Vilhelms Frīdemans Bahs (1710–1784) — vācu komponists un ērģelnieks
Vilhelms Frīdemans Bahs (1710–1784) — vācu komponists un izcils ērģelnieks, J.S. Baha dēls; Drēzdenes un Halles darbi, klavesīna koncerti, kantātes un dzīves traģēdija.
Vilhelms Frīdemans Bahs (dzimis Veimārā 1710. gada 22. novembrī — 1784. gada 1. jūlijā Berlīnē) bija ievērojams vācu komponists un virtuozs ērģelnieks, Johana Sebastiāna Baha vecākais dēls. Viņš ir pazīstams gan kā spēcīga individuāla personība mūzikā, gan kā komponists, kura darbi savienoja baroka polifoniju ar agrīnajām klasicisma noskaņām.
Izglītība un agrīnie gadi
Vilhelms Frīdemans saņēma pirmās mūzikas stundas no sava tēva Johana Sebastiāna Baha, kurš viņam mācīja klavesīna un ērģeļu spēli. No tēva viņam palika arī īpaša kolekcija, kas pazīstama kā "Piezīmju grāmata Vilhelmam Frīdemanam Baham" — tajā iekļauti dažādi paraugi, vingrinājumi un skaņdarbi. Grāmatā ir arī divas allemandes un četras prelūdijas, ko sarakstījis pats Vilhelms Frīdemans. Paralēli klavesīnam viņš apguva arī vijoles spēli, kas nostiprināja viņa muzikālo daudzpusību.
Karjera un galvenie amati
Vilhelms Frīdemans izcēlās kā izcils ērģelnieks un pedagogs. 1733. gadā viņš ieņēma ērģelnieka amatu Drēzdenes Sophienkirche. Drēzdenē viņš turpināja koncertēt un komponēt — radīja klavesīna koncertus, sinfonijas, trio sonātes, klavesīna sonātes un daudzus citus darbus. Savus pirmos skaņdarbus viņš publicēja 1745. gadā.
1746. gadā Vilhelms Frīdemans tika iecelts par ērģelnieku Halles Liebfrauenkirche, kas bija prestižs amats un ar to saistīta lielāka atalgojuma stabilitāte nekā Drēzdenē. Hallē viņam bija liela atbildība — sagatavot mūziku dievkalpojumiem un svētku reizēm — tāpēc viņš sacerēja arī daudz kantāšu, kas bija paredzētas atkārtotai ikgadējai izmantošanai.
Radītā mūzika un rokraksts
Vilhelma Frīdemana daiļrade aptver plašu žanru loku. Biežāk minamie virzieni:
- ērģeļu un klavesīna darbi (prelūdijas, fūgas, toccatas, sonātes);
- koncerti (īpaši klavesīnam);
- instrumentālās sinfonijas un trio sonātes;
- sacrālā mūzika — kantātes un liturģiskas kompozīcijas.
Viņa stils raksturojams kā individuāls: tajā apvienojas tēva stingrā kontrapunkta tradīcija ar brīvāku, ekspresīvāku un virtuozāku izteiksmi, kas reizēm tuvojas galant stila iezīmēm. Viņš bija īpaši labi pazīstams kā improvizators — viņa ērģeļu improvizācijas tika augsti novērtētas, un tās bija viens no viņa reputācijas stūrakmeņiem.
Attiecības ar tēva mantojumu un strīdi
Pēc Johana Sebastiāna Baha nāves 1750. gadā Vilhelms Frīdemans pārņēma daļu tēva mūzikas manuskriptu. Ir vēstures liecības, ka viņš centās iegūt vai saglabāt pēc iespējas vairāk no tēva rokrakstiem — reizēm radušās arī problēmas ar to atbilstīgu reģistrēšanu un izdošanu, un tiek minētas situācijas, kurās viņam tika pārmesti neprecizitātes attiecībā uz autorību.
Pēdējie gadi, atstāšanās no amata un nāve
1764. gadā, pēc virknes strīdu un domstarpību ar baznīcas vadību un pilsētas pārstāvjiem, Vilhelms Frīdemans pameta Halles amatu. Pēc tam viņš uz laiku palika bez darba un dzīvoja pārsvarā materiālās grūtībās; daudzi avoti raksta, ka viņš līdz mūža beigām dzīvoja nabadzībā. Lai gan viņam bija ievērojams talants, viņš bieži saskārās ar praktiskām un rakstura grūtībām, kas traucēja stabilu karjeru.
Personība, reputācija un mantojums
Vilhelms Frīdemans bija talantīgs, bet reizē arī literārs un impulsīvs mākslinieks. Viņš bija plaši atzīts par izcilu improvizatoru, taču tika kritizēts par neuzmanību, atskaņojot citu komponistu mūziku, tostarp sava tēva darbus. Tāpat viņa bieži atklātā, pat lepnā attieksme pret autoritātēm radīja konfliktus, kas galu galā ietekmēja viņa profesionālo likteni.
Mūsdienās Vilhelms Frīdemans Bahs tiek novērtēts kā nozīmīga pārejas figūra starp baroku un klasicismu, un viņa darbi regulāri iekļauti koncertprogrammas un ierakstos. Daļa viņa rokrakstu ir saglabājusies, bet citi darbi ir zuduši vai ilgstoši bijuši neprecīzi atribūtiem, tāpēc pētniecība par viņa kopskaņdarbiem turpinās arī mūsdienās.
Kur meklēt viņa mūziku
Vilhelma Frīdemana kompozīcijas ir atrodamas gan mūzikas izdevumos, gan mūsdienu ierakstos. Interesentiem ieteicams meklēt viņa klavesīna un ērģeļu darbus, kā arī kantātes — tie vislabāk atspoguļo viņa tehnikas attīstību, improvizācijas garu un kontrapunktiskās prasmes.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Vilhelms Frīdemans Bahs?
A: Vilhelms Frīdemans Bahs bija slavens vācu komponists un ērģelnieks. Viņš dzimis Veimārā un bija Johana Sebastiāna Baha dēls, kurš viņam mācīja klavesīna un ērģeļu spēli.
J: Ko Johans Sebastians rakstīja savam dēlam?
A: Johans Sebastians uzrakstīja dažus skaņdarbus un ievietoja tos grāmatā "Piezīmju grāmata Vilhelmam Frīdemanam Baham". Grāmatā bija divas allemandes un četras prelūdijas, ko rakstīja Vilhelms Frīdemans.
J: Kādus instrumentus viņš mācījās spēlēt?
A: Papildus klavesīnam un ērģelēm Vilhelms Frīdemans mācījās spēlēt arī vijoli.
J: Kur viņš strādāja par ērģelnieku?
A: 1733. gadā Vilhelms Frīdemans tika iecelts par ērģelnieku Drēzdenes Sofijas baznīcā (Dresden Sophienkirche). Vēlāk, 1746. gadā, viņš kļuva par Halles Liebfrauenkirche ērģelnieku.
J: Kāda veida mūziku viņš komponēja?
A: Dzīvojot Drēzdenē, Vilhelms Frīdemans komponēja dažāda veida mūziku, tostarp klavesīna koncertus, sinfonijas, trio sonātes, klavesīna sonātes, kantātes un citus mazākus skaņdarbus taustiņinstrumentiem, ko viņš publicēja 1745. gadā.
J: Kā viņu ietekmēja tēva nāve?
A: Pēc tēva nāves 1750. gadā Vilhelms Frīdemans mantoja daudzus tēva skaņdarbus, kurus viņš centās uzdot par saviem skaņdarbiem. Tas viņam sagādāja problēmas ar baznīcu, kad viņš devās uz Leipcigu, lai sakārtotu tēva mantojumu.
J: Kāpēc viņš pameta darbu Halles muzejā?
A: Pēc strīdiem ar daudziem cilvēkiem vairāku gadu garumā, kas bija saistīti ar tēva mūzikas pasniegšanu par paša kompozīcijām, Vilhelms Freidemans 1764. gadā aizgāja no darba Halles muzejā un nabadzības dēļ palika bez darba līdz pat savai nāvei.
Meklēt