Holms Sterling Morrison Jr. (dzimis 1942. gada 28. augustā, miris 1995. gada 30. augustā) bija amerikāņu mūziķis (ģitāra), pazīstams kā viens no grupas Velvet Underground dibinātājiem. Viņš bija svarīga, bet atturīga figūra grupas skanējumā un darbībā — stabils ģitārists, kurš bieži uzturēja melodisko un ritmisko pamatu, ļaujot priekšplānā izcelties Lū Rīda ekscentriskajam vokālam un liriskajām idejām.
Agrīnā dzīve un Velvet Underground izveide
Morisons koledžā iepazinās ar Lū Rīdu, kurš arī spēlēja ģitāru. Vēlāk viņi atkal satikās Ņujorkā, kur Rīds sadarbojās ar Džonu Keilu. Morisons pievienojās Rīdam un Keilam džema sesijās, un viņi izveidoja grupu. Grupa ieguva nosaukumu "The Velvet Underground", kad cits koledžas draugs Džims Takers atnesa viņiem grāmatu ar šādu nosaukumu. Tukera māsa Mureena kļuva par grupas bundzinieci.
Mūziķa loma un stils
Morisons spēlēja solo ģitāru, ritma un basģitāru, kā arī dziedāja bekvokālu. Viņa spēle bieži vien papildināja grupas drūmo, eksperimentālo skanējumu ar precīzu, melodisku pieeju un stabilu ritma izjūtu. Kad koledžas laikabiedri un citi grupas dalībnieki mainījās, viņa uzdevumi arī mainījās — pēc tam, kad Doug Yule nomainīja Džonu Keilu, Morisons sāka spēlēt solo ģitāru uz pilnu slodzi. Jūls dažkārt uzstājīgi pieprasīja galvenās ģitāras lomu, un Morisons un Jūls nesadarbojās, kas radīja iekšējas spriedzes epizodes grupas dinamiskajā vēsturē.
Finansiālie izaicinājumi, studijas un mācību darbs
Lai gan "Velvets" bija labi zināmi, viņu finansiālie panākumi bija ierobežoti, un Morisons kļuva nedrošs par grupas nākotni. Viņš pameta koledžu pirms Velvets izveidošanās, jo bija ieguvis tikai dažus kredītpunktus, bet 1970. gadā atgriezās Ņujorkas Pilsētas koledžā. Viņš pabeidza bakalaura grādu angļu valodā, kamēr grupa spēlēja Ņujorkas restorānā un bārā Max's Kansas City.
Pēc tam, kad 1970. gada beigās grupu pameta Lū Rīds, Morisons turpināja kopā ar grupu koncertēt. Viņš bija izsūtījis savu CV dažādām skolām, cerot iegūt skolotāja vai profesora darbu. Kad grupa viesojās Teksasā, viņš piezvanīja uz Teksasas A&M universitāti un uzzināja, ka viņi vēlas, lai viņš strādā par pasniedzēju. Viņš aizgāja no grupas un 70. un 80. gados mācīja koledžā. Šajā periodā viņš bija vairāk pievērsts akadēmiskajām interesēm un nodarbošanās ar mūziku paralēli — kā pedagogs un literatūras pazinējs.
Vēlāki gadi — velkonis, atgriešanās un iepriekš minētā slimība
Vēlāk Morisons atgriezās Ņujorkā un kļuva par velkoņa kapteini. Šī karjeras maiņa apliecināja viņa praktiķa pieeju dzīvei ārpus skatuves — darbs pie kuģa nodrošināja stabilitāti un citu dzīves ritmu salīdzinājumā ar rokenrola nestabilitāti.
Deviņdesmitajos gados viņš atkal apvienojās ar grupu Velvets, kopā ar viņiem uzstājoties Eiropā un Amerikā. Tas bija nozīmīgs periods vairāku orģinālo dalībnieku atgriešanai uz skatuves un grupas vēsturiskā mantojuma aktualizēšanai. 1995. gadā viņš saslima, apmeklēja ārstu un atklāja, ka viņam ir limfoma, kas ir vēža paveids. Viņš nomira tikai dažas nedēļas vēlāk, neilgi pirms Velvet Underground tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.
Mantojums
Sterlinga Morisona ieguldījums mūzikā bieži tiek novērtēts kā klusi, bet būtiski veidojošs — viņa stabilā ģitāras spēle un profesionalitāte palīdzēja radīt Velvet Underground atpazīstamo atmosfēru. Papildus mūziķa darbībai viņš palika atmiņā kā skolotājs un praktiķis, kurš spēja veiksmīgi pārorientēt savu dzīvi ārpus mūzikas industrijas. Morisons tiek pieminēts gan fanu, gan kolēģu vidū kā ietekmīgs mūziķis, kurš, neraugoties uz ierobežotu komerciālo atzinību akadēmiskajā un zvejas/kuģošanas darbā, atstāja noturīgu pēdu rokenrola vēsturē.