Krabja miglājs
Krabja miglāja (kataloga apzīmējumi M1, NGC 1952, Taurus A) ir supernovas paliekas un "pulsara vēja miglāja" Tauru zvaigznājā. Šo miglāju 1731. gadā novēroja Džons Bevis; tā atbilst spožai supernovai, ko 1054. gadā reģistrēja ķīniešu un islāma astronomi. Astronoms Viljams Pārsonss 1840. gadā tai deva pašreizējo nosaukumu.
Miglūna atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu (2 kpc) attālumā no Zemes. Tās diametrs ir 11 ly (3,4 pc), un tā paplašinās ar ātrumu aptuveni 1500 kilometru sekundē. Tā ir daļa no Piena Ceļa galaktikas Perseja loka.
Migluma centrā atrodas Kraba pulsārs - neitronu zvaigzne (jeb rotējoša neitronu bumba), kuras diametrs ir 28-30 km un kura izstaro starojuma impulsus no gamma staru uzliesmojumiem līdz radioviļņiem ar rotācijas ātrumu 30,2 reizes sekundē. Šī miglāja bija pirmais astronomiskais objekts, kas identificēts ar vēsturisku supernovas sprādzienu.
Miglāja darbojas kā starojuma avots, lai pētītu debess ķermeņus, kas atrodas starp to un mums. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, novērojot Kraba radioviļņus, kas iet cauri Saulei, tika izveidota Saules vainaga karte, un 2003. gadā tika izmērīts Saturna mēness Titāna atmosfēras biezums, jo tā bloķēja rentgena starus no miglāja.
Mākoņainās SN 1054 atliekas tagad ir pazīstamas kā Krabju miglāja. Šo miglāju dēvē arī par Mesjē 1 jeb M1, jo tā ir pirmais Mesjē objekts, kas 1758. gadā iekļauts katalogā.
Enerģijas līmeņi
Iepriekšējā analīze parādīja, ka ar rentgena un gamma staru enerģiju virs 30 keV Krabs ir spēcīgākais pastāvīgais avots debesīs. Bija zināms, ka tā starojuma plūsma (izstarotā enerģija) ir virs 1012 eV.
Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka enerģijas līmenis ir daudz augstāks, nekā iepriekš tika uzskatīts. Zinātnieki atklāja, ka emisijas ir vairāk nekā 100 GeV (gigaelektronvoltu) - 100 miljardus reižu enerģētiskākas nekā redzamā gaisma.
Izcelsme
Krabja miglāja radās līdz ar spožo supernovu SN 1054, ko ķīniešu astronomi reģistrēja 1054. gadā pēc Kristus dzimšanas. Pašu Krabu miglāju pirmo reizi 1731. gadā novēroja Džons Bevis. Miglumu neatkarīgi no tā 1758. gadā no jauna atklāja Šarls Mesjē, vērojot spožu komētu. Mesjē to kataloģizēja kā pirmo ierakstu savā komētām līdzīgo objektu katalogā. Grāfs Rosse novēroja miglāju Birras pilī 1848. gadā un nosauca objektu par Krabju miglāju, jo viņa zīmējumā tas atgādināja krabja figūru.
20. gadsimta sākumā, analizējot agrīnās miglāja fotogrāfijas, kas uzņemtas ar vairāku gadu intervālu, atklājās, ka tā paplašinās. Izsekojot izplešanās gaitai atpakaļ, atklājās, ka miglāja uz Zemes ir kļuvusi redzama aptuveni pirms 900 gadiem. Vēstures dati atklāja, ka 1054. gadā ķīniešu astronomi tajā pašā debess daļā reģistrēja jaunu zvaigzni, kas bija pietiekami spilgta, lai būtu redzama dienā. Ņemot vērā lielo attālumu, ķīniešu novērotā dienas "vieszvaigzne" varēja būt tikai supernova - masīva, sprāgstoša zvaigzne, kas bija izsmēlusi kodolsintēzes enerģijas krājumus un sabrukusi sevī.
Nesen veiktā vēsturisko ierakstu analīze liecina, ka supernova, kas radīja Krabju miglāju, iespējams, parādījās aprīlī vai maija sākumā un līdz jūlijam sasniedza maksimālo spožumu - no -7 līdz -4,5 magnitūdām (spilgtāka par visu nakts debesīs redzamo, izņemot Mēnesi). Supernova bija redzama ar neapbruņotu aci aptuveni divus gadus pēc tās pirmā novērojuma. Pateicoties 1054. gadā reģistrētajiem Tālo un Tuvo Austrumu astronomu novērojumiem, Krabju miglāja kļuva par pirmo astronomisko objektu, kas atzīts par saistītu ar supernovas eksploziju.
Atskaņot multivides Krabju miglāja - NASA video
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir krabju miglāja?
A: Krabju miglāja ir supernovas paliekas un "pulsara vēja miglāja" Taurka zvaigznājā. Pirmo reizi to 1731. gadā novēroja Džons Bevis, un tā atbilst spilgtai supernovai, ko 1054. gadā reģistrēja ķīniešu un islāma astronomi.
J: Cik tālu no Zemes atrodas Krabu miglāja?
A: Krabu miglāja atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu (2 kpc) attālumā no Zemes.
J: Kas atrodas miglumalas centrā?
A: Miglūnas centrā atrodas Kraba pulsārs, kas ir neitronu zvaigzne, kura izstaro starojuma impulsus no gamma staru uzliesmojumiem līdz radioviļņiem ar rotācijas ātrumu 30,2 reizes sekundē.
J: Kas deva tam nosaukumu?
A: Astronoms Viljams Pārsonss (William Parsons) 1840. gadā deva tam pašreizējo nosaukumu.
J: Kurai mūsu galaktikas daļai tā pieder?
A: Krabju miglāja pieder mūsu Piena Ceļa galaktikas Perseja ramenim.
J: Cik ātri tā izplešas?
A: Miglāja paplašinās ar ātrumu aptuveni 1500 kilometru sekundē.
J: Kādi ir daži veidi, kā zinātnieki ir izmantojuši šī objekta novērojumus pētniecības nolūkos?
A: Zinātnieki ir izmantojuši novērojumus no šī objekta, lai kartētu Saules vainagu, mērītu Saturna mēness Titāna atmosfēras biezumu un pētītu debess ķermeņus, kas atrodas starp Sauli un mums.
