Tērstons Dārts — britu muzikologs, klavesīnists un senās mūzikas pionieris

Tērstons Dārts — britu muzikologs un klavesīnists, senās mūzikas pionieris, baroka atdzimšanas veicinātājs; autoritatīvas grāmatas, nozīmīgi ieraksti un ietekme nākamajām paaudzēm.

Tērstons Dārts (Thurston Dart, dzimis 1921. gada 3. septembrī — miris 1971. gada 6. martā) bija britu muzikologs, diriģents un taustiņinstrumentālists, kurš bija viens no svarīgākajiem senās mūzikas atdzimšanas teorētiķiem un praktizētājiem 20. gadsimta vidū. Viņa darbs apvienoja akadēmisku pētniecību, izdevniecību darbību, aktīvu koncertdzīvi un ierakstus, un viņš uzstājīgi popularizēja principus, kā interpretēt un atskaņot mūziku no baroka, renesanses un vēl agrākiem laikmetiem.

Izglītība un agrīnā darbība

No 1938. līdz 1939. gadam Dārts studēja taustiņinstrumentus Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā, kā arī matemātiku Ekseteras Universitātes koledžā, kuru absolvēja 1942. gadā. Pēc studijām viņš iesaistījās mācībspēka darbā un akadēmiskajā dzīvē, nostiprinot savas zināšanas gan mūzikas izpildījumā, gan kritiskajā izpētes metodē.

Akadēmiskais un muzikālais darbs

Viņa akadēmiskā karjera ietvēra darbu gan Kembridžas, gan vēlāk Londonas universitātē. Viņš kļuva par mūzikas pasniedzēju un vēlāk profesoru Kembridžas Universitātē, kur aktīvi darbojās, popularizējot un pētot senās mūzikas atskaņošanas praksi. Strādājot Kembridžā, Dārts veicināja interesei par baroka, renesanses un pat viduslaiku mūziku, rosinot mūziķus atgriezties pie avotiem, vēsturiskajiem instrumentiem un stila īpatnībām.

Viņš izveidoja un vadīja vairākus ansambļus un mūziķu grupas, piemēram, Londonas senās mūzikas konsortu, kas praktiski demonstrēja viņa principus par instrumentāciju, tempiem, ornamentāciju un basso continuo lomu. 1964. gadā viņš tika iecelts par Londonas Universitātes (King's College) Karaļa Edvarda mūzikas profesoru, kur turpināja mācīt, izdot un vieslektēt.

Izpildījumi, ieraksti un rakstītie darbi

Tērstons Dārts bija aktīvs izpildītājs — viņš spēlēja klavesīnu, klavikordu un citus taustiņinstrumentus daudzos koncertos un veica vairākus gramofona ierakstus, kas uzskatāmi par nozīmīgiem sava laika ierakstu liecībām par vēsturisko stilu. Viņš bija viens no pirmajiem mūziķiem, kas ierakstīja Baha Brandenburgas koncertus, izmantodams vēsturiskos instrumentus, tā uzsverot atšķirības skanējumā un interpretācijā salīdzinājumā ar modernu instrumentāciju.

Akadēmiski Dārts publicēja vairākus svarīgus darbus un daudz rakstīja žurnālos. Viņa grāmata Mūzikas interpretācija (The Interpretation of Music, Londona, 1954) kļuva par būtisku tekstu gan studentiem, gan profesionāliem mūziķiem, jo tajā apkopoti principi par stila izpratni, avotu izmantošanu, ornamentāciju, tempiem un izpildes praksi. Papildus grāmatai viņa kritiskie izdevumi un redakcijas darbi ar tekstiem un partiturām palīdzēja padarīt vēsturiskos avotus pieejamākus mūziķiem.

Skolnieki un mantojums

Dārts bija ietekmīgs pedagogs, un daudzi viņa skolēni vēlāk kļuva par nozīmīgām personībām mūzikas pasaulē — to vidū komponists Maikls Nīmans, diriģents sers Džons Eliots Gardiners un diriģents un muzikologs Kristofers Hogvuds. Viņa mācības un priekšstati par autentisku atskaņošanu tiešā veidā ietekmēja vēsturiskās izpildes kustību, kas 20. gadsimta otrajā pusē kļuva par globālu fenomenu.

Mantojums: Dārta darbs turpina ietekmēt mūzikas pētniecību un izpildi: viņa raksti un ieraksti joprojām tiek pētīti, bet viņa pieeja — kombinēt avotu studijas ar dzīvu praksi — palikusi par atzītu paradigmu. Viņa centieni atjaunot un dokumentēt senās mūzikas skanējumu palīdzēja izveidot pamatu tam, ko mūsdienu klausītāji pazīst kā vēsturisko izpildījumu praksi.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija Tērstona Dārta profesija?

J: Kur viņš mācījās?

J: Kādu darbu viņš veica senās mūzikas atdzimšanas jomā?

Kādu amatu viņš ieņēma 1964. gadā?

J: Cik ierakstu viņš ir veicis?

J: Ar kādas grāmatas uzrakstīšanu ir palicis atmiņā Tūrstons Dārts?

Meklēt pēc burta