Lielā Kanisa pundurgalaktika (CMa punduris) ir strīdīga punduris neregulāra galaktika vietējā grupā, kas atrodas tajā pašā debess apgabalā, kurā redzams Lielā kanisas zvaigznājs. Lai gan daudzi pētījumi to interpretē kā atsevišķu satelītgalaktiku, citi uzskata, ka novērotā zvaigžņu pārblīvējuma pārvērtēšana var būt saistīta ar Piena Ceļa diska izliekumu vai ar Monoceros loka struktūru, tāpēc tās pastāvēšana kā neatkarīgai galaktikai joprojām ir zinātniski diskutēta.
Atklāšana un debates
Pundurgalaktikas pārblīvējums pamanīts 2003.—2004. gada pētījumos, kas balstījās uz plašām zvaigžņu kartēšanas datubāzēm (piemēram, 2MASS). Pirmie rezultāti lika domāt, ka šī struktūra ir tuvākā zināmā satelītgalaktika Piena Ceļam, taču turpmākie novērojumi un modeļi radīja alternatīvas skaidrojumus — daļa astron−omi apgalvo, ka novērotās zvaigžņu pārvietības un metālitātes var būt saderīgas ar Piena Ceļa diskā un tā izliecuma (warp) sekām, nevis ar neatkarīgu galaktiku.
Īpašības un sastāvs
Novērojumi liecina, ka Lielā Kanisa pundurī ir salīdzinoši liels sarkano milžu īpatsvars, kas norāda uz ievērojamu vecāku zvaigžņu populāciju. Novērtējumos tiek minēts, ka tajā varētu būt aptuveni miljards zvaigžņu, taču šie skaitļi atkarīgi no interpretācijas un modeļa pieņēmumiem par objekta izmēriem un pakāpenisku sadalīšanos Piena Ceļā.
Atrašanās vieta un izmēri
Lielā Kanisa punduris parasti tiek novietots aptuveni 25 000 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Attāluma novērtējumi no Piena Ceļa centra variē — dažos pētījumos minēti ap 42 000–52 000 gaismas gadu, atkarībā no pieņemtā centra un mērījumu metodes. Strukturāli pundurgalaktikai tiek piešķirta eliptiska vai plūstoša forma, jo to, visticamāk, ietekmē Piena Ceļa gravitācijas spēki un tā procesuālā tidālā izkliedēšanās.
Nozīme un turpmākie pētījumi
Ja Lielā Kanisa pundurgalaktika ir neatkarīga satelītgalaktika, tā ir īpaši interesanta, jo var atklāt informāciju par to, kā Piena Ceļš uzņem un sagrauj mazākas galaktikas, kā arī par zvaigžņu populāciju evolūciju un metālitātes izmaiņām. No otras puses, ja novērotā struktūra izrādās Piena Ceļa diskam piederīga pārblīvējuma daļa, tas sniedz vērtīgu ieskatu mūsu galaktikas ģeometrijā un plūsmu dinamikā.
Turpmāki precizējoši novērojumi — tostarp precīzāki attālumu mērījumi, zvaigžņu kustību kartēšana un ķīmiskā sastāva analīze — palīdzēs noskaidrot, vai Lielā Kanisa pundurgalaktika ir patiešām neatkarīga pundurgalaktika vai daļa no Piena Ceļa struktūras.