Centaurus A (NGC 5128) — tuvākā radiogalaktika un supermasīvais melnais caurums
Centaurus A jeb NGC 5128 ir ievērojama galaktika Centaura zvaigznājā. To 1826. gadā atklāja skotu astronoms Džeimss Dunlops savās mājās Jaundienvidvelsā, Austrālijā. NGC 5128 ir plaši pētīta gan profesionālo astronomu, gan amatieru aprindās, jo tā ir viena no Zemei vistuvāk esošajām aktīvajām galaktikām un viegli pieejama novērojumiem dienvidu platuma grādos.
Tips, struktūra un attālums
NGC 5128 klasificē kā vai nu Hubble tipa lēcveida galaktika, vai arī eliptiska galaktika. Tā izceļas ar izteiktu tumšu putekļu joslu, kas šķērso spožo galaktikas kodolu — šī iezīme ir viena no iemesliem, kāpēc Centaurus A optiski izskatās neparasti. Galaktika atrodas aptuveni 10–16 miljonu gaismas gadu attālumā; atšķirības konkrētajos attāluma novērtējumos rodas dažādu mērīšanas metožu un pieņēmumu dēļ.
Redzamība un nozīmīgums
NGC 5128 ir viena no spožākajām galaktikām mūsu debesīs un to mēdz minēt kā vienu no redzamākajām tālumā esošajām galaktikām amatieru teleskopiem (piektā spožākā pēc dažādiem sarakstiem). Tā ir labi piemērota objektu sarakstam novērojumiem dienvidu puslodē vai no zemiem ziemeļu platuma grādiem, un to bieži izmanto kā paraugu, lai pētītu galaktiku evolūciju, sadursmes un aktīvos kodolus.
Sadursme un zvaigžņu veidošanās
Pētījumi, tostarp Spitzera kosmiskā teleskopa novērojumi, ir apstiprinājuši, ka Centaurus A ir rezultāts galaktiku sadursmei — tā saduras ar mazāku spirālveida galaktiku un to būtiski izmainīja, šo mazāko sistēmu daļēji aprijot. Šāda veida sadursmes parasti izraisa intensīvus zvaigžņu veidošanās uzplaiksnījumus un atstāj redzamas apvalku un putekļu struktūras; Centaurus A nav izņēmums, un tās putekļu josla un jauno zvaigžņu reģioni ir skaidrs šīs kombinācijas rezultāts.
Centrā — supermasīvais melnais caurums un strūkla
Galaktikas centrā atrodas supermasīvais melnais caurums. Tās masa ir aptuveni 55 miljoni Saules masu, un tas darbina aktīvo kodolu (AGN). No centra izplatās relatīvistiska strūkla ar emisijām rentgena un radio viļņu garumā. Radio novērojumi liecina, ka šīs strūklas iekšējās daļas pārvietojas ar aptuveni pusi no gaismas ātruma, savukārt rentgena stari rodas, kad strūkla saduras ar apkārtējo gāzi, radot šokus un ļoti enerģētiskas daļiņas.
Radio lobes un daudzspektrālie novērojumi
Centaurus A ir klasisks piemērs radio galaktikai — tās lielizmēra radio lobes stiepjas tālu ārpus optiskās galaktikas un kopā ar centrālo strūklu veido struktūras, kuru kopējais garums pārsniedz miljonu gaismas gadu. Šīs lobes un strūklas tiek pētītas radio, rentgena, infrasarkanajā, optiskajā un gamma starojuma diapazonā, un tie sniedz svarīgas liecības par elektromagnētisko enerģijas pārnesi, daļiņu paātrināšanu un mijiedarbību starp AGN un apkārtējo vidi.
Novērojumu nozīme
Centaurus A ir izmantojama kā tuvākā laboratorija, lai pētītu AGN darbību, galaktiku sadursmes, putekļu evolūciju un zvaigžņu veidošanos pēc saplūšanas. Tā ir bieži novērojumu mērķis gan kosmiskajiem teleskopiem, gan lielajiem radio antenu tīkliem, jo tās salīdzinoši nelielais attālums ļauj detalizētāk izšķirt struktūras, kuras tālu galaktikās būtu neatšifrējamas.
Centaurus A turpina būt centrāls objekts daudzās pētījumu programmās, un jauni novērojumi dažādos viļņu garumos pastiprina izpratni par melno caurumu un tā ietekmi uz galaktikas attīstību.
Centaurus A (NGC 5128)
Zvaigžņu dzimšanas vētra galaktikā Centaurus A
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Centaurus A?
A: Centaurus A, pazīstama arī kā NGC 5128, ir ievērojama galaktika Centaura zvaigznājā.
J: Kas to atklāja?
A: To 1826. gadā atklāja skotu astronoms Džeimss Dunlops (James Dunlop) savās mājās Jaunajā Dienvidvelsā, Austrālijā.
J: Kāda veida galaktika tā ir?
A: Tā ir vai nu Hubeļa tipa lēcveida galaktika, vai eliptiska galaktika.
J: Cik tālu no Zemes tā atrodas?
A: Tā atrodas 10-16 miljonu gaismas gadu attālumā.
J: Vai Centauram A ir kādas īpašas iezīmes?
A: Jā, tam ir aktīvs centrs, un tas ir piektais spožākais debesīs, tāpēc tas ir ideāls amatieru astronomijas mērķis. Turklāt pētījumi ir apstiprinājuši, ka Centaurus A saduras ar mazāku spirālveida galaktiku, kas ir izraisījusi intensīvu zvaigžņu veidošanās uzplaiksnījumu. Galaktikas centrā atrodas supermasīvs melnais caurums ar aptuveni 55 miljonu Saules masu, kas izmet relatīvisma strūklas ar emisijām rentgena un radio viļņu garumā. Radio strūklu garums pārsniedz vienu miljonu gaismas gadu.
Vai Centaurus A ir redzams no visām Zemes vietām?
A: Nē, tas ir redzams tikai no zemajiem ziemeļu platuma grādiem un dienvidu puslodes.
