Circinus galaktika (ESO 97‑G13) — tuvējā Seyferta galaktika

Circinus galaktika (ESO 97‑G13) — tuvējā, spožā Seyferta galaktika ~13 milj. gaismas gadu attālumā; redzama ar nelielu teleskopu, ar izteiktiem iekšējiem un ārējiem gredzeniem.

Circinus galaktika (ESO 97-G13) ir Seyferta galaktika, kas ir ļoti spoža un izstaro milzīgu elektromagnētiskā starojuma daudzumu.

Circinus atrodas tāda paša nosaukuma zvaigznājā, Circinus (zvaigznājstuvākajām galaktikām Piena ceļam. Iespējams, ka tā atrodas nedaudz tālāk nekā Centaurus A.

Galaktika atrodas tikai 4 grādus zem galaktikas plaknes un 13 miljonus gaismas gadu no mūsu galaktikas. Tās ārējais gredzens atrodas 700 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra, bet iekšējais gredzens - tikai 130 gaismas gadu attālumā no centra. Galaktiku var apskatīt ar nelielu teleskopu.

Līdz 1977. gadam galaktika netika pamanīta, jo tā atrodas tuvu Piena Ceļa plaknei un to aizsedz galaktikas putekļi.

Īpašības un nozīme

Circinus ir klasificēta kā Seyferta 2 tipa aktīvā galaktikas kodola (AGN) avots. Tā izstaro plašu spektru – no radioviļņiem un infrasarkanā starojuma līdz spēcīgai X staru emisijai. Liela daļa kodola starojuma ir apslēpta aiz blīviem putekļiem un gāzes, tāpēc tiešā redzamā apgabalā dominē šaurās emisijas līnijas; plašākas līnijas ir atklātas tikai polarizētajā gaismā un citos viļņu garumos.

Galaktikā novērojamas ionizācijas koniskas struktūras un izplūdes (outflows), kas liecina par kodola ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat Circinus ir viena no retos tuvējām galaktikām, kurā atrastas ūdens maseru līnijas — šīs maseras ļāvušas precīzāk novērtēt apgabala dinamiku un centrālā objektā esošo masu.

Apkārtējā vide un zvaigžņu veidošanās

Ap centrālo reģionu atrodas divi zvaigžņu veidošanās gredzeni: iekšējais — aptuveni 130 gaismas gadu rādiusā — un ārējais, plašāks gredzens ap 700 gaismas gadu. Šajos gredzenos norit intensīva zvaigžņu ražošana, kas kopā ar aktīvo kodolu padara Circinus par interesantu objektu, kur vienlaikus darbojas gan galaktikas centrālā supermasīvā melnā cauruma aktivitāte, gan vietējā zvaigžņu dzimšana.

Novērošanas un pētījumu vēsture

Circinus tika atklāta tikai 1977. gadā — galvenokārt tāpēc, ka atrodas netālu no Mūsu galaktikas plaknes un to daļēji aizsedz Piena Ceļa putekļi (Zone of Avoidance). Kopš atklāšanas to pētījuši gan optiskie, gan radioteleskopi, kā arī rentgena observatorijas (piem., Chandra, XMM-Newton), kas palīdzējušas raksturot tās kompakto, bet cieši apslēpto aktīvo kodolu.

Praktiski novērojumu padomi

• Circinus redzama labāk no dienvidu puslodes; tās koordinātas padara to grūtāk pamanāmu no ziemeļu platuma joslas.
• Ar nelielu amatierteleskopu to var pamanīt kā mazu, izplūdušu gaismas plankumu tumšā debesīs; strukturālas detaļas un staru gredzeni prasa lielāku apertūru un fotometriskus vai spektrālos novērojumus.

Kopsavilkums

Circinus galaktika (ESO 97‑G13) ir viens no tuvākajiem un labi izpētītajiem Seyferta tipa AGN piemēriem. Tās tuvums, redzamība dažādos viļņu garumos un interesantā kombinācija — aktīvs kodols kopā ar spēcīgām zvaigžņu veidošanās apbedēm — padara to par svarīgu objektu gan aktīvo galaktiku, gan lokālās kosmoloģijas pētījumiem. Turpmākie novērojumi, īpaši infrasarkanajā un radio diapazonā, palīdzēs labāk saprast, kā kodola aktivitāte ietekmē apkārtējo gāzi un zvaigžņu veidošanos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Circinus galaktika?

J: Kurā zvaigznājā atrodas Circina galaktika?

J: Cik tuvu Piena ceļam atrodas Circīna galaktika?

J: Cik tālu no centra atrodas Circīna galaktikas ārējais gredzens?

J: Cik tālu no centra atrodas Circīna galaktikas iekšējais gredzens?

J: Vai Circina galaktika ir redzama ar nelielu teleskopu?

J: Kāpēc Circina galaktika netika pamanīta līdz 1977. gadam?

Meklēt pēc burta