Brazīlija bija viena no Otrā pasaules kara sabiedrotajām valstīm. Tā bija arī vienīgā sabiedrotā no Dienvidamerikas, kas nodrošināja karaspēku. Šī valsts sniedza ievērojamu ieguldījumu kara centienos. Tā nosūtīja ekspedīcijas spēkus, lai cīnītos līdzās sabiedrotajiem Itālijas kampaņā. Brazīlijas jūras un gaisa spēki palīdzēja sabiedrotajiem Atlantijas okeānā no 1942. gada līdz pat kara beigām 1945. gadā.
Politiskā loma un izlēmums pievienoties sabiedrotajiem
Pirms tiešas iesaistes Brazīlijas politika bija oficiāli neitrāla, taču ekonomiskās un militārās saites ar Lielbritāniju un ASV, kā arī Vācijas un Itālijas uzbrukumi Brazīlijas kuģiem Atlantikā veicināja pagriezienu. 1942. gada augusta vidū, pēc vairāku brazīliešu kuģu sagraušanas ar vācu zemūdeņu uzbrukumiem un spēcīgas sabiedriskās nosodīšanas, Brazīlijas valdība prezidenta Getúlio Vargas vadībā oficiāli izsludināja karu pret Tautu asīm.
Brazīlijas ekspedīcijas spēki Itālijā (Força Expedicionária Brasileira)
Brazīlija izveidoja ekspedīcijas kontingentu, pazīstamu kā Força Expedicionária Brasileira (FEB), lai palīdzētu sabiedrotajiem Itālijas frontē. FEB sastāvēja no aptuveni 25 000 karavīru, tai skaitā kājnieku, artilērijas, inženieru un atbalsta vienībām. Brazīliešu spēki tika izvietoti kopā ar ASV 5. armiju un piedalījās vairākās nozīmīgās kaujās Itālijā 1944.–1945. gadā.
FEB izcēlās īpaši cīņās pie apgabaliem kā Monte Kastello un citās norobežotās pozīcijās Apenīnu kalnos, kur tās karavīri pierādīja spēju veikt vardarbīgas un sarežģītas alpīniskas operācijas. Kauju laikā krita vairāk nekā 400 brazīliešu karavīru; ievainoto un citu bojāgājušo skaits kopumā sasniedza vairākus simtus līdz tūkstošus. FEB dalība stiprināja Brazīlijas starptautisko prestižu un ietekmēja valsts bruņoto spēku modernizāciju pēc kara.
Jūras un gaisa darbības Atlantijā
Brazīlijas flote un gaisa spēki aktīvi strādāja pretplūdā Atlantijā. Jūras spēki nodrošināja konvoju apsardzi un meklēja vācu zemūdenes, lai samazinātu zaudējumus tirdzniecības un piegādes līnijām. Gaisa spēki veica patrulēšanu pie Brazīlijas krastiem un nodrošināja izlūkošanu, kā arī glābšanas operācijas. Svarīgi bija arī Brazīlijas rīcībā esošo flote un teritoriju izmantošana sabiedroto transatlantiskajās loģistikas ķēdēs.
Northeast Brazīlija (piem., Natal) kļuva par svarīgu izlidošanas un bāzu punktu, ko izmantoja sabiedrotie, lai pārvietotu lidmašīnas un piegādes starp Amerikām un Āfriku/Eiropu. ASV atbalsts — apgāde, apmācība un tehniska palīdzība — bija būtisks Brazīlijas spēku darbībai gan jūrā, gan gaisā.
Saimnieciskā un iekšpolitiskā ietekme
Kara periods veicināja Brazīlijas rūpniecības attīstību un modernizāciju, jo pieauga pieprasījums pēc militāra aprīkojuma un infrastruktūras. Lielāka sadarbība ar ASV, tostarp materiāla piegādes un bāzu līgumi, pastiprināja ekonomiskās un tehniskās saites. Iekšpolitiskā jomā dalība karā deva militārai elitei jaunu pieredzi un politisku ietekmi, kas ietekmēja arī pēckara attīstību.
Pēckara sekas un mantojums
Brazīlijas dalība II Pasaules karā palika nozīmīgs nacionālās atmiņas elements: tas nostiprināja valsts starptautisko lomu, paātrināja bruņoto spēku un rūpniecības modernizāciju, kā arī sniedza politisku kapitālu veterāniem un militārajiem vadītājiem. FEB veterānu dalība un upuri tiek pieminēti pieminekļos un atceres pasākumos gan Brazīlijā, gan Itālijā. Kara pieredze arī veicināja Brazīlijas vēlmi iesaistīties starptautiskās institūcijās un veicināja sadarbību aukstā kara periodā.
Kopsavilkumā: Brazīlijas loma Otrajā pasaules karā ietvēra gan tiešu militāru iesaisti Eiropā ar ekspedīcijas spēkiem, gan svarīgu palīdzību Atlantijas operācijās — ar konvoju apsardzi, gaisa patrulēm un stratēģisku bāzu nodrošināšanu. Šī dalība atstāja paliekošu ietekmi uz valsts attīstību, bruņoto spēku modernizāciju un starptautisko pozīciju.
