Marsa kolonizācija

Zeme un Marss

Zeme ir ļoti līdzīga savai "māsasaugam" Venerai.

• Marsa diena (jeb sol) ir līdzīga Zemes dienai. Saules diena uz Marsa ir 24 stundas 39 minūtes 35,244 sekundes.
• Marsa virsmas platība ir 28,4 % Zemes virsmas platības. Tas ir nedaudz mazāk nekā sauszemes platība uz Zemes (29,2 % no Zemes virsmas). Marsa rādiuss ir uz pusi mazāks par Zemes rādiusu un tikai desmitā daļa no masas. Tas nozīmē, ka tā tilpums ir mazāks (~15%). Marsa vidējais blīvums arī ir mazāks nekā Zemei.
• Marsa aksiālais slīpums ir 25,19°. Zemes aksiālais slīpums ir 23,44°. Tas nozīmē, ka Marsa gadalaiki ir līdzīgi kā uz Zemes. Tomēr Marsa gadalaiki ir divreiz garāki, jo Marsa gads ir aptuveni 1,88 Zemes gadi. Marsa ziemeļu polis pašlaik ir vērsts uz Cygnus, nevis Ursa Minor.
• Marsa atmosfēra ir. Tā ir ļoti plāna (aptuveni 0,7 % no Zemes atmosfēras) un nodrošina zināmu aizsardzību pret saules un kosmisko starojumu. Tā ir arī veiksmīgi izmantota kosmosa kuģu aerobremzēšanai.
• NASA Marsa izpētes roveru, ESA Mars Express un NASA Phoenix Lander nesen veiktie novērojumi apstiprina, ka uz Marsa ir ūdens ledus. Uz Marsa ir arī liels daudzums visu dzīvības uzturēšanai nepieciešamo elementu.

Atšķirības no Zemes

Marsa virsmas gravitācija ir 38% Zemes gravitācijas. Nav zināms, vai tas ir pietiekami cilvēka veselībai. Marss ir daudz vēsāks nekā Zeme. Marsa virsmas temperatūra ir -63 °C un zemākā temperatūra -140 °C. Viszemākā temperatūra, kāda jebkad reģistrēta uz Zemes, bija -89,2 °C Antarktīdā. Uz Marsa virsmas nav šķidra ūdens. Tā kā Marss atrodas tālāk no Saules, Marsa atmosfēras augšējos slāņus sasniedz mazāk saules enerģijas. Marsa orbīta ir ekscentriskāka nekā Zemes orbīta.

Atmosfēras spiediens uz Marsa ir ~6 mbar. Tas ir daudz zemāks par Armstronga robežu (61,8 mbar), tāpēc cilvēki nevar izdzīvot bez spiediena kombinezoniem. Tā kā gadsimta laikā teraformēšana nav gaidāma, cilvēkiem ir jābūt spiediena hidrotērpiem. Marsa atmosfērā ir oglekļa dioksīds. Marsa magnetosfēra ir ļoti vāja. Tas nozīmē, ka tā slikti atbrīvojas no Saules vējiem.

Apdzīvojamība

Apstākļi uz Marsa virsmas ir daudz tuvāki apdzīvojamībai nekā uz jebkuras citas zināmas planētas vai mēness virsmas. Citās planētās, piemēram, Merkurā, ir ekstrēma karstuma un aukstuma temperatūra. Venera ir ļoti karsta, bet visas pārējās planētas un mēness ir ļoti auksti. Uz Zemes ir dažas dabiskas vietas, kuras cilvēki ir pētījuši un kuras ir līdzīgas apstākļiem uz Marsa. Lielākais augstums, ko sasniedza balons, kurā atradās cilvēki, bija 34 668 metri (113 740 pēdas), un šis rekords tika uzstādīts 1961. gada maijā. Spiediens šajā augstumā ir aptuveni tāds pats kā uz Marsa virsmas. Ekstrēms aukstums Arktikā un Antarktikā atbilst visām, izņemot visekstrēmākās temperatūras uz Marsa.

Iespējams, būs iespējams teraformēt Marsu, lai tajā varētu dzīvot dažādas dzīvas radības. 2012. gada aprīlī tika ziņots, ka ķērpji un baktērijas Marsa apstākļos izdzīvoja 34 dienas. Šo eksperimentu veica Vācijas Aviācijas un kosmosa centrs (DLR).

Mākslinieka koncepcija par teraformētu Marsu (2009)

Daiļliteratūrā

Daudzās publikācijās ir rakstīts par idejām un bažām saistībā ar iespējamo cilvēku koloniju uz Marsa planētas. To vidū ir:

• Kozue Amano radītā ārija
• Axis by Robert Charles Wilson
• Icehenge (1985), Kima Stenlija Robinsona Marsa triloģija (Red Mars, Green Mars, Blue Mars, 1992-1996) un The Martians (1999).
• Pirmā piezemēšanās (2002) - Robert Zubrin
• Frederika Pola "Cilvēks plus" (1976)
• Mēs varam to atcerēties par jums vairumtirdzniecībā (1990), autors: Philip K.Dick
• Marss (1992) un Atgriešanās uz Marsa (1999), autors Ben Bova
• Kāpšana Olimpā (1994), autors Kevin J. Anderson
• Red Faction (2001), izstrādāja Volition, izdeva THQ
• Platforma (2011) - James Garvey
• Aleksandra Kazanceva "Fēnas iznīcināšana" (1974)
• Rejs Bredberijs "Marsiešu hronikas" (1950)

Saistītās lapas