Damokloīdi — neaktīvas komētas no Oorta mākoņa
Damokloīdi — neaktīvas komētas no Oorta mākoņa. Izcelsme, īpašības un piemēri (C/2001 OG108); kāpēc tās zaudē astes un kā atšķiras no parastajiem asteroīdiem.
Damokloīds ir asteroīds, kuram nepieciešams ilgs laiks, lai riņķotu ap Sauli. Tie ir ļoti līdzīgi periodiskajām komētām, piemēram, Hallija komētai, taču damokloīdam nav tādas astes kā komētai. Tiek uzskatīts, ka tās ir komētas, kas ir zaudējušas gaistošo vielu un ir neaktīvas. Zinātnieki uzskata, ka tās nāk no Oorta mākoņa. Tas ir tāpēc, ka dažiem damokloīdiem, piemēram, C/2001 OG108 (LONEOS), vēlāk izveidojās astes un tie kļuva par komētām. Daži damokloīdi arī riņķo tajā pašā virzienā kā komētas, kas ir pretējs asteroīdiem. Līdz 2010. gada janvārim zinātnieki bija atklājuši 41 damokloīdu.
Kas ir damokloīdu īpašības?
Damokloīdi bieži izceļas ar šādām iezīmēm:
- Orbīta: ļoti ekscentriskas orbītas ar lielu ekscentricitāti un dažkārt ļoti lielu slīpumu (inclination), tostarp daudziem ir retrogrādas orbītas (riņķo pretēji galvenajai planētu kustībai).
- Periodiskums: orbītu ilgumi var būt no daudziem gadiem līdz tūkstošiem gadu — tie ir tuvi periodiskajām vai ilgperioda komētām.
- Dinamisks raksturs: daudzi damokloīdi atbilst kritērijam, ka to Tisereāna parametrs attiecībā uz Jupiteru (T_J) ir zems (bieži mazāks par 2), kas tos tuvinātu komētu dinamikai, nevis tipiskiem asteroīdiem.
- Fizikālās īpašības: parasti tumšas virsmas (zems albedos), nelieli diametri — daži kilometri līdz desmitiem kilometru — un nav redzama koma vai aste, kamēr tie nav pietiekami tuvi Saulei.
Izcelsme un nozīme
Damokloīdu izcelsme saistīta ar reģioniem ārpus Neptūna, īpaši ar Oorta mākoņa un iespējams ar izkliedēto disku. Tiek uzskatīts, ka tie ir izmirušu vai daļēji iztukšotu komētu kodoli — neilgtspējīgā komēta, kas iztērējusi vai zaudējusi lielāko daļu savas gaistošās vielas un vairs neveido izteiktu apli vai asti. Pētījumi par damokloīdiem palīdz saprast komētu dzīves ciklu, materiālu sadalījumu ārējā Saules sistēmā un dinamiku, kas atved objektus uz iekšējo Saules sistēmu.
Novērošana un uzvedība
Damokloīdus bieži atklāj plaša lauka debess aptaujas. Daži no tiem reizēm atjauno komētisku aktivitāti, kad pietuvojas Saulei — piemērs ir minētais C/2001 OG108 (LONEOS), kas pēc atklāšanas sāka izrādīt komētiskas pazīmes. Šāda pāreja ļauj tieši salīdzināt neaktīvu kodolu un aktīvu komētu uzvedību un sastāvu.
Vēsture un nosaukumi
Termins „damokloīds” radies pēc asteroīda 5335 Damocles, kura orbīta atgādināja komētas tipa ceļu. Klasifikācija ir dinamiska — objekts var tikt uzskatīts par damokloīdu līdz brīdim, kad tas atkal kļūst aktīvs un demonstrē komētisku aktivitāti.
Skaits un tālāki pētījumi
Līdz 2010. gada janvārim tika apzināti 41 damokloīdi, taču kopš tā laika atklāti vēl citi līdzīgi objekti, jo debess aptaujas ir kļuvušas jutīgākas. Turpmāki novērojumi, spektroskopija un misijas uz tuvumā esošiem objektiem palīdzēs precizēt šo ķermeņu fizikālo un ķīmisko dabu, kā arī to lomu Saules sistēmas evolūcijā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir damokloīds?
A: Damokloīds ir asteroīds, kas ilgstoši riņķo ap Sauli un ir līdzīgs periodiskajām komētām, bet tam nav astes.
J: Ar ko damokloīdi atšķiras no komētām?
A: Damokloīdiem nav tādas astes kā komētām.
J: Kāda ir iespējamā damokloīdu izcelsme?
A: Zinātnieki uzskata, ka damokloīdi nāk no Oorta mākoņa.
J: Kā daži damokloīdi spēj attīstīt astes un kļūt par komētām?
A: Dažiem damokloīdiem, piemēram, C/2001 OG108 (LONEOS), vēlāk ir izveidojušās astes un tie kļuvuši par komētām.
J: Ar ko dažu damokloīdu orbītas atšķiras no citu asteroīdu orbītām?
A: Daži damokloīdi riņķo pretējā virzienā nekā asteroīdi un tajā pašā virzienā kā komētas.
J: Kāds ir pašreiz zināmais damokloīdu skaits?
A: Līdz 2010. gada janvārim zinātnieki bija atklājuši 41 damokloīdu.
J: Kā zinātnieki domā, kas izraisa dažu damokloīdu miega stāvokli?
A: Zinātnieki uzskata, ka damokloīdi kļūst neaktīvi, kad tie zaudē gaistošo vielu.
Meklēt