Brazil (1985 filma)

Zemes gabals

Filmas darbība norisinās antiutopiskā, birokrātiskā nākotnē. Sems Lūrijs ir zema līmeņa valdības darbinieks. Viņš sapņo, redzot sevi kā spārnotu karotāju, kas glābj nelaimē nonākušu dāmu. Lidojoša muša iesprūst printerī un rada kļūdu. Tā rezultātā tiek arestēts Arčibalds Batls, nevis Arčibalds Tutls. Butls mirst nopratināšanas laikā. Tutls ir dumpinieks, gaisa kondicionēšanas iekārtu remontatslēdznieks un aizdomās turamais terorists.

Samam tiek uzticēts uzdevums sakārtot situāciju. Sems apciemo Butla atraitni un iepazīstas ar viņu kaimiņieni Džilu Leitoni. Viņš ar izbrīnu atklāj, ka viņa izskatās kā sieviete no viņa sapņa. Džila ir mēģinājusi palīdzēt Butla kundzei noskaidrot, kas noticis ar viņas vīru. Viņas centienus ir bloķējusi birokrātija. Viņai nezinot, viņa tagad tiek uzskatīta par Tutla teroristu līdzdalībnieci. Tas noticis tāpēc, ka viņa mēģinājusi ziņot par kļūdu, kas saistīta ar Butla arestu.

Sems ziņo par sava dzīvokļa gaisa kondicionēšanas sistēmas defektu. Centrālais dienests nevēlas palīdzēt. Tutls negaidīti nāk viņam palīgā. Tutls agrāk strādāja Centrālajā dienestā. Viņš aizgāja, jo viņam nepatika papīru kārtošana. Tutls salabo Sema gaisa kondicionieri. Pēc tam ierodas divi Central Services darbinieki - Spoor un Dowser. Samam nākas novērst viņu uzmanību, lai Tutls varētu aizbēgt. Vēlāk strādnieki atgriežas, lai, aizbildinoties ar Sema gaisa kondicioniera labošanu, to izjauc.

Sems atklāj, ka vienīgais veids, kā uzzināt par Džillu, ir tikt paaugstinātam amatā informācijas meklētāja. Šeit viņš varēs piekļūt viņas klasificētajiem dokumentiem. Viņš jau iepriekš bija atteicies no paaugstināšanas amatā, ko bija noorganizējusi viņa māte Ida. Viņa ir apsēsta ar plastisko operāciju, ko veic kosmētiskais ķirurgs Dr. Jaffe. Idas ballītē Sems sarunājas ar ministra vietnieku Helpmana kungu. Viņš saņem paaugstinājumu amatā.

Sems saņem Džilas ierakstus. Viņš viņu izseko, pirms viņu var arestēt. Pēc tam viņš vilto ierakstus, apgalvojot, ka viņa ir mirusi. Tas ļauj viņai aizbēgt. Abi kopā pavada romantisku nakti. Valdība viņus arestē ar ieroci. Sems tiek apsūdzēts valsts nodevībā par ļaunprātīgu sava jaunā amata izmantošanu. Sems tiek iesēdināts krēslā lielā telpā. Viņu spīdzina viņa vecais draugs Džeks Lints. Sems uzzina, ka Džila tika nogalināta, kad pretojās arestam.

Džeks sāk spīdzināšanu. Tutls ielaužas Ministrijā, nošauj Džeku, izglābj Semu un uzspridzina ministrijas ēku.

Sems un Tutls bēg kopā. Tuttle pazūd starp sagrautās ēkas papīru atgriezumiem.

Sems ieklīst Idas drauga bēres. Draugs bija miris pēc pārāk biežas kosmētiskās operācijas. Sems atklāj, ka viņa māte tagad ir līdzīga Džillai. Viņa ir pārāk aizņemta ar to, ka viņu apbrīno jauni vīrieši, lai rūpētos par dēla likteni.

Apsargi izjauc bēru norisi. Sems iekrīt atvērtajā zārkā. Viņš nokrīt melnā tukšumā. Viņš nolaižas uz ielas no saviem sapņiem. Viņš mēģina izbēgt no policijas un monstriem, kāpjot pa elastīgu cauruļu kaudzi.

Viņš atver durvis un iziet cauri. Viņš pārsteigts atklāj, ka atrodas kravas automašīnā, kuru vada Džila. Abi kopā izbrauc no pilsētas.

Tomēr šīs "laimīgās beigas" ir maldi. Patiesībā viņš joprojām ir piesiets pie krēsla. Tiek netieši norādīts, ka Džeks viņam ir veicis lobotomiju. Sapratuši, ka Sems ir nonācis svētlaimīgā neprātā, Džeks un Helpmana kungs paziņo, ka viņš ir zaudējis dzīvību, un pamet istabu. Sems paliek krēslā, smaidot un skandējot "Aquarela do Brasil".

Cast

Galvenie aktieri

• Džonatans Prīss (Jonathan Pryce) kā Sems Lourijs. Prīss šo lomu ir raksturojis kā vienu no spilgtākajiem notikumiem savā karjerā. Uz šo lomu tika apsvērta arī Toma Krūza kandidatūra.
• Kima Greista kā Džila Leitone. Džiljama pirmā izvēle lomai bija Ellen Bārkina; tika apsvērtas arī Džeimija Lī Kērtisa, Rebeka De Morneja, Rē Dauna Čonga, Džoanna Pakula, Rozanna Arketa, Kellija Makgīlisa un Madonna. Kā ziņots, Giljams bija neapmierināts ar Greistas sniegumu, tāpēc izvēlējās izgriezt vai rediģēt dažas viņas ainas.
• Roberts De Niro kā Arčibalds "Harijs" Tutls. De Niro vēl joprojām vēlējās piedalīties filmā pēc tam, kad viņam tika atteikta Džeka Linta loma, tāpēc Giljams viņam piedāvāja mazāku Tutla lomu.
• Katrīna Helmonda kā Ida Lowry kundze. Pēc Helmondas teiktā, Giljams viņai piezvanījis un teicis: "Man tev ir loma, un es gribu, lai tu atnāktu un to nospēlētu, bet tu tajā neizskatīsies pārāk labi." Grimu uzklāja Giljama sieva Megija. Filmēšanas laikā Helmunda pavadīja desmit stundas dienā ar sejai pielīmētu masku; viņas ainas nācās atlikt, jo tas radīja pūslīšus.
• Ians Holms kā Sema priekšnieks Kurcmana kungs.
• Bobs Hoskinss (Bob Hoskins) - Spoors, valdības nodarbināts apkures inženieris, kurš jūt nepatiku pret Hariju Tutlu.
• Maikls Palins kā Džeks Lints. Roberts De Niro izlasīja scenāriju un izrādīja interesi par šo lomu, taču Giljams jau bija apsolījis šo lomu Palinam, savam draugam un pastāvīgajam kolēģim. Palins raksturoja varoni kā "cilvēku, kurš bija viss, kas nebija Džonatana Prisa tēls: viņš ir stabils, viņam bija ģimene, viņš bija iekārtojies, ērts, strādīgs, šarmants, sabiedrisks - un pilnīgi un absolūti bez skrupuliem. Tas bija veids, kā, mūsuprāt, mēs varējām izcelt Džeka Linta ļaunumu."
• Ians Ričardsons (I Ian Richardson) kā Sema jaunais priekšnieks informācijas meklēšanas uzņēmumā.
• Pīters Vogans (Peter Vaughan) kā informācijas ministra vietnieks Helpmans (Mr. Helpmann).

Atbalsta aktieru sastāvs

• Džims Brodbents (Jim Broadbent) - ārsts Luiss Džafs, Idas Lūrijas plastiskais ķirurgs.
• Braiens Millers kā Arčibalda Batla kungs, cilvēks, kurš tika ieslodzīts cietumā un nejauši nogalināts par Arčibalda Tutla noziegumiem.
• Šeila Reida (Sheila Reid) - Veronika Batla, Arčibalda Batla atraitne.
• Barbara Hicks kā Almas Terrain kundze.
• Katrīna Pogsone (Kathryn Pogson) - Šērlija Terrain, Almas meita.
• Braiens Pringls kā viesmīlis Spiro.
• Deriks O'Konors (Derrick O'Connor) kā Spoora partneris Dowsers.
• Elizabete Spendere (Elizabeth Spender) - Alison "Barbara" Lint, Džeka sieva.
• režisora Terija Giljama meita Holija Giljama (Holly Gilliam) kā Džeka meita Holija Linta.
• Dereks Deidmens un Naidžels Planers kā Bils un Čārlijs, strādnieki, kas remontē Buttlesa griestus.
• Gordens Kejs (Gorden Kaye) kā M.O.I. portjers.
• Mirta Deveniša kā Džeka sekretāre.
• Rodžers Eštons-Grifitss (Roger Ashton-Griffiths) - priesteris.
• Džeks Purviss kā ārsts Čepmens.
• Andrē Gregorijs kā Lūks

Cameos

• Līdzautors Čārlzs Makkūns (Charles McKeown) kā Sema kolēģis Hārvijs Līms.
• Režisors Terijs Giljams kā smēķētājs pie Shang-ri La Towers.

Ražošana

Rakstīšana

Giljams kopā ar Čārlzu Alversonu izstrādāja stāstu un uzrakstīja pirmo scenārija variantu. Alversonam par darbu samaksāja, bet viņš netika akreditēts.

Gilliam, McKeown un Stoppard sadarbojās pie turpmākajiem melnrakstiem. Brazīlija tika izstrādāta ar nosaukumiem The Ministry un 1984 ½. Tas atsaucās uz Orvela oriģinālgrāmatas "Deviņpadsmit astoņdesmit četri" (Nineteen Eighty-Four) un arī uz Federiko Fellīni "8½". Džiljams min Fellīni kā vienu no šīs režijas ietekmēm. Filmas uzņemšanas laikā izskanēja arī citi darba nosaukumi. Starp tiem bija "Spīdzināšanas ministrija", "Kā es iemācījos sadzīvot ar sistēmu - līdz šim" un "Tāpēc buržuāzija sūcas". Galīgā izvēle par Brazīliju bija saistīta ar filmas paraksta melodijas nosaukumu.

Intervijā ar Salmanu Rušdi Džilijams apgalvoja:

Brazīlija nāca tieši no tā laika, no 1984. gada tuvošanās. Tas bija tuvojas. Patiesībā sākotnējais Brazīlijas nosaukums bija "1984 ½". Fellīni bija viens no maniem lielajiem dieviem, un tas bija 1984. gads, tāpēc saliksim tos kopā. Diemžēl tas blēdis Maikls Radfords uztaisīja 1984. gada versiju un nosauca to par 1984. gadu, tāpēc es biju izputējis.

Dažkārt Viljams šo filmu dēvē par otro filmu savā "Iztēles triloģijā", kas aizsākās ar filmu "Laika laupītāji" (1981) un noslēdzās ar "Barona Minhauzena piedzīvojumiem" (1988). Visas filmas ir par "mūsu neveikli sakārtotās sabiedrības trakulību un vēlmi no tās izvairīties, izmantojot visus iespējamos līdzekļus". Visas trīs filmas pievēršas šīm grūtībām un mēģinājumiem no tām izbēgt ar iztēles palīdzību - "Laika bandīti" ar bērna acīm, "Brazīlija" ar trīsdesmitgadnieka acīm un "Minhauzena piedzīvojumi" ar gados veca vīrieša acīm. 2013. gadā Džiljams nosauca filmu Brazīlija arī par pirmo daļu distopiskajā satīras triloģijā, ko tā veido kopā ar 1995. gada 12 pērtiķiem un 2013. gada Nulles teorēmu (lai gan vēlāk viņš noliedza, ka būtu to teicis).

Giljams ir apgalvojis, ka filmu "Brazīlija" iedvesmojis Džordža Orvela "Deviņpadsmit astoņdesmit četri". Lai gan viņš ir atzinis, ka nekad to nav lasījis. Kritiķi ir norādījuši uz daudzām līdzībām un atšķirībām starp abām filmām.

Forma 27B/6 Brazīlijā ir atsauce uz Džordža Orvela dzīvokli Londonā, Canonbury Square 27B. Tur Orvels dzīvoja, rakstot daļu no "Deviņpadsmit astoņdesmit četri".

Ražošanas dizains

Giljams bieži izmanto ļoti platus objektīvus un slīpi novietotus kameras leņķus. Tie ir neparasti plati, salīdzinot ar Holivudas mainstream produkciju. Filmas platleņķa kadrus Giljams veidoja ar 14 mm (Zeiss), 11 mm un 9,8 mm (Kinoptik) objektīviem. 9,8 mm objektīvs bija nesena tehnoloģiska inovācija. Tas bija viens no pirmajiem ļoti īsā fokusa attāluma objektīviem, kas neveidoja zivju aci. Gadu gaitā 14 mm objektīvs filmu veidotāju vidū ir kļuvis neoficiāli pazīstams kā "Gilliam". Tas skaidrojams ar to, ka režisors to bieži izmantoja kopš filmas "Brazīlija" uzņemšanas.

Mūzika

Geoff Muldaur izpildīja Ary Barroso slavenās 1939. gada dziesmas "Aquarela do Brasil" versiju. Nosaukums nozīmē "Brazīlijas akvarelis". Angļu valodā to bieži dēvē vienkārši par "Brazil".

Mūziku aranžējis MaiklsKameins. Viņa orķestrācija filmai padarīja to pieņemamāku mūsdienu gaumei. Šī versija bieži tiek izmantota kontekstos, kam ir maz sakara ar Brazīliju un vairāk ar Giljama distopisko vīziju.

Kamens, kurš veidoja filmas mūziku, sākotnēji ierakstīja dziesmu "Brazil" ar Keitas Bušas (Kate Bush) vokālu. Šis ieraksts netika iekļauts ne filmā, ne oriģinālajā skaņu celiņa izdevumā. Tas ir iekļauts vēlākajos skaņu celiņa izdevumos.

Giljams atceras, ka iedvesma izmantot šo dziesmu radās no viņa:

Šī vieta bija metalurģijas pilsēta, kur visu klāja pelēki metāliski putekļi... Pat pludmale bija pilnībā pārklāta ar putekļiem, tā bija patiešām drūma. Saule gāja uz leju, un bija ļoti skaisti. Kontrasts bija neparasts. Man radās priekšstats par vīrieti, kurš sēdēja šajā drūmajā pludmalē ar pārnēsājamo radio, ieslēgtu tās dīvainās, eskeipistiskās latīņu dziesmas, piemēram, Brazil. Mūzika viņu kaut kādā veidā aizrāva un lika pasaulei šķist ne tik zilai.

Izdošana

Cīņa par galīgo griezumu

Filmu producēja Arnona Milčana uzņēmums Embassy International Pictures. Džiljama filmas oriģinālās versijas garums ir 142 minūtes, un tā noslēdzas uz tumšas nots. Šo versiju starptautiski izdeva 20th Century Fox.

Par filmas izplatīšanu ASV rūpējās Universal, kuras vadītāji uzskatīja, ka filmas beigas ir slikti pārbaudītas. Universal priekšsēdētājs Sids Šeinbergs uzstāja uz dramatisku filmas rediģēšanu, lai piešķirtu filmai laimīgas beigas. Viņš ieteica pārbaudīt abas versijas, lai noskaidrotu, kura ieguva vairāk punktu. Vienubrīd pie filmas strādāja divas montāžas komandas, viena no tām strādāja bez Giljama ziņas. Studija izveidoja "Brazīlijas" versiju ar patērētājiem draudzīgāku nobeigumu.

Filma tika ilgi kavēta, un nekas neliecināja par tās iznākšanu. Giljams izvietoja veselu lappusi lielu reklāmu profesionālajā žurnālā Variety, aicinot Šeinbergu izlaist Brazīliju tās iecerētajā versijā. Šeinbergs intervijās publiski runāja par strīdu ar Giljāmu un publicēja savu sludinājumu Daily Variety, piedāvājot pārdot filmu. Giljams rīkoja Brazīlijas privātos seansus (bez studijas piekrišanas) kino skolām un vietējiem kritiķiem. Tajā pašā vakarā, kad Ņujorkā notika Universal balvas pretendenta Out of Africa pirmizrāde, Brazīlija saņēma Losandželosas kinokritiķu asociācijas balvu kā "Labākā filma". Tas pamudināja Universal beidzot piekrist 1985. gadā izlaist modificētu 132 minūšu versiju, ko uzraudzīja Giljams.

Pieņemšana

Rotten Tomatoes vietnē filmai ir 98% vērtējums. Vietnes kritiķu vienprātība ir šāda: "Brazil, Terija Giljama (Terry Gilliam) vizionārā Orvela fantāzija, ir drosmīga melnā komēdija, kas piepildīta ar dīvainiem, iztēles bagātiem vizuāliem tēliem."

Metacritic tā saņēma 88%.

Los Angeles Times kritiķis Kenets Turans filmu raksturoja kā "spēcīgāko satīrisko politisko kino darbu kopš Dr. Strangelove".

Džaneta Maslina (Janet Maslin) no The New York Times raksta: "Terija Giljama (Terry Gilliam) filma "Brazīlija", kas ir jautra, asprātīgi vērota vīzija par ārkārtīgi drūmu nākotni, ir izcils piemērs tam, ka komēdija spēj paspilgtināt nopietnas, pat svinīgas idejas."

Rodžers Eberts (Roger Ebert) laikrakstā Chicago Sun-Times bija mazāk sajūsmināts, piešķirot filmai divas no četrām zvaigznītēm un apgalvojot, ka tai "grūti sekot līdzi".

Atzinības

2004. gadā izdevums Total Film atzina Brazīliju par 20. visu laiku labāko britu filmu.

2005. gadā žurnāla Time filmu recenzenti Ričards Korliss un Ričards Šikels (Richard Corliss and Richard Schickel) atzina filmu Brazīlija par vienu no 100 labākajām visu laiku filmām.

2006. gadā Kanāls Channel 4 atzina Brazīliju par vienu no "50 filmām, kas jāredz pirms nāves", neilgi pirms tās demonstrēšanas kanālā FilmFour.

Filma ir 83. vietā žurnāla Empire 500 visu laiku labāko filmu sarakstā.

Wired 20 labāko zinātniskās fantastikas filmu sarakstā Brazīliju ierindoja 5. vietā.

Entertainment Weekly ierindoja Brazīliju kā sesto labāko zinātniskās fantastikas mediju darbu, kas izdots kopš 1982. gada. Žurnāls arī ierindoja filmu 13. vietā savā "50 labāko kulta filmu" sarakstā.

Filma tika nominēta divām "Oskara" balvām: par oriģinālscenāriju un labāko māksliniecisko režiju.

Saskaņā ar Giljama teikto intervijā ar Klaivu Džeimsu viņa tiešsaistes raidījumā Talking in the Library, Brazīlija, par viņa pārsteigumu, acīmredzot ir Amerikas galēji labējo iecienītākā filma.

Mājas mediji

The Criterion Collection filmu Brazīlija ir izdevis četras reizes: 1996. gadā - piecu disku LaserDisc box set, 1999. un 2006. gadā - trīs disku DVD box set, 2006. gadā - viena diska DVD, bet 2012. gadā - divu disku Blu-ray komplekts. 1999. un 2006. gada trīs disku komplektu iepakojums ir identisks, taču pēdējais izdevums ir saderīgs ar platekrāna televizoriem.

Izņemot viendiska versiju, visām versijām ir vienādi īpašie papildinājumi: 142 minūšu filmas izgriezums (ko Giljams dēvē par "piekto un pēdējo izgriezumu"), Šainberga 94 minūšu "Mīlestība uzvar visus" izgriezums, kas paredzēts sindicētajai televīzijai, kā arī dažādas galerijas un sižeta fragmenti.

2011. gada 12. jūlijā ASV Universal izdeva 132 minūšu garās filmas ASV versijas Blu-ray disku. Tajā ir tikai šī filmas versija bez papildu funkcijām.

Ietekme

Filma

Citas filmas, kas iedvesmojušās no Brazīlijas kinematogrāfijas, mākslas dizaina un/vai vispārējās atmosfēras, ir Žana Pjēra Žonē un Marka Karo filmas Delikateses (1991) un Pazudušo bērnu pilsēta (1995), Rokija Mortona un Anabelas Jankelas Super Mario Bros (1993), brāļu Koenu filma The Hudsucker Proxy (1994) un Aleksa Projasa filma Dark City (1998).

Tima Bērtona filmas "Betmens" scenogrāfija un apgaismojuma stils tiek salīdzināts ar Brazīliju. Tims Bērtons un scenogrāfs Antons Fursts pētīja Brazīliju kā etalonu Betmena filmēšanai.

Nīla Maršala filmas The Descent (Nokāpšana) beigas lielā mērā iedvesmojās no filmas Brazil, un kādā intervijā Maršals paskaidroja, ka "filmas Brazil oriģinālās beigas bija milzīgs iedvesmas avots filmas The Descent oriģinālajām beigām - ideja, ka kāds var ārēji kļūt traks, bet iekšēji viņš ir atradis laimi."

Tehnoloģija

Brazīlijas augsti tehnoloģiskā estētika ir iedvesmojusi Maksa Koena dzīvokļa scenogrāfiju filmā "Pi". Brazīlija kalpoja arī par iedvesmas avotu filmai Sucker Punch (2011).

Brazīlija ir atzīta arī par iedvesmas avotu steampunk subkultūras rakstniekiem un māksliniekiem.

2018. gada videospēles We Happy Few distopiskā priekšnoteikumu lielā mērā iedvesmojusi Brazīlija.