Marsa atmosfēra
Marsa atmosfēra ir gāzu slānis, kas apņem Marsu. To galvenokārt veido oglekļa dioksīds. Vidējais atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas (6,0 mbar) ir daudz zemāks nekā uz Zemes (1,013 mbar). Spiediens ir krietni zem Armstronga robežas, kas nozīmē, ka ūdens vārās normālā cilvēka ķermeņa temperatūrā: 98,6 °F (36,6 °C).
Marsa atmosfērā ir 96 % oglekļa dioksīda, 1,9 % argona, 1,9 % slāpekļa, kā arī skābekļa, oglekļa monoksīda, ūdens un metāna atliekas utt. Kopš 2003. gadā tika atklāts metāns, zinātnieki apgalvo, ka tas varētu liecināt par dzīvību. Tiek arī izteikts pieņēmums, ka to varētu būt izraisījuši ģeohemiski procesi, vulkāniska vai hidrotermāla darbība.
Marsa atmosfēra ir diezgan putekļaina, tāpēc, skatoties no planētas virsmas, Marsa debesis iegūst gaiši brūnu vai oranži sarkanu krāsu. NASA dati norāda, ka putekļu daļiņu diametrs ir 1,5 mikrometri.
2015. gada 18. martā NASA atklāja līdz galam neizprotamu auroru un neizskaidrojamu putekļu mākoni Marsa atmosfērā.
Šķidrs ūdens uz Marsa kādreiz bija izplatīts, kas nozīmē, ka atmosfēra bija biezāka. Daudzos pētījumos ir konstatēts, ka laika gaitā Marsa atmosfēra ir vājinājusies Saules vēju ietekmē. Uz Zemes magnētiskais lauks mūs pasargā no lielākās daļas vēju. Kādreiz uz Marsa bija magnētiskais lauks, bet kodola atdzišanas rezultātā magnētiskais lauks ir zudis.
Marsa atmosfēra ir ļoti plāna, kā redzams šajā attēlā.
Jautājumi un atbildes
J: No kā galvenokārt sastāv Marsa atmosfēra?
A: Marsa atmosfēru galvenokārt veido oglekļa dioksīds.
J: Kāds ir atmosfēras spiediens uz Marsa salīdzinājumā ar Zemes atmosfēras spiedienu?
A: Vidējais atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas (6,0 mbar) ir daudz zemāks nekā uz Zemes (1,013 mbar).
J: Kādas citas gāzes ir Marsā atmosfērā?
A: Papildus oglekļa dioksīdam Marsa atmosfērā ir 96 % argona, 1,9 % slāpekļa, kā arī skābekļa, oglekļa monoksīda, ūdens un metāna atliekas.
J: Kādas krāsas debesis izskatās no virsmas, pateicoties atmosfērā esošajām putekļu daļiņām?
A: Atmosfērā esošās putekļu daļiņas piešķir Marsa debesīm gaiši brūnu vai oranži sarkanu krāsu, kad tās redzamas no virsmas.
J: Cik lielas ir šīs putekļu daļiņas?
A: NASA dati norāda, ka šo putekļu daļiņu diametrs ir 1,5 mikrometri.
J: Kas kādreiz bija ierasta parādība uz Marsa, kas norāda, ka kādreiz tam bija biezāka atmosfēra?
A.: Kādreiz uz Marsa bija plaši izplatīts šķidrs ūdens, kas norāda, ka tajā savulaik bija biezāka atmosfēra.
J: Kāpēc laika gaitā tas ir mainījies?
A: Laika gaitā tas ir mainījies Saules vēju dēļ; kamēr Zemes magnētiskais lauks pasargā mūs no lielākās daļas šo vēju, Marsa kodola atdzišanas rezultātā tā magnētiskais lauks ir zudis.
