King Kongs (1933) — slavenā melnbaltā šausmu filma ar O'Braiena stop-motion

King Kongs (1933) — ikoniska melnbaltā šausmu filma ar Vilisa O'Braiena izcilo stop-motion, dramatisku Konga stāstu un kultūrvēsturisku nozīmi kino mīļotājiem.

King Kongs ir 1933. gada melnbaltā amerikāņu šausmu filma. Tās režisori un producenti ir Merian C. Cooper un Ernest B. Schoedsack. Filmas scenārija autori ir Rūta Rouza un Džeimss Ešmors Krīlmans. Viņi scenārija pamatā bija Kūpera un Edgara Vollesa stāsts. Galvenās lomas atveidotāji: Fejs Rejs, Brūss Kabots un Roberts Ārmstrongs. Filmas pirmizrāde Ņujorkā notika 1933. gada 2. martā un izpelnījās labas atsauksmes.

Filma stāsta par milzīgu pērtiķveidīgo radījumu Kongu, kurš mirst, mēģinot iemantot skaistu jaunu sievieti. Kongs ir slavens ar Vilisa O'Braiena veidoto stop-motion animāciju. Mūzikas autors ir Makss Šteiners. 1991. gadā Kongresa bibliotēka atzina filmu par "kultūrvēsturiski, vēsturiski un estētiski nozīmīgu" un izvēlējās to saglabāt Nacionālajā filmu reģistrā. Filma ir pārfilmēta divas reizes: 1976. gadā un 2005. gadā.

Sižeta kopsavilkums

Stāsts seko kinematogrāfam Karlam Denhemam un viņa producentam, kuri dodas ekspedīcijā uz noslēpumainu "Ļaunuma salu" (Skull Island), lai uzfilmētu dīvainus mežonīgus radījumus un atrastu jaunu skatītāju sensāciju. Viņi atrod skaisto aktieri Annu Darou (Fejs Rejs), kura nonāk Kongam līdzīgā radījuma uzmanības centrā. Kongs tiek noķerts un nogādāts Ņujorkā, kur notikusi viena no filmas ikoniskākajām ainām — Konga paceļot un pēcāk kritiski ievainojot cilvēciskās attiecības un ciešot nāvi, mēģinot aizsargāt Annas labošanu.

Ražošana un īpašie efekti

King Kongs izcili tehniskie risinājumi bija viens no galvenajiem iemesliem filmas slavas pamatā. Stop-motion animāciju sarūpēja Viliss O'Braiens, kurš iepriekš bija strādājis pie The Lost World (1925). Filmēšanā tika izmantotas vairākas inovatīvas tehnikas, tajā skaitā miniature seti, kompozitātas kadrējuma metodes, aizmugurējā projekcija un matte gleznojumi, lai sapludinātu stop-motion klipus ar dzīvo aktieru ainām. Šīs metodes radīja iluzoru un iespaidīgu pasauli, kas savienoja fantāziju ar reālismu, īpaši lidojošu lidmašīnu un ēku ainās.

Mūzika

Mūzikas autors Makss Šteiners radīja dramatisku un tematiski spēcīgu pavadījumu, kas kļuva par vienu no agrīnajiem piemēriem tam, kā orķestra partitūra var pastiprināt kinematogrāfisko stāstījumu. Steinera darbība vēlāk ietekmēja daudzus Holivudas komponistus un definēja episkā stila filmām raksturīgo skaņas valodu.

Aktieri un lomas

• Feja Reja (Anna Darou) — filmas emocionālais centrs, pret kuru Kongs izrāda aizrautību.
• Brūss Kabots — kā vadošais vīriešu varonis, kas piedalās ekspedīcijā.
• Roberts Ārmstrongs — atbalsta loma, kura īsteno stāsta komerciālos un praktiskos aspektus.

Uzņemšanas izaicinājumi un cenzūra

Ražošana nebija bez grūtībām — sarežģītās stop-motion ainas bija laikietilpīgas, kamēr praktiskas problēmas, piemēram, modeļu bojājumi un salauztas komplekti, radīja biežas pārrunas. Pēc iznākšanas filma saskārās arī ar dažādiem cenzūras jautājumiem dažādās valstīs, jo tajā bija attēlota vardarbība un mistiskas radības, kas dažviet tika uzskatītas par satraucošām.

Uztvere, nozīme un mantojums

King Kongs kļuva par kultūrfenantēmi, iedvesmojot neskaitāmus turpmākos monstrfilmas darbus, komiksus, rotaļlietas un citus mediju pārstāvjus. Dažas no filmas ainām — it īpaši Konga kāpšana uz debesskrāpja un kaujas ar lidmašīnām — ir kļuvušas par kino vēstures ikonām. Filma arī iezīmē svarīgu posmu speciālo efektu attīstībā kinematogrāfijā.

Saglabāšana un adaptācijas

Kā minēts, 1991. gadā Kongresa bibliotēka atzina filmu par "kultūrvēsturiski, vēsturiski un estētiski nozīmīgu" un iekļāva to Nacionālajā filmu reģistrā. Filma ir vairākkārt restaurēta un izdota dažādos formātos, lai saglabātu oriģinālo vizuālo kvalitāti nākamajām paaudzēm. Tā ir arī guvusi vairākas pārfilmēšanas versijas: 1976. gada adaptācija (ar jaunu režisoru, aktieriem un speciālajiem efektiem) un 2005. gada versija režisora Pītera Džeksona interpretācijā, kas atjaunoja stāstu modernākā tehniskā izpildījumā.

Ietekme uz kino

King Kongs palīdzēja nostiprināt monstrfilmas žanru kā komerciāli un mākslinieciski nozīmīgu kinematogrāfisko virzienu. Tā prezentēja, cik spēcīgi kopā var darboties stāstījums, aktieru sniegums, partitūra un tehniskie efekti, veidojot iespaidīgu kinematogrāfisko pieredzi. Filmas tēmas — skaistums un zvērs, cilvēces ziņkārība un ekspluatācija — joprojām rezonē mūsdienu adaptācijās un interpretācijās.

Papildus lasīšanai: filmas vēsturisko kontekstu, ražošanas detaļas un dažādu restaurāciju aprakstus iespējams atrast speciālās publikācijās un RKO arhīvos.

Meklēt pēc burta