Dr. Strangelove — Stenlija Kubrika 1964. gada melnā komēdija (Pīters Selerss)

Dr. Strangelove jeb: Stenlija Kubrika režisētā un producētā 1964. gada britu-amerikāņu melnā komēdija, kurā galveno lomu atveido Pīters Selerss.

Stāsts ir par Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku ģenerāli Džordžu Skotu (Džordžs K. Skots, ģenerālis Baks Tērgidsons). Viņš dod rīkojumu veikt pirmo kodoltriecienu Padomju Savienībai. Filma seko līdzi prezidentam, viņa padomniekiem, Apvienotajam štāba priekšnieku komitejai un Karalisko gaisa spēku (RAF) virsniekam, kuri cenšas atsaukt bombardētājus, lai novērstu kodolapokalipsi. Atsevišķi tiek sekots līdzi viena B-52 bumbvedēja apkalpei, kas cenšas nogādāt savu kravnesību.

Filmas atslēga ir Pītera Selersa aktierspēle, kurš atveidoja trīs galvenās lomas:

1. Dr. Strangelove, prezidenta zinātniskais padomnieks kara telpā. Šī loma ir filmas panākumu atslēga. Strangelove, bijušais nacistu zinātnieks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, ir naturalizējies kā ASV pilsonis. Viņa bijusī loma filmā iefiltrējas caur viņa labo roku ar melnu cimdu. Šī roka neatlaidīgi dod nacistu sveicienu, un Strengelove laiku pa laikam nosauc prezidentu par Mein Fuhrer. Akcents ir izcili kopēts ar tādiem vācu izcelsmes amerikāņiem kā Edvards Tellers, "H-bumbas tēvs".
2. Prezidents Merkins Muflijs, spēlēja kā krietns vidus rietumnieks, piemēram, Adlajs Stīvensons.
3. RAF grupas kapteinis Lionels Mandreiks (Lionel Mandrake), viena no mazākām lomām.

Filmas beigās pasauli uzspridzina padomju atturēšanas ierocis - kobalta-torija G "liktenīgās dienas mašīna", par kuras eksistenci netika paziņots. Kad pasaule piedzīvo savu galu, tiek atskaņots Veras Linnas dziesmas "We'll Meet Again" ieraksts (tā bija slavena dziesma Otrā pasaules kara laikā).

Reizēm tiek uzskatīts, ka šī ir Pītera Džordža trillera romāna "Sarkanais trauksmes celms" (1958) ekranizācija. Taču šajā grāmatā Strengelove varonis neparādās. Šķiet, režisors Stenlijs Kubriks bija iecerējis izmantot grāmatas idejas, taču, filmai attīstoties, traģikomēdijas ietekme un Pītera Selersa ģenialitāte mainīja tās virzienu.

1989. gadā ASV Kongresa bibliotēka izvēlējās šo filmu iekļaut Nacionālajā filmu reģistrā. Tas nozīmē, ka filma tiks pasargāta no bojājumiem, kas notiek ar vecākām filmām, kuras tika izmantotas filmu uzņemšanai.

Sižets — īss pārskats un nozīme

Dr. Strangelove ir asprātīga un skarba satīra par Aukstā kara paranoju, militāru birokrātiju un kodolieroču nomāktu loģiku. Filmas centrā ir absurdā situācija, kurā cilvēka kļūme vai individuāls fanātisms var izraisīt globālu katastrofu. Režisors izmanto melno humoru, lai izgaismotu to, cik bīstami un vienlaikus smieklīgi var izskatīties doktrīnas, kas balstītas uz savstarpējas iznīcināšanas kultūru (mutually assured destruction).

Lomas un atsevišķi aktieri

Pīters Selerss (Pīters Selerss) demonstrē neparastu daudzpusību, vienlaikus atveidojot trīs galvenās lomas: ekscentrisko Dr. Strangelove, miermīlīgo prezidentu Merkinu Mufliju un RAF kapteini Lionelu Mandreiku. Šis triumfs aktiermākslā ir viens no filmas centrālajiem iemesliem un bieži tiek minēts kā viena no Selersa karjeras spožākajām lomām.

Blakus lomās redzami arī tādi aktieri kā Džordžs K. Skots (ģenerālis Baks Tērgidsons), Slim Pickens (Major T. J. "King" Kong — viens no bumbvedēja apkalpes locekļiem) un citi, kuri papildina filmas satīrisko un dramatisko spektru.

Veidošana un scenārijs

Filma pamatojas uz Pītera Džordža romānu Red Alert (latviski minēts kā "Sarkanais trauksmes celms"), taču Kubriks krietni pārveidoja materiālu, pievienojot melnās komēdijas elementus un jaunus tēlus. Scenārija tapšanā piedalījās vairāki autori, un gatavā filma ir Kubrika redzējuma un aktieru interpretāciju kombinācija. Rezultātā radās darbs, kas vairs nav tikai trilleris par kodolkrīzi, bet dziļa un asprātīga satīra par cilvēces pašiznīdēšanas iespējām.

Tēmas un simbolika

• Mutually Assured Destruction un birokrātiskā loģika, kas padara katastrofu par iespējamu;
• militārisms un tā komiskā/traģiskā dīvainība;
• personības deformācija politiskā un zinātniskā fanātisma ietekmē (Dr. Strangelove simbols);
• ironiska attieksme pret patriotismu un autoritārisma rituāliem.

Atsauksmes, balvas un mantojums

Filma saņēma plašu kritiķu atzinību un tika nominēta vairākās prestižās balvās. Tā ieguvusi vietu kino vēsturē kā viens no spilgtākajiem melnās komēdijas un Aukstā kara satīras piemēriem. 1989. gadā Kongresa bibliotēka to iekļāva Nacionālajā filmu reģistrā, atzīstot par kultūrvēsturisku nozīmi.

Akadēmijas balvas (Oscar): filma saņēma vairākas nominācijas, tostarp par labāko filmu, režiju, aktierdarbu un adaptēto scenāriju, — tas apliecināja gan kritiķu, gan kino profesionāļu atzinību. Kopš pirmizrādes Dr. Strangelove bieži parādās dažādos "labāko kino darbu" sarakstos un tiek citēta popkultūrā kā spilgts piemērs tam, kā humors var tikt izmantots, lai skaidri un spēcīgi runātu par bīstamām politiskām tēmām.

Ietekme un mūsdienu aktualitāte

Pat gadu desmitiem pēc iznākšanas filma joprojām rezonē, jo tās centrālā tēma — cilvēka spēja radīt pašiznīcinošas sistēmas un tās absurds — nav zaudējusi nozīmi. Dr. Strangelove ietekmējusi gan kino, gan literatūru un politisko diskursu, ieviešot simbolus un frāzes (piem., "doomsday machine") un parādot, kā satīra var būt spēcīgs instruments sabiedriskai kritikai.

Padomi skatītājiem

Filma darbojas gan kā vēsturisks saglabājums par Aukstā kara laika bailēm, gan kā universāla alegorija par varas, tehnoloģiju un dogmu bīstamību. Skatoties, vērts pievērst uzmanību gan aktieru niansēm, gan režisora vizuālajai stilistikai — Kubrika kompozīcijas, kameru risinājumi un telpas izmantošana pastiprina satīrisko efektu.

Dr. Strangelove joprojām ir būtisks darbs gan kino entuziastiem, gan tiem, kas interesējas par politisko satīru — tā apvieno asu intelektu, izcilu aktierspēli un režisora nerimstošu vēlmi izaicināt skatītāja priekšstatus.

Meklēt pēc burta