Camarasaurus (camarasaurus - "kamerveida ķirzaka") bija liels augēdājs sauropods. Tas bija aptuveni 18 metrus garš un varēja svērt apmēram 18 metriskās tonnas. Nosaukums radies no galvaskausa un mugurkaula īpatnējās uzbūves — mugurkaula ķermeņos bija platas, "kamerveida" dobumveida struktūras (camerae), kas saistītas ar pneimatiskām spraidēm. Camarasaurus dzīvoja juras perioda beigās, pirms apmēram 155–145 miljoniem gadu, un fosilijas liecina, ka šie dinozauri bieži sastopami kopā, tāpēc ir ieteikts, ka viņi iespējams dzīvoja ganāmpulkos.
Anatomija un izmēri
Camarasaurus bija samērā robusts sauropods ar īsāku, bet bulkāku galvaskausu nekā daudzi citi sauropodi. Galvaskauss bija salīdzinoši īss un \"karotes\" tipa zobiem — tie bija izgriezti un pielāgoti augu nogriešanai, nevis plēsoņām raksturīgai plēsējzobu funkcijai. Mugurkauls un ribiņas bija pneimatizētas (ar gaisa dobumiem), kas palīdzēja samazināt skeleta svaru, vienlaikus saglabājot izturību.
Uzturs un dzīvesveids
Camarasaurus bija liela izmēra lapotāju ēdājs. Tā zobu forma liecina, ka tas ēda mīkstākas augu daļas — lapas, skujas un iespējams zemu vai vidēju augstumu krūmus un kokus. Ķermenis un kakla garums ļāva tam sasniegt dažādus barošanās augstumus, taču, atšķirībā no dažiem ārkārtīgi garakakla sauropodiem, tas nebija speciāli pielāgots ļoti augstai barošanai. Dažas fosilijas liecina par ģimeniskām grupām vai ganāmpulkiem, kas varēja sniegt aizsardzību pret plēsējiem.
Atklāšana un izplatība
To 1877. gadā Kolorādo štatā pirmo reizi atklāja Oramels V. Lūkass. Tā fosilās atliekas bieži tiek atrastas Morisona veidojumā, īpaši Kolorādo, Ņūmeksikā, Jūtā un Vaiomingas štatā. Morrisonas sedimenti ir bagāti ar juras laikmeta dinozauru fosilijām, un Camarasaurus ir viena no biežāk sastopamajām sugām tajos slāņos.
Sugas un taksonomija
Pastāv četras klasiskās kamarasauru sugas, kuras bieži min literatūrā:
- C. grandis ("lielkameru ķirzaka")
- C. lentus
- C. lewisi
- C. supremus ("lielākā ķirzaka")
Dažādās zinātniskajās publikācijās sugu robežas un nosaukumi var tikt pārvērtēti, jo jaunas atradnes un analīzes maina priekšstatus par variācijām un taksonomiju. Piemēram, C. lentus tiek uzskatīts par vienu no biežāk sastopamajām un labāk izpētītajām sugām, kamēr C. supremus tiek piesaukta, lai aprakstītu lielākus indivīdus.
Paleoekoloģija
Morrisonas formācijā Camarasaurus dzīvoja kopā ar daudziem citiem sauropodiem, kā arī plēsīgiem dinozauriem, piemēram, allozāuriem un ceratopsiem. Apkārtne tolaik bija dažādu apstākļu mosaics — meži, ielejas un sezonāli sausas teritorijas ar upēm un ezeriem. Camarasaurus varēja izmantot ganāmpulka drošību un savu lielo izmēru kā aizsardzību pret plēsējiem.
Fosilijas un nozīme
Camarasaurus fosilijas ir svarīgas zinātniekiem, jo tās palīdz saprast sauropodu skeleta anatomiju, augšanas dinamiku un pneimatisko struktūru attīstību. Salīdzinot dažādu sugu un vecuma stadiju skeletus, pētnieki var rekonstruēt dzīvesveidu, augšanas ātrumu un iespējamo reprodukcijas stratēģiju. Tomēr olu un jaunu kāpuru atradnes, kas tieši saistītas ar Camarasaurus, ir reti, tāpēc daudzi aspekti par to dzīves ciklu paliek nepilnīgi izzināti.
Populārā kultūra
Tas tika parādīts filmā "Kad dinozauri apdzīvoja Ameriku" (When Dinosaurs Roamed America), kur Camarasaurus attēlots kā viens no tipiskajiem juras perioda lielajiem augēdājiem. Šādas pieminēšanas palīdz plašākai sabiedrībai iepazīt šo bieži sastopamo un zinātniski nozīmīgo ģinti.
Īsumā, Camarasaurus ir viens no vislabāk dokumentētajiem juras perioda sauropodiem — robusts, pneimatizēts, ar specializētām zobu formām un plašu izplatību Morrisonas nogulumos. Turpmākie atradumi un pētījumi turpinās precizēt tā sugu dažādību un bioloģiju.
