roveris Curiosity ir automašīnas izmēra robots, kas pētī Marsa virsmas ģeoloģiju un klimatiskos apstākļus. Tas darbojas Gale krāterī, netālu no Marsa ekvatora, un izmanto kodolenerģiju (MMRTG), kas nodrošina elektrību un siltumu, lai instruments darbotos neatkarīgi no Saules apgaismojuma. Curiosity ir daļa no NASA Marsa Zinātniskās laboratorijas (MSL) programmas.

Misijas mērķi

MSL misijai ir četri galvenie zinātniskie mērķi: pētīt Marsa klimatiskos un ģeoloģiskos apstākļus, noteikt iepriekšējās ūdens klātbūtnes pierādījumus, izpētīt ķīmisko un minerālo vidi, kas varētu būt atbalstījusi mikrobu dzīvību, un sagatavot pamatu nākamajām automatizētajām un cilvēka misijām. Konkrētāk, misija meklē pierādījumus par senām apstākļu kombinācijām, kas varētu padarīt noteiktas Marsa vietas par piemērotām dzīvošanai (habitability) pagātnē.

Tehnika un palaišana

Curiosity svars bija aptuveni 899 kg nokāpšanas brīdī, kas padara to par smagāko riteņoto robotu, kas kaut kad nolaižams uz Marsa. Curiosity dizains kalpoja par tehnisku pamatu vēlākajiem roveriem. Tas tika palaists no Kanaveralas raga 2011. gada 26. novembrī, un 2012. gada 6. augustā veiksmīgi nolaidās uz Aeolis Palus Gale krāterī, izmantojot inovatīvu "sky crane" nolaišanās sistēmu, kas ļāva droši nolaist smagu roveri uz virsmas.

Zinātniskā aparatūra (pārskats)

Curiosity ir aprīkots ar vairākām modernām zinātniskajām iekārtām, piemēram:

  • Mastcam — stereo kameras krāsu attēlu un panorāmu veidošanai;
  • ChemCam — lāzera spektrometrija, kas analizē svešas virsmas ķīmisko sastāvu attālumā;
  • Sample Analysis at Mars (SAM) — komplekss instruments organisko molekulu un gāzu analīzei;
  • CheMin — rentgena difrakcijas instruments minerālu sastāva noteikšanai;
  • APXS un MAHLI — virsmas ķīmijas un tuvplāna attēlu instrumenti;
  • REMS, DAN un RAD — vides, neitronu (ūdens saturam) un starojuma mērījumu instrumenti.

Galvenie atklājumi

Curiosity ir sniedzis daudzus nozīmīgus rezultātus, kas mainīja izpratni par Marsa pagātni:

  • atrasta skaidra liecība par seno tekošu ūdeni — upes un straumes nogulumi, kas liecina par plūstoša ūdens pastāvēšanu Gale krāterī;
  • atklātas minerālu klases (piem., māli un svina sulfāti), kas norāda uz ilgstošiem mitruma posmiem un mainīgiem ķīmiskajiem apstākļiem;
  • identificētas dažādas organiskas molekulas un komplicētas organiskās vielas nogulumos, kas norāda uz organisko materiālu saglabāšanos Marsa klintīs;
  • fiksētas sezonālas metāna koncentrācijas svārstības, kuru avots joprojām tiek pētīts;
  • mērījumi par uz Marsa esošo radiācijas līmeni, kas ir svarīgi cilvēka misiju plānošanai.

Misijas ilgums un nozīme

Sākotnēji Curiosity misija bija plānota uz diviem gadiem, taču jau drīz pēc nolaišanās tā tika pagarināta uz nenoteiktu laiku. Roveris ir strādājis daudzus gadus pēc nolaišanās un turpina piegādāt jaunus datus par Marsu. Tā tehniskais risinājums un daži inženiertehniskie risinājumi kalpoja par pamatu turpmāku Marsa roveru izstrādei, tostarp Mars 2020 misijai.

Secinājums

Curiosity ir bijis viens no nozīmīgākajiem Marsa izpētes projektiem, kas ir pierādījis, ka Gale krāteris reiz varēja būt piemērots dzīvībai (vismaz mikrobu līmenī). Iegūtie dati veicina izpratni par Marsa klimata vēsturi, minerālo sastāvu un potenciālajām vietām turpmākām izpētes misijām.

Avots: NASA misijas dati un publikācijas.