Bakingemas (Buckingham) kanāls — 796 km garš saldūdens kuģošanas ceļš Indijā

Bekingemas (Buckingham) kanāls — 796 km garš saldūdens kuģošanas ceļš Indijā, savienojot Koromandelas piekrasti ar Čennajas ostu; vēsturisks britu laiku inženierijas brīnums.

Bekingemas kanāls ir 796 km garš kanāls Indijā. Tas stiepjas no Kakinadas pilsētas Austrumgodavari rajonā Andhra Pradesh līdz Villupuram rajonam Tamil Nadu, iet paralēli Koromandelas piekrastei un darbojas kā būtisks saldūdens kuģošanas ceļš. Kanāls savieno dabiskos aizokeāna apgabalus piekrastē ar Čennajas ostu, nodrošinot piekrastes transporta saites un ūdens resursu pieejamību reģionā.

Bekingemas kanālu uzbūvēja briti savas valdīšanas laikā Indijā. Pirmo reizi tas tika uzbūvēts 1806. gadā no Čennajas uz ziemeļiem līdz tagadējai Ennore. Vēlāk kanālu pagarināja līdz Pulicata ezeram, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļiem no Čennajas. 1837. gadā to pagarināja apmēram 316 kilometrus (196 jūdzes) no Čennajas uz ziemeļiem līdz Vijajavadai un 103 kilometrus (64 jūdzes) uz dienvidiem no Čennajas līdz Marakkanamam.

Vēsturisks un ekonomiskais nozīmīgums

Bekingemas kanāls sākotnēji tika veidots kā piekrastes satiksmes un preču pārvadājumu maršruts, kas savienotu nelielas ostas un piekrastes ciemus, ļaujot drošāk pārvietoties, izvairoties no atklāta okeāna riskantiem posmiem. Kanāls palīdzēja attīstīt vietējo tirdzniecību, lauksaimniecību un zivju nozari, nodrošinot arī ūdens piegādi un lauku teritoriju meliorāciju. Tā aizsargjoslas un savienojumi ar lagūnām un ezeriem bija nozīmīgi gan ekonomiskai, gan vietējai kopienu dzīvei.

Ekoloģija un vides problēmas

Bekingemas kanālam ir arī liela ekoloģiska nozīme — tas savieno piekrastes ūdeņus, lagūnas un mitrājus, kas ir svarīgi putnu migrācijai, zivju pēcnācēju attīstībai un mangrovju biotopiem. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā kanāls ir cietis no piesārņojuma, aizaudzēšanas (ezera aizsērēšanas ar dūņu nogulumiem) un urbanizācijas radītām problēmām. Daudzviet, īpaši pie lielākām pilsētām, kanāls ir aizaugis, samazinājusies tā kuģošanas spēja, un tajā nonāk kanalizācijas un rūpnieciskie notecējumi, kas samazina ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

Atjaunošana un nākotnes iespējas

Dažādās reģionālajās un valsts iniciatīvās tiek apsvērti pasākumi kanāla atjaunošanai: izsūknēšana un desiltinga (nogulumu noņemšana), notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošana, piesārņojuma avotu kontrole, aizsargjoslu izveide un vietējo kopienu iesaistīšana. Atjaunots kanāls varētu atjaunot kuģošanas maršrutus kravu pārvadājumiem, attīstīt piekrastes tūrisma maršrutus un palielināt vietējo ekonomiku, vienlaikus uzlabojot piekrastes ekosistēmu noturību pret vēja un viļņu ietekmi.

Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu, nepieciešama starpinstitucionāla sadarbība starp centrālajām un štatu varām, nozīmīgiem pilsētu pārvaldniekiem, vietējām kopienām un vides speciālistiem. Ilgtspējīga apsaimniekošana ietver gan tehniskus darbus (desiltingu, hidrotehniskos remontdarbus), gan vides pasākumus (notekūdeņu attīrīšanu, biotopu atjaunošanu) un politikas instrumentus (aizsargjoslu tiesiskā nostiprināšana un saimnieciskās darbības regulēšana).

Kopumā Bekingemas kanāls ir nozīmīgs Indijas piekrastes iekšējo ūdensceļu elements ar gan vēsturisku, gan mūsdienīgu nozīmi. Tā pilnvērtīga atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana var sniegt ekonomisku, vides un sociālu labumu plašam reģionam.

Jautājumi un atbildes

J: No kurienes un uz kurieni ved Bekingemas kanāls?

J: Kāda veida kanāls ir Bekingemas kanāls?

J: Ar kuru krastu Buckingham kanāls iet paralēli?

J: Kāds ir Bekingemas kanāla mērķis?

J: Kas un kad uzbūvēja Bekingemas kanālu?

J: Cik tālu Bekingemas kanāls tika pagarināts no Čennajas ziemeļu daļas līdz Vijajavadai?

J: Cik tālu Bekingemas kanāls tika pagarināts no Čennajas līdz Parangipettai?

Meklēt pēc burta