Džozefs Mālords Viljams Tērners (J. M. W. Turner) — angļu ainavu gleznotājs

Džozefs Mālords Viljams Tērners (1775. gada 23. aprīlī Koventgārdenā, Londonā – 1851. gada 19. decembrī Čelsijā, Londonā) bija angļu gleznotājs un mākslinieks, kurš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem ainavu gleznotājiem. Viņa darbos izcili dominē gaismas un krāsas izpēte, atmosfēras un dabas spēku attēlojums.

Bērnība un izglītība

Tērnera tēvs bija parūku darinātājs, un māte ilgstoši slimoja ar psihiskām problēmām; šī iemesla dēļ jaunais Viljams daļu bērnības pavadīja pie tēvoča Brentfordā, kur viņš sāka zīmēt un gleznot. Jau 14 gadu vecumā viņš iestājās Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņa akvareļi un zīmējumi ātri ieguva atzinību: 1790. gadā, būdams tikai 15 gadus jauns, viņš piedalījās Karaliskās akadēmijas izstādē. 1802. gadā, būdams 27–28 gadu vecumā, Tērners tika ievēlēts par Karaliskās akadēmijas biedru, un vēlāk ieņēma akadēmijā Perspektīvas profesora amatu.

Ceļojumi un ietekmes

Visu mūžu Tērners bieži ceļoja pa Eiropu – apmeklēja Eiropu, tostarp Franciju, Šveici un vairākkārt Venēciju, Itālijā. Par iedvesmas avotu viņam kalpoja vecmeistari, īpaši Klods Lorēns un Nikolā Puzēns, kuri gleznoja ideālizētas vai "vēsturiskas" ainavas. Luvrā redzētie darbi un Itālijas gaismas efekti būtiski ietekmēja viņa attīstību, tomēr Tērnera rokraksts kļuva parasti brīvāks un eksperimentālāks nekā viņu priekšgājēju darbi.

Glezniecības stils un tehnika

Tērnera māksla pazīstama ar izciliem gaismas efektiem, raibām un bieži ļoti drosmīgām krāsu kombinācijām. Viņš strādāja gan eļļā, gan akvareļos, izmēģināja dažādas tehnikas – no smalkas glazēšanas līdz biezākai faktūrai un delikātām, gandrīz skicētām plūstošām virsmām. Dažkārt viņa vēlīnās gleznas šķiet nobeigtas tikai daļēji vai pat gandrīz abstraktas; tas radīja asas debates par mākslas "pilnību" un reālisma pakāpi. Tomēr tieši šis eksperiments ar gaismu, krāsu un atmosfēru veido viņa unikālo stilistiku, kas ietekmēja vēlākos māksliniekus, tajā skaitā impresionistus — Monē un citus.

Tēmas un motīvi

• Dabas spēks un "sublimais" — vētras, jūras dumpji, vulkānu izvirdumi un sniega vētras;
• Industriālā revolūcija — tvaika vilcieni, dzelzceļi un rūpnieciskās ainavas, kurās enerģija pretstatīta dabai (piem., Lietus, tvaiks un ātrums);
• Vēsturiskas un jūras tēmas — kuģu katastrofas, kauju atmiņas (piem., karakuģis The Fighting Temeraire);
• Akvareļu un skiču cikli — milzīgs daudzums skriptu un akvareļu, kas dokumentē ceļojumu iespaidus un ideju attīstību.

Slavenākie darbi

Starp Tērnera pazīstamākajām gleznām ir:

• The Fighting Temeraire (parasti tulk. Kaujinieks "Temerers" vai "The Fighting Temeraire") — attēlo ievērojamo karakuģi, ko ved uz pēdējo dokātu, lai to sašķirotu; simbolizē pāreju no vecās jūras varenības uz jauno industriālo laikmetu.
• Rain, Steam and Speed – The Great Western Railway (1844) — tvaika vilciens, kas šķērso tiltu, gleznā attēlota kustības un atmosfēras enerģija.
• Snow Storm (dažādi darbi 1830.–1840. gados) — spēcīga vētra un sniega putenis, bieži kā dramatiskas dabas pretnostatījums cilvēka centieniem.
• Slavers, Throwing overboard the Dead and Dying — Typhoon coming on (parasti dēvēta Vergu kuģis, 1840) — emocionāli spēcīga kompozīcija par vergu kuģa kruzādes traģēdiju un dabas spēku.
• The Burning of the Houses of Lords and Commons (1834) — notikuma atveidojums, kas demonstrē gaismas, uguns un dūmu spēli.

Personīgā dzīve un beigas

Tērners nekad formāli neprecējās, tomēr viņam bija divi bērni ar Sāru Danbiju. Lielāko savas dzīves daļu viņš dzīvoja kopā ar tēvu, kurš strādāja un palīdzēja viņam darbnīcā līdz savai nāvei 1829. gadā. Ar vecumu Tērnera uzvedība kļuva aizvien noslēgtāka; viņš mēdza būt ekscentrisks un reizēm cieta no depresijas. Popularitāte un publiska kritika dabā dažkārt bija pretrunīgas — vieni slavēja viņu par ģēniju, citi nievoja par „nepabeigtām” vai pārāk eksperimentālām gleznām (pastāvēja pat jokojumi, ka vecās gleznas varētu būt uzgleznotas ar mopu) — tomēr šodien lielākā daļa mākslas vēsturnieku atzīst viņa tehnikas un skatījuma nozīmību.

Mantojums

Pēc nāves Tērners atstāja britu tautai milzīgu mākslas mantojumu — aptuveni 300 eļļas gleznu un ap 20 000 akvareļu, skiču un zīmējumu (saukts par "Turner Bequest"). Lielākā daļa šo darbu ir glabāta valsts kolekcijās, un nozīmīga daļa nonākusi mūsdienu Tate Britain krājumā. Tērnera darbi ne tikai ietekmēja britu ainavu glezniecību, bet arī palīdzēja veidot ceļu modernākām mākslas tendencēm, tostarp impresionismam un vēlākai abstraktai glezniecībai. Mūsdienās viņš tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajām figūrām Vakarumu mākslas vēsturē; viņa darbi regulāri izstādīti un pētīti, un viņa vārds iedvesmo arī laikmetīgus notikumus (piem., Turner Prize nosaukums atsaucas uz viņa vārdu).

Tērners mira Čelsijā 1851. gada 19. decembrī; viņu apglabāja Svētā Pāvila katedrālē pie blakus gleznotājam Džošua Reinoldsam.

Šeit ir dažas no viņa pazīstamajām gleznām (attēli):

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džozefs Mallords Viljams Tērners?

J: Kur viņš uzauga?

Jautājums: Cik vecs bija Tērners, kad viņš sāka mācīties Karaliskās Mākslas akadēmijas skolā?

J: Kāda veida gleznas radīja Tērners, attīstoties viņa personīgajam stilam?

Kādas vietas Tērners savas dzīves laikā apmeklēja?

Meklēt pēc burta