Maikls Eliss DeBakeijs (1908. gada 7. septembris — 2008. gada 11. jūlijs) bija amerikāņu sirds ķirurgs un viens no sirds ķirurģijas pionieriem, kura izgudrojumi, operāciju tehnikas un organizatoriskās idejas būtiski ietekmēja mūsdienu ķirurģiju un militāro medicīnu.
Agrīnā dzīve un izglītība
DeBakeijs dzimis 1908. gada 7. septembrī Leik Čārlzā, Luiziānā, ar ģimenes uzvārdu Mišels Dabaghi. Viņa vecāki bija Libānas izcelsmes imigranti, kas pārcēlās uz ASV pirms viņa piedzimšanas. Jaunībā DeBakeijs studēja medicīnu Tulānas Universitātē, kur ieguva medicīnisko izglītību un sāka attīstīt savas inženieriskās intereses, kas vēlāk palīdzēja radīt nozīmīgas medicīnas ierīces.
Inovācijas un klīniskā darbība
DeBakeijam bija plašas ieguldījums asinsvadu un sirds ķirurģijā. Viņa agrīnā inženiertehniskā ideja — rullīšu sūknis — radās jau studentu gados (apmēram 23 gadu vecumā) un kļuva par vienu no elementiem, kas vēlāk ļāva attīstīt ekstrakorporālo apriti un veikt atvērtās sirds operācijas. Rullīšu sūkņi nodrošina asins plūsmu operācijas laikā un ir bijuši nozīmīgs solis ceļā uz mūsdienu sirds‑plaušu mašīnām.
Viņš izstrādāja arī tehnikas asinsvadu ķirurģijā un piedalījās mākslīgo asinsvadu (graftu) attīstībā, kas ļāva drošāk ārstēt aortu aneirismas un citus nopietnu asinsvadu bojājumus. Daudzas instrumentu un klasifikācijas shēmas medicīnā nes viņa vārdu — piemēram, teritoriālas nozīmes DeBakeija klasifikācija aortas disekcijām un ķirurģiskie instrumenti, kas tiek saukti par DeBakeija pincetēm.
Militārā medicīna un MASH vienības
Savu ideju praktiskumu DeBakeijs pierādīja arī kara laikā. Otrā pasaules kara un vēlāk Korejas kara laikā viņš aktīvi veicināja medicīnisko aprūpi tuvāk frontes līnijām. DeBakeija idejas par ātru ķirurģisko palīdzību kaujas apstākļos veicināja mobilās armijas ķirurģiskās slimnīcas (MASH) izveidi, kas būtiski uzlaboja smagi ievainoto karavīru izdzīvošanu un tika plaši izmantotas Korejas kara laikā.
Sadarbība, strīdi un atjaunošanās
DeBakeijs sadarbojās ar daudziem nozīmīgiem kolēģiem, tostarp ar ķirurgu Dentonu Kūliju. Viņiem bija nopietnas domstarpības saistībā ar pirmo cilvēkam implantēto mākslīgo sirdi — šī nesaskaņa ilgi ietekmēja abu attiecības, taču 2007. gadā viņi daļēji izlīdzināja attiecības.
Starptautiska atpazīstamība un vēlīnie gadi
DeBakeijs bija aktīvs ilgi — viņš ne tikai ārstēja pacientus, bet arī apmācīja jaunas ķirurgu paaudzes un ietekmēja ķirurģijas praksi visā pasaulē. Starp pacientiem, kurus viņš operēja, bija arī valstsvīri — piemēram, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.
2005. gadā DeBakeijs pats piedzīvoja nopietnas sirds problēmas. Lai gan sākumā viņš nevēlējās operāciju, mediķu komanda galu galā nolēma rīkoties un operāciju veica. Pēc veiksmīgas iejaukšanās viņš vēlāk atzinās, ka ir pateicīgs, ka operācija tomēr notika.
Mantojums un nāve
DeBakeijs saņēma plašu profesionālu atzinību un daudzus apbalvojumus par dzīves ieguldījumu medicīnā. Hjūstonā un citviet ir vērienīgas medicīnas iestādes, instrumenti un izglītības programmas, kas saglabā viņa vārdu un atstātās idejas.
2008. gada 11. jūlijā DeBakeijs mira dabīgā nāvē 99 gadu vecumā. Pirms viņa nomira pirmā sieva, divi dēli un brālis; viņu pārdzīvoja otrā sieva, meita, divi dēli un divas māsas.
Īss kopsavilkums: Maikls E. DeBakeijs bija izcils ķirurģijas inovators, kurš veicināja ekstrakorporālās aprites un asinsvadu ķirurģijas attīstību, popularizēja mobilās ķirurģiskās vienības kara apstākļos, izaudzināja daudz jaunu speciālistu un atstāja ilgstošu ietekmi uz mūsdienu sirds ķirurģiju.