Swift-Tuttle (109P) — periodiska komēta ar 133 gadu orbītu, Perseīdu avots
Swift-Tuttle komēta (109P/Swift-Tuttle) ir periodiska komēta ar 133 gadu orbitālo periodu. Tā atbilst klasiskajai Haleja tipa komētas definīcijai ar periodu no 20 līdz 200 gadiem. To neatkarīgi atklāja Lūiss Svifts (Lewis Swift) un Horaiss Pērnels Tutls (Horace Parnell Tuttle) 1862. gada jūlijā. Tās orbīta ir labi zināma, un komētas kodols ir 26 km diametrā.
Ķīniešu dati liecina, ka 188. gadā pēc Kristus dzimšanas komēta sasniedza šķietamo magnitūdu 0,1. 1862. gadā komēta bija tikpat spoža kā Polārzvaigzne. Komēta atkal parādījās 1992. gadā un kļuva redzama ar binokļiem. 2126. gadā tā būs spilgta ar neapbruņotu aci un sasniegs aptuveni 0,7 redzamo lielumu.
Tas ir Perseīdu meteoru lietus, kas, iespējams, ir vispazīstamākais un viens no visuzticamākajiem meteoriem.
Atklāšana un izmēri
109P/Swift‑Tuttle tika atklāta 1862. gadā un, pateicoties precīzām orbītas novērošanām, tās trajektorija ir ļoti labi aprakstīta. Komētas kodols ar diametru apmēram 26 km ir viens no lielākajiem zināmajiem periodiskajiem komētu kodoliem — tā lielums padara Swift‑Tuttle par ievērojamu objektu gan zinātnes, gan potenciāla drauda izpētē. Kodols sastāv no ledus, putekļiem un cietiem ķermeņiem;, tuvojoties Saulei, no tā virsmas sublimējas gāzes un atvadas, veidojot komas un skaļus spožus astes elementus.
Orbīta un nākotnes tuvošanās
Swift‑Tuttle ir Haleja tipa komēta ar aptuveni 133 gadu periodu — tas nozīmē, ka tā ceļo no iekšējā Saules sistēmā līdz tālākām apgabaliem un atpakaļ. Tās orbīta šķērso Zemes ceļu pietiekami tuvu, lai atstātu garus putekļu un iežu pavedienus, kas rada meteoru lietu. Perihelijs (najveida pie Saulei) ir tuvu Zemes orbītai, tāpēc Zeme regulāri šķērso daudzgadīgos atliekvielu slāņus.
Pēc pašreizējiem aprēķiniem Swift‑Tuttle nerada nozīmīgu trieciena risku Zemei tuvākajos gadsimtos; astronomi rūpīgi monitorē tās orbītu un iespējamās mijiedarbības ar planētām, lai precizētu attālākas prognozes. Nākamā spožā novērojamā atgriešanās 2126. gadā padarīs komētu redzamu neapbruņotai acij (apm. 0,7 magnitūdas), tomēr tas neliecina par tuvošanos pietiekami tuvu, lai būtu tiešs satraukums par triecienu tajā laikā.
Perseīdu meteoru lietus — kāpēc tas rodas
Swift‑Tuttle ir Perseīdu meteoru lietus avots. Katru reizi, kad komēta tuvojas Saulei, no tās atdalās putekļi un sīki iežu fragmenti. Šie materiāli paliek gar komētas orbītu, veidojot meteoroīdu straumi. Ik gadu Zeme cauriet šos pavedienus augustā, un sadursme ar atmosfēru rada spožus meteorus — tā sauktās zvaigžņu lietus skaidrās naktīs.
Perseīdu maksimums parasti iestājas ap 11.–13. augustu; tipiski ZHR (zenitālā stundu likme) ir daudzkārt desmiti meteoros stundā, bet dažās aktīvākajās gadi var tikt novērotas arī simtiem meteoros stundā. Šī meteoru lietus ir pazīstama ar biežu spīdīgu "liesmu bumbiņu" (fireballs) parādīšanos, ko rada lielāki meteoroīdi no Swift‑Tuttle straumes.
Vēsturiskie novērojumi un nozīme
Par Swift‑Tuttle iespējamo parādīšanos 188. gadā liecina ķīniešu hronikas, kas apraksta ļoti spožu komētu. Vēlāki novērojumi 1862. un 1992. gadā papildina mūsu izpratni par tās aktivitāti un materiālu izsviestu daudzumu. Tā kā komētas kodols ir liels, Swift‑Tuttle ir svarīgs objekts arī pētniecībā — tā materiāla pētījumi sniedz informāciju par Saules sistēmas agrīnajiem apstākļiem un komētu lomas iespējamo ietekmi uz Zemi.
Ko sagaidīt un kā novērot
Perseīdu meteoru lietus ir pieejams plašai publikai — novērošanai nav nepieciešama speciāla aparatūra, pietiek ar tumšu debess loku un laiku vērojumiem ap maksimumu augustā. Pašai komētai parasti pievērš uzmanību profesionāli teleskopi un astronomu projekti, kas seko tās nākotnes orbītai un aktivitātei. Ja interesē precīzākas prognozes par nākamajām tuvošanās reizēm vai meteoru aktivitātes paaugstinājumiem, iesakām sekot modernajām orbītas kalkulācijām un observatoriju ziņojumiem.
Tuvu Zemes orbītā
Tuva satikšanās ar Zemi tiek prognozēta, kad komēta atgriezīsies Saules sistēmas iekšienē 4479. gadā, ap 15. septembri; tuvākā pietuvošanās tiek lēsta 0,03-0,05 AU attālumā, un sadursmes varbūtība ir 1×10−6 jeb 0,0001%.
Svifta-Tuttle komēta tiek dēvēta par "visbīstamāko cilvēcei zināmo objektu". Tomēr varbūtība, ka viena orbīta sadursme ar Zemi ir aptuveni miljons pret vienu. Tiek lēsts, ka tā ir 2×10−8 (0,000002 %). Tas ir lielākais Saules sistēmas objekts, kas atkārtoti tuvojas Zemei ar relatīvo ātrumu 60 km/s.
Tā orbītas neparasts aspekts ir tas, ka tas ir ierauts 1:11 orbitālajā rezonansē ar Jupiteru; tas veic vienu riņķojumu uz katriem 11 Jupitera riņķiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir komēta Swift-Tuttle?
A: Swift-Tuttle komēta ir periodiska komēta ar 133 gadu orbitālo periodu.
J: Vai Swift-Tuttle komēta atbilst Hallija tipa komētas definīcijai?
A: Jā, Svifta-Tuttle komēta atbilst klasiskajai Hallija tipa komētas definīcijai ar periodu no 20 līdz 200 gadiem.
J: Kas atklāja Svifta-Tuttle komētu?
A: Svifta-Tuttle komētu neatkarīgi atklāja Lūiss Svifts un Horācijs Parnels Tuttle 1862. gada jūlijā.
J: Kāda lieluma ir Svifta-Tuttle komētas kodols?
A: Svifta-Tuttle komētas kodola diametrs ir 26 km.
J: Cik spoža bija Svifta-Tuttle komēta 188. gadā pēc mūsu ēras?
A: Saskaņā ar ķīniešu datiem Swift-Tuttle komēta 188. gadā pēc mūsu ēras sasniedza 0,1 magnitūdu.
J: Cik spoža bija Svifta-Tuttle komēta 1862. gadā?
A: 1862. gadā komēta bija tikpat spilgta kā Polārzvaigzne.
J: Kāda ir Swift-Tuttle komētas nozīme saistībā ar Perseīdu meteoru lietu?
A: Swift-Tuttle komēta ir Perseīdu meteoru lietus, kas, iespējams, ir vispazīstamākais un viens no visuzticamākajiem meteoru krāšņumiem.
