Curiosity rover
Marsa roveris Curiosity ir automašīnas izmēra robots. Tas pēta Geila krāteri, kas atrodas netālu no Marsa ekvatora. Roveris izmanto kodolenerģiju un ir daļa no NASA Marsa Zinātniskās laboratorijas (MSL).
MSL misijai ir četri galvenie zinātniskie mērķi: pētīt Marsa klimatu un ģeoloģiju, meklēt ūdeni un noskaidrot, vai uz Marsa kādreiz varētu būt bijusi dzīvība. Uz Curiosity ir vismodernākās zinātniskās iekārtas, kādas jebkad izmantotas uz Marsa virsmas.
"Curiosity" ir ceturtais NASA virszemes roveris, kas 16 gadu laikā nosūtīts uz Marsa. Curiosity ir arī smagākais robotizētais riteņu transportlīdzeklis (900 kg), kas jebkad ir nolaidies uz Marsa (lielākais bija Padomju Savienības Mēness roveris Lunokhod 2 (1800 kg), kas svēra 840 kg). Curiosity tika palaists no Kanaveralas raga 2011. gada 26. novembrī plkst. 10:02 pēc Austrumeiropas laika. Tas 2001. gada 6. augustā 05:21:27 UTC veiksmīgi nolaidās uz Aeolis Palus Gale krāterī uz Marsa.
2012. gada decembrī "Curiosity" divu gadu misija tika pagarināta uz nenoteiktu laiku. 2017. gada 7. augustā NASA atzīmēja piekto gadadienu kopš rovera "Curiosity" nolaišanās un ar to saistītajiem pētnieciskajiem sasniegumiem uz Marsa planētas. Roveris joprojām darbojas, un 2020. gada 23. maijā Curiosity kopš nolaišanās 2012. gada 6. augustā ir pavadījis uz Marsa 2772 solus (2847 dienas).
"Curiosity" dizains kalpos par pamatu palaižamajam "Mars 2020" roverim.
Roveris Curiosity nolaidās 2012. gada 6. augustā aptuveni 10 kilometru attālumā no Aeolis Mons (jeb Šarpa kalna) pamatnes.
Mērķi
MSL misijas galvenie zinātniskie mērķi ir noskaidrot, vai uz Marsa jebkad varēja būt dzīvība vai ūdens, kā arī izpētīt Marsa klimatu un ģeoloģiju. Roverim Curiosity ir seši galvenie zinātniskie mērķi:
- Meklējiet minerālus, kas atrodami krātera virspusē un virszemes ģeoloģisko materiālu tuvumā.
- Atpazīt dzīvības pazīmes
- Izpētiet daudzos procesus, kas ir veidojuši un mainījuši iežus un augsnes.
- Marsa atmosfēras izpēte
- Novērojiet ūdens un oglekļa dioksīda kustību un ciklus.
- Izpētīt virsmas starojumu, tostarp kosmisko starojumu, kā arī protonu un neitronu starojumu.
Izkraušanas vieta
Tūtera nolaišanās bija plānota nelielā Aeolis Palus apgabalā Geilas krātera iekšienē. Geila krāteris ir aptuveni 2 miljardus gadu vecs trieciena krāteris uz Marsa. To ar nogulsnēm aizpildīja ūdens un vējš. Vēlāk vēja erozija aiznesa visus nogulumus, atstājot 5,5 km (3,4 jūdzes) augstu kalnu (Šarpa kalns).
Krātera platums ir 154 km (94 jūdzes). Šis krāteris tika izvēlēts tāpēc, ka tas varētu ļaut izpētīt divus miljardus gadu senu Marsa vēsturi. Nosēšanās vieta atrodas arī netālu no aluviālā ventilatora. Tiek uzskatīts, ka aluviālais ventilators ir gruntsūdeņu plūsmas rezultāts.
Sākotnējā "Curiosity" nosēšanās vieta.
Pārskats un populārā kultūra
NASA apkopoja vairāk nekā 1,2 miljonus vārdu no cilvēkiem, kuri iesūtīja savus vārdus no 2009. līdz 2011. gadam. Viņu vārdi ir ierakstīti mikroshēmā, kas atrodas uz "Curiosity" klāja.
Tiešraides video, kuros redzami pirmie kadri no Marsa virsmas, bija pieejami NASA TV. Tie tika rādīti tiešraidē 2012. gada 5. augusta naktī. NASA tīmekļa vietne kļuva nepieejama, jo to apmeklēja liels skaits cilvēku.
Uz vairākām stundām kļuva nepieejams arī 13 minūšu garais NASA videoieraksts, kurā redzama nolaišanās, kas bija pieejams vietnē YouTube. No Scripps Local News tika nosūtīts robotizēts DMCA paziņojums, kas liedza piekļuvi. Aptuveni 1000 cilvēku pulcējās Ņujorkas Times Square, lai vērotu NASA tiešraidi par Curiosity nolaišanos.
Ģeoloģija
"Curiosity" roverim ir trīs liekšķeres, ar kurām var izrakt Marsa augsni, lai to varētu izpētīt. Šīs liekšķeres tiek uzturētas tīras, izmantojot marsiešu smiltis kā abrazīvu tīrīšanas līdzekli. Augsnes paraugi tiek pētīti Curiosity iekšienē, izmantojot ķīmijas un mineraloģijas instrumentu CheMin. CheMin izmanto rentgena staru difrakciju, lai atklātu, kādi minerāli ir augsnes paraugos. Šī informācija tiek nosūtīta uz Zemi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir roveris Curiosity?
A: "Curiosity" ir robotizēts automašīnas lieluma Marsa roveris, kas ir daļa no NASA Marsa zinātniskās laboratorijas (MSL) misijas. Tas izmanto kodolenerģiju un pēta Geila krāteri netālu no Marsa ekvatora.
Kādi ir MSL misijas galvenie zinātniskie mērķi?
A: Četri galvenie MSL misijas zinātniskie mērķi ir pētīt Marsa klimatu un ģeoloģiju, meklēt ūdeni un noskaidrot, vai uz Marsa kādreiz varēja pastāvēt dzīvība.
J: Cik sver "Curiosity"?
A: Curiosity sver 900 kg, un tas ir smagākais robots uz riteņiem, kāds jebkad ir nolaidies uz Marsa. Agrāk lielākais bija Padomju Savienības Mēness roveris Lunokhod 2 (840 kg).
J: Kad Curiosity tika palaists no Kanaveralas raga?
A: Curiosity tika palaists no Kanaveralas raga 2011. gada 26. novembrī plkst. 10.02 pēc Austrumeiropas laika.
J: Kad "Curiosity" nolaidās uz Aeolis Palus Gale krāterī uz Marsa?
A: Curiosity veiksmīgi piezemējās uz Aeolis Palus Gale krāterī uz Marsa 2012. gada 6. augustā plkst. 05:21 UTC.
J: Cik ilgi līdz šim Curiosity ir darbojusies?
A: 2022. gada 10. novembrī Curiosity ir darbojusies 3648 solus (kopā 3748 dienas).
J: Kāda konstrukcija kalpoja par pamatu 2020. gada roverim, kas 2021. gadā tika nolaists uz Marsa?
A:Curiosity dizains kalpoja par pamatu 2020. gada roverim, kas 2021. gada 18. februārī nolaidās uz Marsa.
