Chandrayaan-2 (nosaukums sanskritā — "Mēness kuģis") ir Indijas otrā Mēness misija pēc Chandrayaan-1. To izstrādāja un vadīja Indijas Kosmosa pētniecības organizācija (ISRO). Misija tika palaista 2019. gada 22. jūlijā plkst. 14:43 IST (09:13 UTC) no Satish Dhawan Space Centre otrās starta platformas, izmantojot ģeosinhrono satelītu nesējraķeti Mark III (GSLV Mk III). Mērķis bija veikt orbītā plašu zinātnisku izpēti un pēc tam veikt mīksto nolaišanos netālu no Mēness dienvidu pola — tas būtu padarījis Indiju par ceturto valsti, kas spēj mīksti nolaisties uz Mēness, pēc ASV, PSRS un Ķīnas. Plānotā nolaišanās datums bija 2019. gada 7. septembris plkst. 01:55 IST (6. septembris 20:25 UTC), taču nolaišanās mēģinājums neizdevās — kontakts tika pārtraukts, kad landeris atradās aptuveni 2100 metru augstumā no virsmas.

Kosmisko aparātu sastāvs

Chandrayaan-2 sastāvēja no trim galvenajām daļām:

  • Orbiteris — galvenais sekcijas elements, aprīkots ar vairākiem zinātniskiem instrumentiem virsmas morfoloģijas, mineroloģijas, topogrāfijas un eksosfēras pētīšanai. Orbiteris pēc nolaišanās neveiksmēm turpināja darboties Mēness orbītā un turpināja sūtīt datus uz Zemi.
  • Landeris "Vikram" — paredzēts mīkstai nolaišanai un bāzes funkciju nodrošināšanai pirms rovera izkāpšanas.
  • Roveris "Pragyan" — mazs mobilais robots, paredzēts veikt vietējas in-situ ķīmiskās un minerāliskas analīzes pēc landera mīkstās nolaišanas.

Mērķi

  • Veikt detalizētus Mēness dienvidu polāro reģionu ģeoloģiskos un minerālos pētījumus.
  • Meklēt un kartēt ūdens ledus vai ūdens molekulas zona tuvumā poliem.
  • Pētīt Mēness topogrāfiju, minerālu sastāvu un izcelsmi, kā arī eksosfēras sastāvu.
  • Pārbaudīt un attīstīt tehnoloģijas mīkstajai nolaišanai un robotizētai darbībai uz Mēness.

Izpilde un rezultāti

Pēc palaišanas kosmosa kuģis veica virkni orbītas koriģējošu manevru, lai nonāktu Mēness orbītā, un bija ieplānota landera atdalīšanās un nolaišanās 2019. gada septembrī. Nolaišanās laikā — finālajā descentā — ISRO zaudēja telemetriju, kad landeris atradās aptuveni 2100 metru augstumā; vēlāk tika secināts, ka nolaišanās nav bijusi veiksmīga un landeris, visticamāk, cieta smagu bojājumu vai sadursmi ar virsmu. Pēc šī incidenta orbiteris turpināja darboties un pildīja savas zinātniskās funkcijas, sūtot uz Zemi datus par Mēness virsmu.

Varas iestādes un neatkarīgi pētnieki vēlāk analizēja misijas telemetriju un attēlus; arī ārvalstu misiju dati (piem., no NASA) palīdzēja identificēt iespējamo vietu, kur landeris izcēlās bojājumus. ISRO secināja, ka no kļūdām iegūtas vērtīgas mācības, kas tika izmantotas turpmākās misijās.

Noslēpums un ietekme

Pat ja landera mīkstā nolaišanās nebija sekmīga, Chandrayaan-2 bija nozīmīgs tehnoloģisks un zinātnisks solis Indijas kosmosa programmā. Orbiteris turpināja darbu, piegādājot datus par Mēness virsmas sastāvu un potenciālajiem ūdens avotiem dienvidu polārajā reģionā. Misijas rezultāti, kā arī iegūtās tehniskās atziņas, veicināja ISRO gatavošanos turpmākām mēness misijām — piemēram, Chandrayaan-3, kas vēlāk centās atkārtot un uzlabot landera un rovera nolaišanās tehnoloģijas.