Budistu krīze
Budistu krīze bija politiskās un reliģiskās spriedzes periods Dienvidvjetnamā. Krīzi raksturoja virkne diskriminējošu Dienvidvjetnamas valdības darbību un pilsoniskās pretošanās kampaņa, ko galvenokārt vadīja budistu mūki.
Krīze sākās, kad prezidents Ngô Đình Diệm aizliedza budistu karoga izkāršanu. Tas noveda pie deviņu neapbruņotu civiliedzīvotāju nošaušanas, kuri protestēja pret budistu karoga aizliegumu 8. maijā, un Thích Quảng Đức pašnāvības sadedzinoties 11. jūnijā. Krīze beidzās, kad 1963. gada 2. novembrī tika nogalināts Ngô Đình Diệm.
Fons
Aptaujā tika noskaidrots, ka aptuveni 70-90 % Dienvidvjetnamas iedzīvotāju ir budisti. Prezidents to nosauca par neobjektīvu. Tā kā viņš bija katoļu minoritātes pārstāvis, viņa valdība bija tendencioza pret katoļiem valsts dienestā un paaugstināšanā amatā armijā, kā arī zemes piešķiršanā, uzņēmējdarbības priekšrocību un nodokļu atvieglojumu piešķiršanā utt. Dīms reiz sacīja kādam augsta ranga virsniekam, aizmirstot, ka viņš ir budists: "Ieceļiet savus katoļu virsniekus jutīgās vietās. Viņiem var uzticēties." Daudzi Vjetnamas Republikas armijas (ARVN) virsnieki pārgāja katoļticībā, uzskatot, ka no tā ir atkarīgas viņu karjeras izredzes. Daudziem tika atteikts paaugstinājums amatā, ja viņi nebūtu pārgājuši. Arī šaujamieroču sadale ciematu pašaizsardzības milicijām, kas bija paredzētas Vjetkongas partizānu atvairīšanai, tika veikta tā, ka ieročus saņēma tikai katoļi. Daži katoļu priesteri vadīja privātās armijas, un dažos apgabalos tika piespiedu kārtā veikta pārkrustīšanās un laupīšana, apšaude un pagodu nojaukšana. Daži budistu ciemati konvertējās, lai saņemtu palīdzību vai izvairītos no Diema režīma piespiedu pārvietošanas. Katoļu baznīcai tika piemēroti īpaši izņēmumi. 1959. gadā Ngô Đình Diệm veltīja valsti Jaunavai Marijai. Valsts dievkalpojumos un pasākumos parasti tika pacelts Vatikāna karogs, savukārt budistu karogu valsts dievkalpojumos un/vai pasākumos pacelt nebija atļauts.
