paplašināšana — Krupskaja atbalstīja bibliotēku tīklu paplašināšanu, bērnu bibliotēku radīšanu un literatūras pieejamības veicināšanu plašākām iedzīvotāju grupām. Viņa arī iestājās par skolotāju profesionālo apmācību un par metodisko atbalstu skolām.
Vēlākie gadi un mantojums
Ar laiku Krupskaja zaudēja daļu savas politiskās ietekmes, īpaši pēc tam, kad viņas viedokļi kļuva nesaderīgi ar Staļina režīmu. Tomēr viņas ieguldījums padomju izglītībā, pedagoģijā un bibliotēku attīstībā bija nozīmīgs un ilgstošs. Viņa tika atzīta par nozīmīgu pedagoģisko ideju autori un praktisko iniciatīvu ieviesēju, īpaši saistībā ar lasītprasmes un skolotāju apmācības veicināšanu.
Krupskaja mira 1939. gada 27. februārī. Viņas dzīve un darbs tiek skatīti gan kā svarīga daļa no boļševiku kustības vēstures, gan kā nozīmīgs ieguldījums padomju izglītības un kultūras institūciju veidošanā. Viņas idejas par skolotāju lomu, bērnu audzināšanu un grāmatu pieejamību turpina interesēt pētniekus un izglītības speciālistus.
- Izcils pedagoģisks darbs: skolu metodikas, skolotāju apmācības un bērnu literatūras atbalstīšana.
- Bibliotēku attīstība: piekļuves literatūrai paplašināšana un bērnu bibliotēku tīkla veidošana.
- Politiskā loma: aktīva partijas dalībniece un revolucionāra, Vladimira Ļeņina dzīvesbiedre un līdzgājēja politiskajos procesos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Nadežda Konstantinovna Krupskaja?
A: Nadežda Konstantinovna Krupskaja bija krievu boļševiku kustības pārstāve un Vladimira Ļeņina sieva.
J: Ar ko nodarbojās Krupskaja?
A: Krupskaja bija skolotāja, un vēlāk viņai bija liela ietekme uz padomju izglītības sistēmu un padomju bibliotekārās nozares attīstību.
J: Kāda ir viņas ģimenes izcelsme?
A.: Krupskaja piedzima nabadzīgā muižnieku ģimenē.
J: Kā viņa iepazinās ar Ļeņinu?
A.: Ar Ļeņinu viņa iepazinās kādā marksistu diskusiju grupā.
J: Kad viņi apprecējās?
A.: Viņi apprecējās, kad Ļeņinu izsūtīja uz Sibīriju, lai viņa varētu viņam tur pievienoties.
J: Vai viņu laulība bija fiktīva vai lojāla?
A.: Lai gan varēja domāt, ka tā bija fiktīva laulība, viņi saglabāja lojalitāti visu laulības laiku.
Kādu politisko nostāju viņa ieņēma 1922.-1925. gadā?
A.: Šajā periodā viņa nostājās kopā ar Staļinu, Zinovjevu un Kameņevu pret Trockijas kreiso opozīciju.
